Par ārvalstu investīciju piesaisti atbildīgajai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) nav informācijas par SIA „Experience” ieceri Latgalē būvēt stikla taras rūpnīcu. Krievu investori attālā Latgales lauku nomalē plāno būvēt gigantisku stikla rūpnīcu ar 750 strādājošajiem.
Ar Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes (Vienotība) iniciētajiem grozījumiem ziņojumā par tiešmaksājumiem cīņa par labākiem Baltijas zemnieku atbalsta nosacījumiem nākamajos septiņos gados sākusies Eiropas Parlamentā. Zemnieki atbalsta šo iniciatīvu, taču ir atturīgi prognozēs, vai izdosies panākt labākus tiešmaksājumu nosacījumus.
Iespējams, līdz šim paredzētie 30 miljoni latu nebūs pietiekami, lai paveiktu visu iecerēto dzelzceļa sliežu ceļu rekonstrukciju. Līdz ar to „Rail Baltica” pirmā kārta izmaksās dārgāk nekā iepriekš plānots. Uz šādu risku trešdien Saeimas Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēdē norādīja Satiksmes ministrijas pārstāvis Jānis Eiduks.
Lai ieviestu kārtību līdz šim neregulētajā elektronisko cigarešu apritē, Veselības ministrijas paspārnē būs jāveido darba grupa un tai līdz nākamā gada sākumam būs jāizstrādā šādu cigarešu tiesiskais regulējums Latvijā. Šādu lēmumu šodien pieņēma valdība, uzklausot atbildīgās ministrijas skaidrojumu par elektronisko cigarešu izplatību un statusu Latvijā.
Pirmdien premjera Valda Dombrovska (V) vadītā Eiro ieviešanas koordinācijas padome lems par eiro ieviešanai nepieciešamā konverģences ziņojuma pieprasīšanu Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Centrālajai bankai (ECB). Abām Eiropas Savienības institūcijām šajā ziņojumā būs jānovērtē Latvijas spēja pildīt Māstrihtas kritērijus, kas ir obligāti izdarāms pirms iestājas eirozonā un ko Latvija patlaban arī izpilda.
Jaunā nedēļa paies potenciālā satiksmes ministra un LTV valdes vērtēšanas, arī Kamerona vizītes zīmē. Nākamnedēļ kļūs zināmi gan Latvijas Televīzijas valdes kandidātu vārdi, gan arī iespējamie satiksmes ministra amata pretendenti, kā arī Latvijas valdība izšķirsies par konverģences ziņojuma pieprasīšanu eiro ieviešanai Latvijā.
Lai Latvijas autoceļus varētu ne tikai uzturēt, bet arī atjaunot, tam būtu jāatvēl ievērojami lielāks finansējums. Tā uzskata Satiksmes ministrija, kas drīzumā izskatīšanai valdībā virzīs autoceļu finansēšanas modeli, kas paredz pakāpeniski audzēt valsts finansējumu ceļiem. Vienlaikus ministrija gatavojas piedāvāt arī stingrākas prasības ceļu būves kvalitātes uzlabošanai.
Šodien Saeimas telpās notiks starptautiska konference "Pieredze un gatavošanās eiro", kuras mērķis ir veicināt diskusiju eiro ieviešanu Latvijā un iespējamajiem izaicinājumiem, kā arī iepazīties ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pieredzi eiro ieviešanā. Konferencē piedalīsies Latvijas augstākās amatpersonas, Igaunijas un Austrijas centrālo banku vadība un citi.
Šodien „tautās laisti” pirmie priekšlikumi nabadzības un nevienlīdzības plaisas mazināšanai Latvijā. Publiskai apspriešanai nodota ideja celt minimālo algu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu, kā arī ieviest diferencētu neapliekamo minimumu. Šo ideju iedzīvināšana audzētu mājsaimniecību ienākumus vidēji par 14% gadā. Lai arī sociālie partneri kopumā atbalsta šos virzienus, tomēr diskusijas šajos jautājumos ir gaidāmas visai spraigas.
Nevienlīdzības un nabadzības mazināšanai Latvijā minimālo algu no nākamā gada varētu palielināt no pašreizējiem 200 latiem līdz 225 latiem, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu par apgādībā esošiem būtu jāpalielina no pašreizējiem 70 latiem līdz 98 latiem. Savukārt ar IIN neapliekamo minimumu varētu diferencēt atkarībā no ienākumiem – tā griesti varētu 84 lati.
Apkures parādu problēmas ir tik tālu samilzušas, ka tām ar steigu ir jāmeklē risinājumi - šādu viedokli pauž siltumapgādes uzņēmumi un arī namu apsaimniekotāji. Varas partijām šonedēļ neizdevās vienoties par starpministriju darba grupas izveidi problēmas risināšanai, tomēr šī ideja nav atmesta - darba grupa būs, bet ar mazāku pārstāvniecību.
Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (V) oficiālajā vizītē Moldovā, tiekoties ar šīs valsts augstākajām amatpersonām, paudis Latvijas atbalstu Moldovas integrācijai Eiropā. Starp abām valstīm izveidojušās labas politiskās attiecības, bet ekonomisko sadarbību iespējams būtiski paplašināt, norādīja premjers.
Vajag runāt skaidru valodu par plāniem Zvārdē un jāzina, ar ko rēķināties šajā teritorijā dzīvojošajiem. Šāds viedoklis šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē izskanēja no Saldus novadā dzīvojošajiem. Pēc viņu aicinājuma Saeimas komisija vērsīsies Aizsardzības ministrijā, lūdzot sniegt plašāku skaidrojumu, vai šajā teritorijā atkal būs bruņoto spēku poligons vai arī cilvēki tur varēs turpināt dzīvot un valsts palīdzēs teritoriju attīrīt no spridzekļiem.
Koalīcija pirmdien nevienojās par darba grupas izveidi apkures parādu problēmas risināšanai. Iepriekš ar šādu iniciatīvu nāca klajā Reformu partija, kas piedāvāja veidot valdības darba grupu Pārresoru koordinācijas centra vadībā. Pārējie koalīcijas partneri - Nacionālā apvienība un „Vienotība” - pēc koalīcijas sēdes vakar norādīja, ka šis jautājums jārisina Saeimas Mājokļu apakškomisijai vai Reformu partijas pārziņā esošajai Ekonomikas ministrijai.
Piektdien koalīcijas frakciju vadība vienojās veidot valdības līmeņa darba grupu, kurai vajadzētu rast risinājumus apkures parādu problēmai. Tajā varētu iesaistīt četru ministriju speciālistus, un darba grupas vadību varētu uzņemties Pārresoru koordinācijas centrs. Lēmums par darba grupas izveidi vēl būs jāpieņem pirmdien koalīcijas sadarbības padomē, Latvijas Radio informēja Reformu partijas Saeimas frakcijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.
Koalīcijas pārstāvji šodien tikšanās laikā vērtēs, vai būtu jāveido starpministriju darba grupa iedzīvotāju apkures parādu problēmas risināšanai. Iedzīvotāju parāds par siltumu ir būtiski samilzis, un valdībai būtu jāmeklē kādi risinājumi, uzskata darba grupas izveides iniciators Reformu partijas Saeimas frakcijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.
Nepietiekamais finansējums ceļiem, samilzušais apkures parādu slogs un sistēmiskās problēmas pasažieru pārvadājumu jomā – tās šobrīd ir aktuālākās pašvaldību problēmas, kas šodien arī aktualizētas Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē. Premjers sacīja, ka šīs problēmas jārisina un tas arī tiks darīts iespējami ātri.
Patlaban pirms pašvaldību vēlēšanām priekšplānā nonākusī apkures parāda problēma pavērusi iespēju politiķiem atgādināt par sevi un pie reizes nopelt savus politiskos konkurentus par nepietiekamu rūpi par iedzīvotājiem. Šāda retorika vērojama Rīgā un ne tikai, atzīst Latvijas Pašvaldību savienībā un cer, ka politiķi pārāk neaizrausies ar vēlēšanām un neaizmirsīs par vēl paveicamiem darbiem.
Ar laiku 12 cietumu vietā Latvijā būs seši. Tie būs aprīkoti ar modernām drošības iekārtām, kā arī tiks nodrošināti labāki apstākļi ieslodzītajiem. Lielākoties ieslodzījuma vietas cels no jauna. Pirmais šāds cietums taps Olainē. Tādējādi otrdien valdība atbalstīja arī finansējuma piešķiršanu tā celtniecībai - 55 miljonus latu piecu gadu laikā.
Rīgas domes un par pašvaldībām atbildīgās ministrijas domstarpībām par tā sauktajām „puteņa brīvbiļetēm” punktu pieliks Satversmes tiesa, kur gatavojas vērsties Rīgas dome pēc tam, kad ministrija apturēja biļešu saistošos noteikumus. Strīdi par brīvbiļetēm bijuši kopš to ieviešanas, taču, jo tuvāk pašvaldību vēlēšanas, jo tie kļūst karstāki.
Rīgas dome gatavojas Satversmes tiesā apstrīdēt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža lēmumu par tā saukto „sniega brīvbiļešu” normu apturēšanu. Ministrs šodien nolēma apturēt pašvaldības saistošos noteikumus, kas paredz iespēju īpašos gadījumos, piemēram, stipras snigšanas laikā, autovadītājiem sabiedrisko transportu izmantot bez maksas, uzrādot spēkrata tehniskos dokumentus. Ministra ieskatā, šie noteikumi ir pretrunā ar vairākām tiesību aktu normām. Savukārt Rīgas dome domā citādāk.
Tiem iedzīvotājiem, kuri līdz rudenī plānotajai elektroenerģijas tirgus atvēršanai nebūs izvēlējušies elektrības tirgotāju, automātiski būs pieejams tā sauktais universālā pakalpojuma piedāvājums. To sniegs esošais elektrības piegādātājs. Pie universālā pakalpojuma nosacījumiem šobrīd strādā Ekonomikas ministrija (EM) un tie drīzumā tiks virzīti skatīšanai valdības komitejā.