Pandēmijas laikā darbinieki visvairāk novērtē uzņēmumus, kuri lielu uzmanību pievērš tādām vērtībām kā sadarbība, atbalsts, cieņa, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” atklāja "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš. Viņš atzina, ka šajā brīdī uzņēmumu vērtībām ir ļoti liela nozīme.
Ir diezgan izplatīts mīts, ka birža domāta tikai lielajiem investoriem, bet šobrīd tirgū ir ļoti daudz arī tā saucamo mazo investoru, kas iegulda no pārdesmit līdz simt eiro, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” atzina biržas “Nasdaq Riga” eksperte Laima Viškinte. Viņa norādīja, ka Baltijā un arī citviet novērojama arvien lielāka investoru interese par mazākiem darījumiem.
Kvalitatīvs miegs cilvēkam ir tikpat svarīgs, kā elpot un ēst, tādēļ būtiski ievērot labu miega higiēnu – katru vakaru doties gulēt aptuveni vienā laikā un pirms miega izvairīties no nodarbēm, kas aktivizē smadzenes, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” skaidroja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Epilepsijas un miega medicīnas centra miega speciāliste, pediatre Marta Celmiņa.
Bailes no nāves cilvēkā rada lielu nemieru, tomēr ikkatrs dzīves mirklis savā ziņā nedaudz ir tāda pieskaršanās nāvei – ja ar šo domu sadraudzējas, bailes pamazām atkāpjas, Latvijas Radio 1 raidījumā “Monopols” sacīja austrumu cīņas mākslu meistars un skolotājs Volfgangs Vinters.
Augļkoki jāizgriež, kad temperatūra vairs nenoslīd zemāk par mīnuss pieciem grādiem, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” ieteica kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Bioplastmasas ir dažādas – kādas sadalās pilnībā, citas vidē paliek kā mikrodaļiņas, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesors Sergejs Gaidukovs.
Hipoalergēnas jeb nealerģiskas dzīvnieku šķirnes ir audzētāju radīts mīts un mārketinga triks, jo cilvēkiem alerģisku reakciju izsauc nevis dzīvnieku spalvas, bet sekrēts, Latvijas Radio 1 raidījumā “Ķepa uz sirds” norādīja klīniskais imunologs, ārsts Lauris Līcītis.
Pēdējā laikā izplatīts krāpšanas veids interneta vidē ir viltus piegāžu uzņēmumi, kuri cenšas izvilināt datus no cilvēkiem, kas ar sludinājumu palīdzību tirgo dažādas preces, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” informēja Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Homenko.
Piepūšamām laivām ir tikai viens pluss – stabilitāte uz ūdens, bet, atbilstoši uzglabājot, tās kalpo labākajā gadījumā desmit gadus, Latvijas Radio 2 raidījumā “Radio vilks dabā” vērtēja laivu eksperts Gints Zeiļa. Savukārt alumīnija laivu mūžs ir krietni garāks, kā arī tās ir izturīgākas nekā, piemēram, stiklašķiedras laivas, kuras prasa lielāku kopšanu.
Gerberas ir vieni no populārākajiem grieztajiem ziediem to estētiskā un vienkāršā izskata dēļ. Tās atgādina milzīgus margrietiņu ziedus, tomēr audzēšana ir visai sarežģīta, jo nepieciešams nodrošināt īpašus apstākļus. Spītējot nepiemērotajiem klimatiskajiem apstākļiem un lielajām audzēšanas izmaksām, Latvijā radītas apmēram 40 šķirnes. Par gerberu atvešanu uz Eiropu, uzglabāšanu grieztā veidā un Latvijā izveidotajām šķirnēm stāsta segto platību krāšņumaugu pētniece un selekcionāre Lauma Ozoliņa.
Livonijas periodā laulību nebija iespējams šķirt, taču to varēja atzīt par neesošu, turpretī Krievijas impērijā par šķiršanās iemeslu atzina laulātā smaga nozieguma izdarīšanu, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” par laulības šķiršanas procesu dažādos laikos stāstīja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docente Elīna Grigore-Bāra.
Nereti auto ķīmisko tīrīšanu jauc ar gluži vienkāršu salona tīrīšanu, ko par dažiem desmitiem eiro var veikt jebkurā automazgātavā, kur auto iekšpusi uzkopj ar rokām, Latvijas Radio 2 raidījumā “Garāžas sarunas” stāstīja auto eksperts Gints Gavers.
Dodoties ikdienas gaitās, ierastā maršruta maiņa ir vērtīga, jo jaunu darbību laikā aktīvi pieslēdz galvas smadzenes, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” sacīja Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras docētājs, neirologs Jānis Mednieks. Automātiskas darbības, kurām mēs apzināti nesekojam līdzi, ilgtermiņā var mazināt spēju noturēt uzmanību.
Ja suns uzturas ārpus telpām pilsētā vai ciemā, dzīvnieka īpašniekam jānodrošina norobežota teritorija, no kuras suns nevar patvaļīgi izkļūt, Latvijas Radio 1 raidījumā “Ķepa uz sirds” skaidroja kinoloģe Ļena Valdmane. Savukārt suņi, kuri dzīvo viensētā, lauku teritorijā, var brīvi pārvietoties, neapdraudot apkārtējos un atrodoties saimnieka redzeslokā, lai viņš var dzīvnieku kontrolēt un vajadzības gadījumā atsaukt atpakaļ.
Lai gan tauriņiem piedēvē izcilas lidošanas spējas, dienas tauriņi ir vieni no sliktākajiem lidotājiem, jo to ātrums nav liels un lidojums ir haotisks. Par tiem labāk lido bites, kamenes, lapsenes un dažas mušas, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” pavēstīja entomologs Voldemārs Spuņģis.
20. gadsimta sākumā Rīgā uzplauka īres namu celtniecība, jo šīs ēkas nesa ienākumus. Šis apbūves tips pamazām “apēda” Rīgas priekšpilsētu koka mājiņas, kas šur un tur ir saglabājušās arī centrā pa vidu lielajām piecu un sešu stāvu dzīvokļu un veikalu ēkām, ļoti labi parādot, kā mainījās laikmets, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” pastāstīja vēsturnieks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadītāja vietnieks Mārtiņš Mintaurs.
Pat neliels daudzums alkohola, piemēram, šokolādes konfekte ar liķiera pildījumu vai glāze šampanieša, migrēnas pacientam var stimulēt vairāku dienu ilgu lēkmi, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” atklāja neiroloģe, algoloģe Linda Zvaune.
Pandēmijas laikā gūtā pieredze un tās iespaids uz ekonomiku liek domāt, ka patiesībā arī klimata pārmaiņas būs tieši tādas pašas. “Tā būs neapturama, secīga notikumu lavīna,” Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” norādīja Latvijas Bankas padomnieks, ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners. Viņš uzsvēra, ka, lai paši justos labi, jārod līdzsvars.
Klimata pārmaiņas jau šobrīd lielā mērā ietekmē vāji attīstīto valstu iedzīvotājus, un īpaši tas skar sievietes. Pat ja Latvija atrodas pavisam citā pasaules malā, “mēs katrs esam kādu globālu attiecību tīklos, vienalga, ko pērkam vai kur dodamies,” Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” pauda sociālantropoloģe Ieva Raubiško. Viņa uzsvēra, ka, mainot ieradumus, katrs var ietekmēt un uzlabot kāda cilvēka dzīves kvalitāti citviet pasaulē.
Pilsētu skaits Eiropā, kurās nedrīkst iebraukt ar “dīzeļiem”, palielinās, taču transportlīdzekļus ar dīzeļmotoru norakstīt vēl ir pāragri, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” sacīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes docents Juris Kreicbergs. Viņš uzsvēra, ka kaitīgo izmešu daudzumu iespējams samazināt, gan uzlabojot tehnoloģijas, gan samazinot degvielas patēriņu.
Mūsdienās ir īpaši svarīgi izprast, kā pagātnē veidojies priekšstats, ka ļaudis ar atšķirīgu ādas krāsu vai atšķirīgu ekonomisko stāvokli ir kaut kādā mērā zemāk stāvoši, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” uzsvēra Britu muzeja un Bonnas universitātes pētniece Dita Auziņa. Viņa, veicot arheoloģiskos pētījumus Karību piekrastē, mēģina izprast agro kolonizācijas periodu un verdzības rašanos.
Kādreiz laulība bija kritērijs, pēc kura noteica, kas ir ģimene, bet šobrīd nav šaubu, ka ģimene ir arī, piemēram, māte un vecmāmiņa vai divi cilvēki, kas ļoti ilgstoši dzīvo kopā, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” sacīja Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes docētāja un pētniece Dita Plepa.
Ārējais izskats ir iekšējās pasaules spogulis – pie šāda secinājums modes un skaistuma blogere un mākslas zinātniece Anete Ozoliņa nonāca, cīnoties ar depresiju. Vienlaikus sarunā Latvijas Radio 5 jeb Pieci.lv podkāstā “Kā ir būt” Anete uzsvēra, ka cilvēkam vairāk jārūpējas par savu iekšieni un lietas nespēj darīt laimīgu– tām ir jākalpo cilvēkam, nevis otrādi.
Siltinot vecu koka māju, spraugas starp dēļiem nevajag aizpildīt ar putām, jo tas būs īslaicīgs risinājums – ne ilgāk kā uz pusotru gadu, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” sacīja tehnisko zinātņu doktors, būveksperts Juris Biršs.
18. februārī uz Marsa nolaidās NASA robots “Perseverance” ( “Neatlaidība”), kas spēj ielūkoties Marsa virsmas garozā 10 metru dziļumā, iespējams, atklājot pazemes ūdens rezervuārus un nosakot, vai tas ir saldūdens vai sālsūdens, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks.
Strādājot no mājām, daudziem ir grūti nodalīt darbu no privātās dzīves. Atbildot uz jautājumu, vai robežas novilkšanai šādos apstākļos pēc pieciem vakarā drīkst izslēgt telefonu, psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas psihoterapeite, supervizore Marija Ābeltiņa Latvijas Radio 1 raidījumā “Vai tas ir normāli” norādīja, ka mēraukla ir prieks. Ja cilvēks jūtas trauksmains, nevis priecīgs, un nemitīgi vēlas pārbaudīt telefonu, tad to labāk slēgt ārā pēc darba laika beigām.
Mitrums mājas bēniņos var veidoties, ja ir slikta ventilācija – gaiss iekļūst iekšā, bet tam nav, kur izplūst ārā, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” skaidroja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Daudziem pieder apjomīgas privātās bibliotēkas, kuras veido simtiem vai pat tūkstošiem grāmatu. Ja ir vēlme no grāmatām atbrīvoties, ir vairāki varianti, kā tām piešķirt otru dzīvi, – dāvināt bibliotēkai, atstāt apmaiņas punktā, pārdot vai atdot, kā arī, ja tā nolietojusies, nodot makulatūrā. Grāmatas vērtību nosaka cilvēku pieprasījums, tirāžas lielums, saturs, mākslinieciskais noformējums, kam tā piederējusi un kas tajā veicis ierakstus, piezīmes vai atstājis autogrāfu, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” skaidroja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Krājuma attīstības vadītāja Aivija Everte-Pole.
Prusaku skaita samazināšanos ietekmējuši spēcīgi ķīmiskie tīrīšanas līdzekļi, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” pieļāva Rīgas Zooloģiskā dārza izglītības speciālists Ingmārs Līdaka.
Izmantojot pašdarinātas vai nepārbaudītas maskas, ir risks, ka tās pārvērtīs elpas pilienus aerosolā. Tādā gadījumā tie nenokritīs zemē, bet paliks gaisā, potenciāli apdraudot to, kurš tos ieelpos, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” norādīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta Ergonomikas elektrotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas vadītāja Inga Dāboliņa.
Augļu koku vainagu var veidot jau tagad, bet kauleņkokiem to labāk darīt neilgi pirms lapu plaukšanas, jo nevar paredzēt, cik lielas būs gaisa temperatūras svārstības, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Iemesli, kāpēc suns uzbrucis bērnam, var būt ļoti dažādi, piemēram, dzīvnieks juties teritoriāli nedroši vai nav izveidota pareiza hierarhija, liekot dzīvniekam noprast, ka viņš nav galvenais, taču vienmēr vainīgs ir saimnieks, ar savu viedokli Latvijas Radio 1 raidījumā “Ķepa uz sirds” dalījās kinologs un dzīvnieku uzvedības eksperts Ivo Svenne.
