Dīvs Reiznieks

Dīvs Reiznieks

Žurnālists

Apskatīt autora rakstus: Latviski

Autora ziņas
Dziedošā «Azovstaļ» aizstāve «Ptaška»: Nolēmu, ka labāk krist kaujā, nevis kļūt par muļķi
Dziedošā «Azovstaļ» aizstāve «Ptaška»: Nolēmu, ka labāk krist kaujā, nevis kļūt par muļķi
Paramediķe Katerina Poliščuka ar iesauku "Ptaška", kas tulkojumā uz latviešu valodu nozīmē "Putniņš", kļuvusi par vienu no Ukrainas brīvības cīņas simboliem – video, kurā viņa dzied tolaik aplenktās Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ" ievainotajiem karavīriem, aizkustināja daudzus. Pārdzīvojusi aplenkumu un nonākšanu Krievijas spēku gūstā, Katerina uzsver – viņas misija nav beigusies, – tā ir Ukrainas atbrīvošana. Intervijā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs", viņa atzina, – jau 13 gadu vecumā, kad sākās karš Ukrainas austrumos, viņa sapratusi, ka ies karot. "Es nolēmu, ka labāk ir krist kaujā, nevis kļūt par muļķi, kas nekad sev nepiedos savu ieroču brāļu pamešanu," viņa sacīja, stāstot par došanos kopā ar biedriem uz "Azovstaļ" rūpnīcu.
«Olimpiskās komitejas prezidents Bahs ir liekulis.» Saruna ar ukraiņu skeletonistu Vladislavu Herašk...
«Olimpiskās komitejas prezidents Bahs ir liekulis.» Saruna ar ukraiņu skeletonistu Vladislavu Heraškeviču
Ukrainas skeletonists Vladislavs Heraškevičs, kurš par savām otrajām mājām sauc Siguldu, runājot par iespējamo Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību olimpiskajās spēlēs, sarunā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" uzsver, – Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu rit gandrīz gadu, bet tikai daži Krievijas sportisti to ir nosodījuši, lai gan viņi ir ceļojuši un redzējuši dzīvi ārpus Krievijas savām acīm. Viņaprāt, dalība būtu pieļaujama ar stingriem noteikumiem, piemēram, atklāti nosodot karu, lai Krievijas propaganda viņu sasniegumus nevarētu izmantot savā labā. Savukārt Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidentu Tomasu Bahu viņš nosauc par liekuli, kurš runā vienu, bet dara citu.
Okupēta dubulti. No Baltkrievijas aizbēgušās sievietes stāsts par represijām un kontroli
Okupēta dubulti. No Baltkrievijas aizbēgušās sievietes stāsts par represijām un kontroli
Baltkrievija ir okupēta dubulti, jo tai ir savs diktators, kurš arī izpilda cita diktatora pavēles. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumam "Drošinātājs" sacīja kāda Baltkrievijas pilsone, kura kopā ar ģimeni slepus aizbēga no savas valsts pēc tam, kad viņas mājā bija iebrāzušies drošībnieki un aizturējuši viņu saistībā ar to, ka ģimenes sarakstē bija pārsūtījusi ziņu par notikumiem Ukrainā.
«Pēkšņi sprādziens – gaisa trauksme nepaspēj reaģēt.» Kā dzīvo un tic Ukrainas uzvarai piefrontes Mi...
«Pēkšņi sprādziens – gaisa trauksme nepaspēj reaģēt.» Kā dzīvo un tic Ukrainas uzvarai piefrontes Mikolajivā
Mikolajivas ugunsdrošības inspektors Staņislavs kara sākumā kļuva par glābēju, vilka cilvēkus ārā no gruvešiem. Tas morāli bija visgrūtākais. Reizēm viņš redz šos cilvēkus sapņos. Tagad viņš strādā "neuzvaramības punktā", kur vietējie nāk sasildīties vai uzlādēt viedtālruni, lai dotu ziņu tuviniekiem, ka ir dzīvi. Pilsētā katru sekundi var sagaidīt sprādzienus – gaisa trauksme nepaspēj reaģēt. Taču kara šausmās uzplauka arī sirsnība un saliedētība. "Mūsu neuzvaramība tagad ir vienotībā," intervijā Latvijas Radio podkāstam "Drošinātājs" atzīst Mikolajivas apgabala 2. ugunsdzēsības un glābšanas vienības pārstāvis Staņislavs Ustičs.
Ukrainas barotāji – nevalstiskā organizācija kara laikā sagādājusi jau 190 miljonus maltīšu cilvēkie...
Ukrainas barotāji – nevalstiskā organizācija kara laikā sagādājusi jau 190 miljonus maltīšu cilvēkiem Ukrainā
"World Central Kitchen" ir nevalstiskā organizācija, kas kara laikā sarūpējusi jau 190 miljonus silta ēdiena porciju tiem cilvēkiem Ukrainā, kuriem tās nepieciešamas visvairāk. Organizācija strādā tik efektīvi, ka uz Polijas–Ukrainas robežas pirmo silto pārtiku izdalīja jau 25. februārī, dienu pēc kara sākuma. Misiju Ukrainā vada Jūlija Stefaņuka, kas Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" uzsvēra – par spīti grūtajiem apstākļiem, ukraiņi kļūst arvien stiprāki. 
«Okupanti apšāva suņus, jo tie aizstāvēja cilvēkus»: Bulgāriete Petja Petrova glābj dzīvniekus Ukrai...
«Okupanti apšāva suņus, jo tie aizstāvēja cilvēkus»: Bulgāriete Petja Petrova glābj dzīvniekus Ukrainā
Bulgāriete, dzīvnieku tiesību aizstāve Petja Petrova pameta darbu dzīvnieku aizsardzības organizācijā Vācijā, lai ietu soli tālāk –  brauktu uz Ukrainas karstākajiem punktiem palīdzēt dzīvniekiem šajās vietās. Viņa stāsta par to, ko kara dēļ nākas pārdzīvot gan mājdzīvniekiem, gan savvaļas dzīvniekiem. Kāpēc īpaši asiņains šis karš okupētajās teritorijās ir suņiem un kā saglabāt veselo saprātu pēc visa pieredzētā, viņa pastāstīja intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs".
Sakopt vidi sev apkārt, nevis piedrazot. Japāņu fani gūst ievērību Pasaules kausa stadionos
Sakopt vidi sev apkārt, nevis piedrazot. Japāņu fani gūst ievērību Pasaules kausa stadionos
Pasaules kauss nav tikai futbols – tā ir arī reize, kad uzmanības starmešos nonāk līdzjutēji, pārsvarā gan ne patīkamu iemeslu dēļ. Marokas fani pēc negaidītas uzvaras demolēja pilsētas Beļģijā un Nīderlandē, nedēļas nogalē Tenerifē izcēlās masu kautiņš starp Anglijas un Velsas atbalstītājiem, bet Irānas nemieri caur faniem atbalsojušies arī Katarā. Spilgts izņēmums ir Japānas līdzjutēji, kuru paradums pēc spēlēm sakopt tribīnes jau vismaz otrajā Pasaules kausā ir piesaistījis uzmanību.  
Viens no pirmajiem, kurš iebrauca atbrīvotajā Hersonā ar mašīnu, kuru rotā Latvijas numurzīmes – Ser...
Viens no pirmajiem, kurš iebrauca atbrīvotajā Hersonā ar mašīnu, kuru rotā Latvijas numurzīmes – Sergejs Cehockis
"Mums, ukraiņiem, nepatīk karot, bet tie orki šķērsoja sarkano līniju, nācās atbildēt," intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" sacīja Ukrainas bruņoto spēku 59. atsevišķās motorizētās strēlnieku brigādes majors Sergejs Cehockis no Krimas. Viņš viens no pirmajiem iebrauca atbrīvotajā Hersonā ar mašīnu, kuru rotā Latvijas numurzīmes, un jau pirms astoņiem gadiem izplānojis, kā svinēs uzvaru Jaltas krastmalā, uz svinībām aicinot arī visus draugus un atbalstītājus no Latvijas. 
Pasaules kausa finālturnīra startu futbola kopiena sagaida dalītām jūtām
Pasaules kausa finālturnīra startu futbola kopiena sagaida dalītām jūtām
Ne jau velti Katara ir iztērējusi vairāk kā 200 miljardus dolāru, gatavojoties Pasaules kausa finālturnīram, kas ir fantastiska iespēja likt runāt par sevi. Par to, ka valsts, kas pirms 50 gadiem vēl bija tikai nabadzīga zvejnieku zeme, pateicoties naftai un pasaulē trešajām lielākajām gāzes rezervēm, šobrīd pēc iekšzemes kopprodukta ir viena no pasaulē bagātākajām valstīm, kas turpina attīstīties gaismas ātrumā.
«Kāpēc es to daru? Esmu iemīlējies Ukrainā.» Kapelāns Elmārs Pļaviņš ir tilts starp Latvijas ziedotā...
«Kāpēc es to daru? Esmu iemīlējies Ukrainā.» Kapelāns Elmārs Pļaviņš ir tilts starp Latvijas ziedotājiem un Ukrainu
Ilggadējais bijušais bruņoto spēku virskapelāns Elmārs Pļaviņš stāsta, ka ir iemīlējies Ukrainā. Viņš regulāri dodas uz Ukrainas atbrīvotajām teritorijām un šobrīd ir starpnieks starp Latvijā saziedoto un Ukrainu – no Aizsardzības ministrijas puses koordinējot un veidojot tiltu starp tiem, kas ziedo, un tiem, kuriem šie ziedojumi nepieciešami. "Es esmu iemīlējies tajā Ukrainā," Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" atzina kara kapelāns.
Pasaules kausa futbolā mājvieta Katara skandālu ēnā
Pasaules kausa futbolā mājvieta Katara skandālu ēnā
Jau pēc mēneša Katarā sāksies sporta pasaules viens no diviem lielākajiem notikumiem – Pasaules kauss futbolā. Tas ieies vēsturē kā pirmais, kas rīkots arābu pasaulē, pirmais, kas tiek rīkots ziemā, nevis vasarā, pirmais, kas būs tik kompakts, – visi astoņi stadioni atrodas 50 kilometru rādiusā.
3 mēneši okupantu gūstā. Ukraiņu uzņēmējs Latvijas Radio atklāj Krievijas iebrukuma laikā pārdzīvoto
3 mēneši okupantu gūstā. Ukraiņu uzņēmējs Latvijas Radio atklāj Krievijas iebrukuma laikā pārdzīvoto
Ukraiņu uzņēmējs Ihors Tralalai pēc 24. februārī Krievijas uzsāktā iebrukuma Ukrainā steidzās pieteikties bruņoto spēku rindās, taču veselības stāvokļa dēļ tika noraidīts. Negribot palikt malā, viņš kopā ar draugiem kļuva par brīvprātīgajiem, tomēr nonāca okupantu gūstā, pavadot tur trīs mēnešus, viņš atklāja intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs".
Kara Ukrainā radītā pārtikas krīze sāk iegūt reālas aprises
Kara Ukrainā radītā pārtikas krīze sāk iegūt reālas aprises
Krievijas karam Ukrainā gaidāmas globālas sekas, jo Ukraina ir viena no pasaulē lielākajiem pārtikas eksportētājiem, spējot pabarot 400 miljonus cilvēku. ANO brīdināja par pastiprinātiem bada draudiem visdažādākajās pasaules malās. Piemēram, Libānā jaunā krīze draud izraisīt nemierus.
Vai skandāls Pekinā ar daiļslidotāju Vaļijevu mainīs olimpisko sistēmu?
Vai skandāls Pekinā ar daiļslidotāju Vaļijevu mainīs olimpisko sistēmu?
Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs viens dopinga skandāls īpašu apstākļu dēļ izraisījis pamatīgu viļņošanos, ne tikai runājot par aizliegtajiem preparātiem. Runa ir par 15 gadus jauno Krievijas Olimpiskās komitejas (KOK) pārstāvi – daiļslidošanas brīnumbērnu Kamilu Vaļijevu. Viņas pirms pāris mēnešiem nodoto analīžu A prove bijusi pozitīva. Taču, tā kā dopinga pārbaudes rezultāti vēl nav galīgi, Sporta arbitrāžas tiesa viņai ļāva turpināt dalību spēlēs.
Olimpiskās aizkulises – cilvēki, bez kuriem spēles nebūtu iedomājamas
Olimpiskās aizkulises – cilvēki, bez kuriem spēles nebūtu iedomājamas
Olimpiskās spēles pulcē planētas labākos. Ne tikai sportistus un trenerus, bet arī tehnisko personālu. Varam lepoties, ka arī latvieši ir starp tiem, – mūsu meistari būvējuši snovborda parku un palīdzējuši "big air" trases izveidē. Seši meistari no Latvijas bijuši iesaistīti ledus renes uzturēšanā. 
Eksotiskās valstis un to pārstāvošie sportisti priecē ziemas olimpiskajās spēlēs
Eksotiskās valstis un to pārstāvošie sportisti priecē ziemas olimpiskajās spēlēs
Lai arī šobrīd mūsu prātos hokejs, nevar aizmirst par vēl kādu sporta veidu, kas latviešiem tuvs – bobslejs. Ķīnā jau sākušies bobslejistu treniņi. Bet, ja runājam par bobsleju, tad, iespējams īstais brīdis parunāt arī par eksotiskajām valstīm ziemas spēlēs, jo pēc 24 gadu pārtraukuma mūs atkal priecēs bobu četrinieks no Jamaikas.
Sieviešu loma olimpiskajās spēlēs vēstures līkločos
Sieviešu loma olimpiskajās spēlēs vēstures līkločos
Šīs ir kļuvušas par dzimumu ziņā balansētākajām ziemas olimpiskajām spēlēm vēsturē – sievietes ir gandrīz puse no visiem sportistiem. Kādēļ vēl nav puse, kad tā tiks panākta, un kā izskatās Latvijas sportistu delegācija uz šī fona?
Ķīna kā olimpisko spēļu norises vieta politisko spēlīšu un protestu krustugunīs
Ķīna kā olimpisko spēļu norises vieta politisko spēlīšu un protestu krustugunīs
Pekina, kas pusotra gadu desmita laikā olimpiskās spēles (OS) uzņem divas reizes, ir unikums mūsdienu olimpiskās kustības vēsturē. Taču līdz ar šo godu nāk arī pastiprināta pasaules uzmanība. Un ne vienmēr tā ir glaimojoša. Kāpēc Ķīnai piešķirtas OS rīkošanas tiesības jau otro reizi pavisam īsā laikā, un kāpēc vairākas valstis izvēlējušās iet diplomātiskā boikota ceļu?
Dīvs Reiznieks:  Kripatiņa krievu dvēseles Soču olimpiskajās spēlēs
Dīvs Reiznieks: Kripatiņa krievu dvēseles Soču olimpiskajās spēlēs

Šī noteikti bijusi kontrastu olimpiāde. No vienas puses – esot šeit uz vietas – darba apstākļi, organizācija, sporta būves bija augstākajā līmenī. No otras puses, birokrātisko šķēršļu, drošības apsvērumu un izmaksu dēļ līdzjutēju daudzveidība un līdz ar to arī olimpiskajām spēlēm piemītošā globālā sporta festivāla atmosfēra šeit bija krietni mazāk jūtama, kā citās pēdējo gadu olimpiskajās spēlēs.

Brīvprātīgā Sočos: Pašam jāapmaksā tikai biļetes
Brīvprātīgā Sočos: Pašam jāapmaksā tikai biļetes

Viena no 25 000 Sočos strādājošo brīvprātīgo, latviete Elza Fernāte stāsta Latvijas Televīzijai, ka par brīvprātīgo olimpiskajās spēlēs varot kļūt jebkurš. Vajag vien sakrāt naudu biļetēm, uzrakstīt pieteikumu un cerēt, ka organizatori to apstiprinās.  

LTV:  Olimpisko nozīmīšu kolekcionāru kultūra Sočos
LTV: Olimpisko nozīmīšu kolekcionāru kultūra Sočos

Soču olimpiādes līdzjutēju vidū īpaši rosās olimpisko nozīmīšu kolekcionāri. Kā pārliecinājies Dīvs Reiznieks - mainīšanās ar nozīmītēm tiek dēvēta par olimpiādes skatītāju sportu, jo nemaz tik viegli tikt pie kārotajiem nieciņiem nav. Tomēr tad, kad tas izdevies, tās kalpo par īpašu valūtu.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd