Liela daļa 14. Saeimas vēlēšanās startējošo politisko partiju savās programmās akcentē sociāli ekonomiskos jautājumus un tādējādi izvēlas ļoti drošu stratēģiju, redzot, "kur ir vēlētāju balsis", un to arī piedāvājot, raidījumā "Kas notiek Latvijā trīs dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām?" sacīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politikas zinātņu doktors, profesors Jānis Ikstens. Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš vērsa uzmanību uz vērā ņemamo atšķirību starp partiju vārdos solīto un līdz šim padarīto.
Autora ziņas
Kustība "Gribu palīdzēt bēgļiem" aicina valdību un Saeimu nekavējoties lemt par izmitināšanas un ēdināšanas nodrošinājuma pagarināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, tādējādi dodot bēgļiem skaidru signālu par to, kāds atbalsts būs pieejams pēc šā gada 31. decembra. Biedrība mudina sniegt palīdzību tiem cilvēkiem, kuri Latvijā to meklē šobrīd, kā arī tiem, kuri ir īpaši aizsargājamās grupās, piemēram, bērni, grūtnieces un seniori.
Sākot no septembra, Ukrainas kara bēgļiem pašiem ir jāpiemaksā starpība starp Latvijas valsts piešķirto izmitināšanas finansējumu un faktiskajām mājokļa izmaksām, ko iepriekš sedza Rīgas pilsētas pašvaldība. Šāds Rīgas domes paziņojums augustā izvietots viesnīcās, kur pašvaldība izmitinājusi bēgļus no Ukrainas, liecina raidījuma "Kas notiek Latvijā?" rīcībā esošā informācija. Pēc Rīgas domes pieprasījuma Ukrainas bēgļiem piemaksāt par viesnīcām aptuveni ceturtdaļa tās jau pametusi. Rīgas dome savā paziņojumā atsaucas uz valdības lēmumu un Ekonomikas ministrijas precizējumu, savukārt ministrijā šai interpretācijai par domes lēmumu nepiekrīt un norāda, ka tiesību normas neparedz bēgļu izmitināšanu saistīt ar viņu iespējām to pašiem līdzfinansēt. Tikmēr ukrainiete Lidija, kura Rīgā ieradusies kā kara bēgle no Kijivas, atzīst, ka veiksmīgi Rīgā atrast dzīvesvietu pašlaik izdodas tikai daļai bēgļu.
No partijas "Saskaņa" saraksta gaidāmajās 14. Saeimas vēlēšanās startējošā deputāta kandidāta Maira Brieža atbalstītāju skaits sociālajos medijos šovasar strauji pieauga. Portāla "Delfi" sociālo tīklu profilu satura redaktors Jānis Sildniks raidījumā "Kas notiek Latvijā?" izteica pieņēmumu, ka vismaz daļa no lielā jauniegūto piekritēju skaita ir nopirkti, jo nekas neliecinot, ka bokseris pēkšņi būtu kļuvis tik daudz reižu populārāks. Savukārt citi raidījuma dalībnieki norādīja, ka, viņuprāt, būs interesenti vērot, kā "Saskaņas" vēlētājs Briedi novērtēs, jo, neraugoties uz it kā pieaugošo boksera popularitāti sociālajos tīklos, šīs partijas piekritēji, iespējams, nemaz nesaprot, ko īsti bokseris Briedis dara politikā.
"Latvenergo" nekāda veida garantijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projektam Skultē nedrīkst sniegt, to liedz Publisko iepirkumu likums un Konkurences likums, turklāt faktiski nav objekta, ko "mēs varētu pirkt" un kā "mēs varētu izvērst iepirkuma procedūru starp vairākiem konkurentiem". Tā 31. augusta raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, atbildot uz jautājumu, vai taisnība, ka aizvadītajos mēnešos "Latvenergo" ar Skultes termināļa īpašniekiem ir veduši sarunas par ilgtermiņa līgumu, lai nodrošinātu noteiktu dabasgāzes importu Latvijas ekonomikai un vienlaikus – "Latvenergo" – tieši caur Skulti.
30 gadus pēc Aukstā kara beigām militārā industrija nav saražojusi un ir beigusi ražot daudzas lietas, un šo gadu laikā ieroču, munīcijas un ekipējuma krājumi ir sarukuši. Tā trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?", pamatojot Eiropas aizvien skopāko militāro palīdzību Ukrainai, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība).
Latvijas Universitātes tautas deju ansamblis "Dancis" sabiedrībai ir pazīstams kā viens no senākajiem Latvijas skatuvisko deju zelta fonda glabātājiem. Kolektīva repertuārs paredz nemainīgi kopt un lolot latviešu tautas deju dižgaru veidotās dejas. Vienlaikus skatēs un konkursos godalgotie dejotāji cer līdztekus senajām tradīcijām to augsnē jaunradīt arī mūsdienīgākus stāstus. Deja – tā ir viņu saruna ar skatītāju. Tai jārit līdzi laikam.
Latvijas kāršu spēli zoli jeb zolīti tās entuziasti no jaunības līdz sirmam vecumam spēlē visā valstī un ārpus tās robežām. Zolīte ir pirmā spēle, kas nesen ir iekļauta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tās spēlmaņu kopienu vada misija spēli saglabāt nākamajām paaudzēm. Ar vingru prātu, mērķtiecīgu garu un azarta dzirksti viņu nākotnes mērķos nu iekalta arī dalība olimpiskajās spēlēs.
Vairāk nekā gadu pēc inficēšanās ar Covid–19 Rūdolfs Aleksandrs Strods joprojām cenšas aprast ar jauno realitāti. 21 gadu vecumā jaunietim nu ik dienu jādomā, kā labāk nekustēties, ko nedzert vai ko slimību pavadošajā saspringtajā gaisotnē neteikt apkārtējiem. Saslimšana ar tā dēvēto garo Covid–19 Rūdolfam sākotnēji nodrošināja vairāk nekā pusgadu ilgu slimības lapu. Nu jau diagnozei apritējusi gadskārta, bet jaunieša agrākās dzīves pavediens vēl arvien rokā nedodas.
Trīsdimensiju vide, kurā mēs ar savu avatāru starpniecību piedalīsimies darba sapulcēs, iepirksimies un izklaidēsimies ar draugiem: šādu nākotnes vīziju uzbūris tehnoloģiju milzis “Facebook”, kas nesen nomainīja savu nosaukumu uz “Meta”. Vieniem šī nākotne šķiet vilinoša, bet citi raizējas, ka “metaverss” kļūs par vēl lielāku draudu privātumam un demokrātijai.
Vācijas jauno valdību veidojošās partijas ir apņēmušās panākt balsošanas vecuma samazināšanu no 18 uz 16 gadiem, līdzīgs priekšlikums iesniegts arī Francijas parlamentā. Pasaulē arvien pieaug to valstu skaits, kur jaunieši jau 16 gadu vecumā var piedalīties vietējo pašvaldību un dažviet arī valsts mēroga vēlēšanās. Bet kā uz šādu iespēju raugās Latvijā?
Latvijā pašvaldību vēlēšanās šovasar nobalsoja tikai 34% balsstiesīgo vēlētāju, bet Igaunijā vietējās vēlēšanās, kas notika oktobra vidū, aktivitāte bija krietni augstāka, izvēli veica 54,7% balsstiesīgo. Savu artavu devis tas, ka Igaunijā vēlētājiem jau sen ir iespēja balsot arī internetā, bet Latvijā šāda iespēja pagaidām netiek paredzēta.
Amerikāņu slavenības iesaistījušās kaismīgā diskusijā par atšķirīgiem mazgāšanās paradumiem, kas dažu nedēļu laikā ir pārtapusi globālā diskusijā par dermatoloģiju, atšķirīgām kultūras normām un rasi pēc tam, kad Holivudas aktieru pāris Eštons Kučers un Mila Kunisa tiešsaistes intervijā pavēstīja, ka nemazgājas katru dienu.
Lielbritānijas karalienes Elizabetes II dēls princis Endrū ir iesūdzēts ASV tiesā, jo kāda sieviete viņu vaino par seksuālo izmantošanu, kas notikusi, kad viņai bija tikai 17 gadu. Šī sieviete iepriekš liecināja arī pret notiesāto dzimumnoziedznieku Džefriju Epstīnu, kurš pirms diviem gadiem cietumā izdarīja pašnāvību.
Krievijas lesbiešu ģimenei nācies pamest valsti pēc līdzdalības pārtikas produktu reklāmā, kas izraisīja pamatīgu skandālu Krievijas sociālo tīklu vidē. Reklāmā redzamās sievietes saņēma ļoti daudz homofobisku komentāru, tajā skaitā arī nāves draudus, tāpēc viņām nācies pamest Krieviju. Pašlaik sievietes apmetušās uz dzīvi Spānijā.
57% aptaujāto Lavijas iedzīvotāju atzinuši tiesnešu un tiesu sistēmas neatkarību Latvijā kā labu vai ļoti labu, liecina Eirobarometra aptaujas dati. Šis rādītājs ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs (54%).