Kā mācīt latviešu valodu bērniem, kuri dzīvo ārzemēs, un ar ko sākt, ja jāmācās no nulles? "Pats sākums ir attieksme un emocijas," uzsver skolotāja Inese Eglīte. "Ar varu un kategorismu neko nevar panākt ne skolā klātienē, ne tiešsaistes nodarbībās."
Ir gana daudz skolas vecuma latviešu bērnu, kas dzīvo ārzemēs – gan gadījumos, kad tikai viens no vecākiem nāk no Latvijas, gan tad, kad visa ģimene devusies dzīvot citviet. Daļai šo cilvēku šķiet būtiski, lai bērns iemācītos latviešu valodu. Katram ir sava stratēģija. Vieni lasa latviešu komiksus, otri pasakas. Citi katru sestdienu vairākas stundas pavada tiešsaistē ar latviešu valodas skolotāju. Vēl citi meklē vēl kādu latviešu ģimeni savā mītnes valstī, ar kuru kopā pavadīt laiku.
Mākslīgā intelekta tehnoloģijas, piemēram, lielie valodas modeļi – kā "ChatGPT" – kļūst arvien labākas arī latviešu valodas lietojumā. Tas notiek, pateicoties tam, ka cilvēki tos izmanto latviešu valodā. "Arī tā ir daļa no mūsu atbildības un rūpēm par valodu," uzsver mākslīgā intelekta tehnoloģiju entuziasts Kaspars Kauliņš.
Latviešu valoda attīstās līdzi laikam un digitalizējas – aktīvi norit darbs arī mākslīgā intelekta izmantošanā. Cik svarīgi ir lietot "Google" latviski? Kā veidojas automatizētie latviešu valodas procesi? Un kāpēc tas ir būtiski?
Pēdējos gados Latvijā plaukst un zeļ apmācību programmas, kas veltītas publiskās runas apgūšanas mākslai. Sevis prezentēšanā un plašas auditorijas uzrunāšanā ļoti būtisku lomu ieņem laba un pareiza latviešu valoda. Kādus principus ievērot brīdī, kad jāuzrunā daudz cilvēku?
Latviešu valoda vienmēr ir bijusi pakļauta lielāku valodu ietekmei. Kā saprast, vai no citas valodas ienācis vārds mūsu valodu bagātina vai ne? Valodniece Aiga Veckalne raidierakstā "Valis" skaidro: "Parasti to var noteikt pēc tā, vai mums jau ir vārds, ar kuru izteikt šo konkrēto jēdzienu, parādību. Ja ir, tad labāk izmantot esošo. Ja nav – radām jaunus vai nu paši, vai pārņemot svešvārdus. [..] Es domāju, ka valodas mainība ir absolūti dabiska lieta, un vienīgā patiesība, ko mēs par valodu zinām, ir tā, ka tā mainās."
Ko tieši mēs saprotam ar pareizu vai nepareizu latviešu valodu? Vai lietojam pārāk daudz vai pārāk maz komatu? Kas ir biežāk pieļautās valodas kļūdas? Kas latviešu valodu zina labāk – valodnieki vai rakstnieki? Raidierakstā "Valis" par latviešu valodas pareizību, nepareizību, kļūdām, attīstību un svešvalodu ietekmi stāsta valodniece, tulkotāja, lektore, raidieraksta "Pieturzīmes" veidotāja Aiga Veckalne, uzsverot, ka valoda ir kā upe, kas var pastāvēt, tikai mainoties. Tēmu komentē arī reperis ansis un pasākumu vadītājs Renārs Zeltiņš.
"Man kā rakstniecei īstenībā sāp sirds, kad es uzzinu, ka mana grāmata jau ir ielikta skolu programmā. Kad es uzzinu, ka skolā analizē manu grāmatu, es drusciņ novīstu, jo tajā procesā nav nekā priecīga," raidieraksta "Valis" sarunā par lasītprasmi un lasītprieku atzīst bērnu grāmatu autore Luīze Pastore, piedāvājot: "Es gribētu, lai visās skolās būtu tā, kā ir dažās no Latvijas skolām, kur ir lasīšanas stunda priekam."
Latviešu valoda ir viens no vaļiem, uz kura balstās mūsu identitāte. Tā ir sargājama, liela, skaista un reizēm arī navigējama daudzo ietekmju ūdeņos. Raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Valis" žurnāliste Eva Johansone kopā ar zinošiem sarunu biedriem mēģina uzzināt vairāk par mūsu valodu.
Man palaimējās Juri Kronbergu satikt tikai uz pāris īsiem brīžiem, taču, domājot par "Literatūres" notikumu, sapratu, ka tā vietā, lai par to rakstītu, atbilstošāk šķiet runāt, jo Juris gan manā prātā, gan citu atmiņās palicis ne tikai kā spožs dzejnieks, bet allaž ieinteresēts un zinošs sarunubiedrs, kura kompānijā risināt jautājumus par literatūru un valodu. Kaut kas no tādas kā aizgājušā laika dzejnieku brālības. Tā nu šķita pareiza doma apsēsties virtuvē, lai par dzeju un Juri parunātu brīvā formātā. Savulaik, pirms padsmit gadiem, Kronbergu palasīt man ieteica Ivars Šteinbergs, dzejnieks un literatūrzinātnieks, tāpēc aicināju uz sarunu viņu.
