Augšdaugavas novadā etnogrāfiskajā vecticībnieku Slutišķu sādžā atklāta Naujenes Novadpētniecības muzeja brīvdabas izstāde “Slutišķi: cilvēks, vēsture, Daugava”.
Autora ziņas
Tuvāko gadu laikā pēc brīvprātības principa plānots pašvaldību īpašumā nodot vairāk nekā 8000 kilometru valsts vietējo ceļu, līdztekus tam piedāvājot arī mērķdotācijas. Pašlaik tikai sešas pašvaldības ir izrādījušas interesi pārņemt pagaidām vien nelielu daļu valstij piederošo ceļu, jo pašvaldības uztrauc krasais ceļu būvniecības un uzturēšanas cenu kāpums.
Kā pierobežas pašvaldībās un pilsētās ar etniski daudznacionālu sastāvu stiprināt piederības sajūtu Latvijai, Eiropas Savienībai, tās informatīvajai, ekonomiskajai telpai – tie ir daži no jautājumiem, uz kuriem Rēzeknē notiekošajā Latgales kongresā mēģina rast atbildes eksperti un vietējie aktīvisti. Viena no diskusijām veltīta arī plašsaziņas līdzekļiem – kā uzrunāt Latgales mazākumtautību pārstāvjus.
Latvijā, tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, turpina uzņemt bēgļus no Ukrainas. Rēzeknes novadā vien izmitināti vairāk nekā 300 patvēruma meklētāji no šīs valsts. Kara bēgļi tiek izmitināti gan viesu namos, gan nesen slēgtajā Adamovas internātskolas ēkā, taču pašvaldībā lēš – pieaugot bēgļu skaitam, viņu izmitināšanai būs nepieciešams daudz lielāks valsts atbalsts.
Pieaugot preču un pakalpojumu cenām, tēriņu pārskatīšanas un dažādu taupības pasākumu ieviešana ikdienā kļuvusi par realitāti daudziem Latvijas iedzīvotājam. Ja strādājošie Latgales iedzīvotāji atzīst, ka pagaidām situācija vēl nav kritiska, tad pensionāri un mazāk aizsargātā sabiedrības daļa jau tagad veikalos meklē akcijas cenas un plāno pārtiku audzēt mazdārziņā. Ietaupīšanas veidus un finanses plāno arī lielākas un mazākas lauku saimniecības.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, kopš sestdienas, 9. aprīļa, Krievijas un Baltkrievijas kravu pārvadātājiem liegts šķērsot Eiropas Savienības robežu. Taču līdz 16. aprīlim robežas šķērsošana atļauta tiem pārvadājumiem, kas uzsākti līdz 9. aprīlim jeb konkrētās sankcijas ieviešanai. Pašlaik Terehovas robežkontroles punktā rindā uz izbraukšanu gaida aptuveni 720 kravas automašīnas. Daudzas no tām ir ar Krievijas numurzīmēm.
Nemainīgi katra mēneša trešajā svētdienā Ziemeļu un Austrumu Latgales ļaudis no malu malām brauc uz Kārsavas Lielo tirgu, kas norit visas Telegrāfa ielas garumā, lai pirktu un pārdotu.
Šogad Ludza svinēs savu 845. gadadienu. Sveicot savu pilsētu gan ludzānieši, gan visas Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti piedalīties musturdeķa tapšanā. Pašlaik akcija tikai sākusies, taču pirmie ar mīlestību un laba vēlējumiem noadītie kvadrātiņi, no kā vēlāk arī taps musturdeķis, jau ir atsūtīti.
Ir noslēdzies ziemojošo putnu vērošanas laiks, kad Latvijas Ornitoloģijas biedrība, aktīvi iesaistot visu reģionu iedzīvotājus, turpināja ievākt informāciju par Latvijā ziemojošo putnu sugām un to daudzumu. Salīdzinājumā ar divām iepriekšējām ziemām daudz aktīvāki šoreiz bijuši Latgales putnu vērotāji.
SIA “Daugavpils ūdens” plāno paaugstināt maksu par ūdeni un kanalizāciju pilsētā. Pašlaik prasība jau ir iesniegta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai un tur notiek izvērtēšana.
Godinot nacionālos partizānus, kuri pirms 77 gadiem piedalījās Stompaku kaujā pret čekas karaspēku, Balvu novada dabas liegumā “Stompaku purvi” – Latvijas nacionālo partizānu apmetnes un cīņu piemiņas vietā – notika atjaunotā baznīcas bunkura un piemiņas plāksnes atklāšana. Baznīcas bunkura atjaunošana tika veikta pēc to notikumu aculiecinieku stāstiem.
Zilupe ir pilsētiņa austrumu pierobežā, nepilnus desmit kilometrus no Krievijas robežas. Pēc pērnā gada statistikas datiem pilsētiņā reģistrēti 1372 iedzīvotāji, no tiem – 760 krievi, 372 latvieši, 130 baltkrievi, 35 poļi un 23 ukraiņi.
Pašreiz ieviestās starptautiskās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmēs kā Latvijas kopumā, tā arī Latgales reģiona ekonomiku. Tiesa, pagaidām liela daļa uzņēmēju vēl tikai apzina iespējamās izmaiņas eksporta un importa jomā uz šīm valstīm. Taču ir arī uzņēmumi, piemēram, lielākais rūpniecības uzņēmums Rēzeknes novadā “Verems”, kas jau ir pārtraukuši sadarbību ar Krieviju.
Latvija ir gatava uzņemt 10 000 bēgļu no Ukrainas, kuri varētu mūsu valstī ierasties, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā. Valdība plānojusi šos cilvēkus izmitināt viesnīcās, tāpat daļa varētu mitināties pie radiem vai paziņām, taču arī pašvaldības nepieciešamības gadījumā gatavas dod patvērumu kara bēgļiem, piedāvājot viņiem slēgto skolu ēkas un kopmītnes.
Latvijā ir pieejami speciāli ražoti bezglutēna produkti, ko lielākoties ražo ārvalstu rūpnīcas, kurās tehnoloģija nodrošina šīs diētiskās pārtikas pilnīgu drošumu celiakijas pacientiem. Taču arī Latvijā uzņēmumi pamazām uzsāk šīs produkcijas ražošanu. Tā jaunu līniju bezglutēna produktu ražošanai atvērusi SIA "Ludzas maiznīca", kas saražoto plāno tirgot Rīgā un Latgalē.
Kooperatīvā sabiedrība "VAKS" Viļānos pie dzelzceļa plāno izbūvēt graudu pārkraušanas punktu. Tas nepieciešams, lai pēc iespējas efektīvāk un arī videi draudzīgāk nogādātu vietējo zemnieku saražotos un iepirktos graudus tālāk uz ostu eksportam. Par kooperatīvās sabiedrības iecerēm ir satraukta daļa vietējo iedzīvotāju.
Ik gadu Rēzeknes novadā tiek veidota komisija, kas veic vietējo skolu izvērtēšanu, lai noskaidrotu situāciju izglītības iestādēs, kā arī apzinātu to attīstības vai reorganizācijas iespējas. Pērn pieņemts lēmums par vienas skolas slēgšanu un vēl vienas reorganizāciju, bet šogad komisija lemj par novadā esošo divu sporta skolu apvienošanu.
Lūznavas muižā un tās parka teritorijā turpinās „Sikspārņu izziņas dzīvās skolas” izveide. Muižas bēniņos apmeklētājus gaidīs izstāde par 16 Latvijā mītošo sikspārņu sugām, bet parkā varēs ne tikai dienā, bet arī nakts laikā izzināt sikspārņu dzīvi, sadzirdēt un arī ieraudzīt šo reto dzīvnieku lidojumu.
Šogad Rēzeknes novadā izveidota Administratīvā inspekcija septiņu darbinieku sastāvā. Inspekcijas galvenais uzdevums – veikt pašvaldības pieņemto noteikumu ievērošanas kontroli. Pagastu pārvaldēs, kam līdz šim bija deleģēts kontrolēt pašvaldības noteikumu ievērošanu, atzīst, ka inspekcijas izveidošana gan atvieglos darbu amatpersonām, gan arī disciplinēs vietējos iedzīvotājus.
Energoresursu, it īpaši dabasgāzes krasais cenu kāpums Latgales pašvaldībās izpaudies atšķirīgi. Dažviet apkures tarifs palicis nemainīgs, dažviet tas augs pat vairākas reizes. Pašvaldības palīdzība iedzīvotājiem šādās situācijās iespējama, vien piešķirot pabalstus, taču ne visas pašvaldības var atļauties palielināt vai piešķirt jaunus pabalstus. Rēzeknes un Daugavpils valstspilsētas gaida uz lielāku valsts atbalstu energoresursu sadārdzināšanās izraisītās krīzes risināšanā.
Lai veicinātu izglītības programmu attīstību un pēctecību lauksaimniecības jomā, Malnavas koledža no šā gada 1. janvāra darbojas kā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) aģentūra. Šāds solis sperts, cerot uz straujāku attīstību un jaunu iespēju nodrošināšanu saviem studentiem un absolventiem.
Zilupes pilsētā reģistrēti nepilns pusotrs tūkstotis iedzīvotāju, un centralizēto apkuri 14 daudzdzīvokļu mājām nodrošina pašvaldības uzņēmums. Decembris ir pēdējais mēnesis, kad par apkuri pilsētnieki maksās vēl pēc pirms 20 gadiem pieņemtā apkures tarifa, vēstīja Latvijas Radio.
Lielā pieprasījuma dēļ Rēzeknes domes Iedzīvotāju apkalpošanas centrā pieraksts uz Covid-19 sertifikāta izdrukāšanu iedzīvotājiem jāgaida pat trīs nedēļas. Rēzeknes domē uzskata, ka rindas rodas tāpēc, ka puse no pakalpojumu saņēmējiem ir novada, nevis pilsētas iedzīvotāji. Savukārt Rēzeknes novada domē neuzskata, ka tā ir taisnība. Novadā rindu neesot, un sertifikātu saņemt braucot pat no valstspilsētas.
Pērnā gada novembrī Rēzeknē darbību uzsāka biedrības "Centrs Marta" filiāle. Gada laikā profesionālus sociālos, juridiskos un psiholoģiskos pakalpojums saņēma vairāk kā 30 ievainojamās dzīves situācijās nonākušas sievietes. Kopumā visā Latvijā pandēmijas apstākļos, kad pieauga vardarbības gadījumu skaits ģimenēs, "Centrā Marta" gada laikā palīdzība sniegta vairākiem simtiem vardarbības un cilvēku tirdzniecības upuriem.
Vairākas cigarešu kontrabandas kastes nesošs plosts ar GPS izsekošanu sistēmu, maskēts ledū. Tādu pagājušās nedēļas nogalē Krāslavas novadā notvēra robežsargi. Tā kā saistībā ar migrantu krīzi uz Baltkrievijas robežas tā tiek vairāk apsargāta, kontrabandisti izvēlas cigaretes pārvietot pa Daugavu.
Ludzā ir uzsākta vērienīga Jaunsardzes apmācību bāzes pārbūve un teritorijas labiekārtošana. Jau nākamā gada vasarā Jaunsardzes apmācības, Valsts aizsardzības mācība Ludzas un apkārtējo novadu jauniešiem notiks par miljonu eiro pārbūvētajās ēkās un treniņlaukumā.
Aizvadītā gada laikā valsts finanšu institūcijas “Altum” subsīdiju “Balsts” mājokļa iegādei saņēmušas 500 daudzbērnu ģimenes. Šāda programma izveidota, lai palīdzētu ģimenēm ar trim un vairāk bērniem atrisināt tik ļoti aktuālo dzīvojamās telpas platības jautājumu, kā arī sniegtu atbalstu bankas aizdevuma pirmās iemaksas samazināšanai mājokļa iegādei vai būvniecībai. Subsīdija darbojas jau gadu. Visaktīvāk valsts piedāvāto atbalstu izmanto daudzbērnu ģimenes Rīgā un Pierīgā. Viskūtrāk subsīdijai piesakās Latgalē.
Adventes laikā, gaidot Ziemassvētkus, līdz decembra vidum Rēzeknes novada Viļānos norisinās radošā akcija “Adām siltām pēdiņām”. Tās laikā ikviens, kam zeķu adīšana nav sveša, tiek aicināts noadīt vienu vai vairākus zeķu pārus, ko Ziemassvētkos dāvināt mediķiem un vietējā pansionāta iemītniekiem. Bet tā kā adītāju atsaucība jau šobrīd ir visai liela, iespējams, adītās dāvanas ar „Eņģeļu pasta” starpniecību nonāks ne tikai Viļānu pansionātā, bet arī pie citu pansionātu iemītniekiem tuvākā un tālākā apkārtnē.
Jau nedēļu Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatoro daļu jeb poliklīniku var apmeklēt tikai pacienti ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, vai arī ar pēdējo 48 stundu laikā laboratorijā veiktu Covid-19 testu ar negatīvu rezultātu. Kā notiek pacientu pārbaude, ierodoties poliklīnikā, un ko par jauno kārtību saka medicīnas iestādes apmeklētāji?
Rehabilitācijas centrs “Rāzna” ir vienīgais Latgalē, un pacientu pieprasījums pēc piedāvātajām procedūrām ir nemainīgi liels. Tajā pašā laikā Zosnas pils ēka, kur jau ilgus gadus atrados ārstniecības iestāde, pašlaik ir bēdīgā stāvoklī. Tāpēc gan mediķi, gan pacienti ar cerībām raugās uz Rēzeknes pašvaldības iecerēto apjomīgo ēkas remontu.
Lai mazinātu rindas uz vakcinēšanos Rēzeknē, 2. novembrī darbu uzsācis jauns vakcinācijas punkts, kurā strādās divas mediķu brigādes. Rēzeknē būs arī vakcinācijas autobuss, kā arī reģionos norit izbraukuma vakcinācija.
Pieaugot energoresursu cenām, virknē pašvaldību paaugstināsies arī rēķini par apkuri. Rēzeknē pašlaik ir zemākais apkures tarifs valsī, taču no nākamā gada tas ievērojami pieaugs. Sarežģītā situācijā atrodas Daugavpils, kur gāzes cenu kāpums pašvaldību spiež domāt pat par enerģētisko krīzi siltumapgādē.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
