Padomju laikos bija izplatīti koka mājas aplikt ar ķieģeļiem, kā rezultātā izveidojusies gaisa sprauga, kas neļauj māju piesildīt un reizēm arī padara to mitru. Šādas ēkas ir jēga siltināt tikai no iekšpuses, un izmantot vajadzētu uz koka bāzes veidotu siltumizolācijas materiālu, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" ieteica būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Autora ziņas
Atjaunojot vecu laukakmens mūra ēku, jārēķinās, ka to no iekšpuses nāksies siltināt, veidojot atsevišķu sienas karkasu, citādi mājā valdīs mitrums un aukstums. Arī no ārpuses akmens pamatus un sienas, visticamāk, nāksies atjaunot. To gan ir iespējams paveikt, saglabājot autentisko ēkas izskatu, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" skaidroja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Mainot dzīvokļa grīdu padomju laika paneļu mājā, vēlams vispirms izplēst un izmest visu veco, un virsmu dezinficēt. Tad uz atsegtā betona jāuzklāj putuplasts, kas virsmu izlīdzinās, un izvēlētais grīdas segmateriāls – lamināts, parkets vai kas cits, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" ieteica būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Lodžijas iekšējās apdares darbos vislabāk izvēlēties divarpus centimetrus biezas mīkstās kokšķiedru plāksnes, bet nevajadzētu izmantot putuplastu. To nedrīkst izmantot vidēs, kurās mainās temperatūra, jo putuplasts ir toksisks un ugunsnedrošs materiāls, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" skaidroja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Ja akā nonākusi motoreļļa, tā sakrāsies virspusē, tāpēc lielāko daļu piesārņotā ūdens var vienkārši nosmelt. Pēc tam jāvēršas pie speciālistiem un jāiegādājas speciāls pulveris, kas savāks motoreļļu un nogrims, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" ieteica būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Iegādājoties nepabeigtu jaunbūvi no gāzbetona blokiem, jāņem vērā, ka pēc pirmā stāva uzbūvēšanas jābūvē dzelzsbetona josla, kā arī jau esošajām sienām jāizmēra mitruma līmenis un visa būve jādezinficē un jāizžāvē, citādi būs jācīnās ar pelējumu, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" ieteica būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Skurstenis ir tā mājas daļa, kam jāatbilst visiem drošības standartiem. Vecām mājām, daļēji saglabājot malkas apkuri, skurstenis ir jāmaina. Savukārt tad, ja no skursteņa spiežas darva, ir jānomaina dūmvads uz keramisko cauruli un virsma jāapstrādā ar sintētiskā lateksa emulsiju, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" uzsvēra būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Saimniecības ēkās bieži vien ir liels mitrums, kas var radīt pelējumu. Tam par iemeslu var būt gan pārāk zemi pamati, gan betona grīdas, taču problēmu iespējams atrisināt, uzbūvējot vienkāršu ventilācijas konstrukciju ar divām caurulēm telpas stūros, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" ieteica būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Mūsdienās vajadzētu atteikties no koka materiālu izmantošanas grīdas konstrukcijām. Tā vietā labāk izmantot putupolistirolu vai putupoliuretānu un grīdas rīģipsi. Ja dzīvoklis atrodas augšējos stāvos, nekādas plēves nav jāizmanto, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" ieteica būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Skrūvpāļus labi var izmantot kā remonta līdzekli, piemēram, kad sēžas viens mājas stūris, taču pagaidām trūkst informācijas, vai Latvijā ir droši celt māju tikai uz skrūvpāļu pamatiem. Tam nepieciešama nopietna ģeodēziskā izpēte, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" vērtēja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Ja mājai ir pagrabs, jāsiltina tās pamatu virsējā daļa līdz 10–15 centimetriem zemē, dziļāku siltinājumu veidot nav efektīvi, jo pagrabu labāk siltināt no iekšpuses. Siltināšanai var izmantot 30 līdz 50 milimetru biezas putupolistirola plāksnes, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" ieteica būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Viens no vienkāršākajiem paņēmieniem, kas jūtami samazinās no blakus dzīvokļiem dzirdamo skaņu daudzumu, ir no koka karkasa un rīģipša izveidot jaunu sienu, kas starp esošo sienu rada aptuveni divu centimetru lielu spraugu, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” ieteica būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Domājot par ēku siltināšanu, svarīgi saprast, vai ēkā starp ķieģeļiem ir izveidota gaisa šķirkārta. Ja tāda ir, ēku iespējams siltināt tikai no iekšpuses ar materiālu, kas veidots uz koka bāzes. Ja ziemā ar šādu siltinājumu ir par maz, sprauga jāaizpilda un ēka jāsiltina arī no ārpuses ar 10 centimetru akmens vai stikla vati, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" skaidroja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Ja pirts pērtuve no iekšpuses izšūta ar 25 milimetru kokšķiedras plātnēm, tā jāizklāj ar foliju, jāpieliek vertikālas piecu centimetru latas, horizontālas latas un tad, atstājot spraugu gan pie grīdas, gan griestiem, viss jāapšuj ar apdares dēļiem, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” ieteica būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Lai tiktu galā ar brūniem, melniem un nelabi smakojošiem plankumiem uz skursteņa, jānotīra vecais apmetums līdz pašam ķieģelim un visa virsma jāapstrādā ar sintētiskās lateksa emulsijas un cementa masu, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” ieteica būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Ja jaunus koka būvmateriālus apsēduši koksngrauži, koksne jādezinficē ar antiseptisku līdzekli pret kukaiņiem, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" ieteica inženierzinātņu doktors, sertificēts būvinženieris Juris Biršs. Savukārt, lai izvairītos no šādas problēmas, jāizmanto pilnībā neskarti kokmateriāli, kā arī būves tuvumā nedrīkst uzglabāt nemizotus kokmateriālus.
Uz apsildāmās grīdas, kas ne reizi nav tikusi pieslēgta apkurei, var droši klāt flīzes, nebaidoties, ka tās var sākt plaisāt, jo flīzes ir viens no karstumizturīgākajiem materiāliem, to Latvijas Radio raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" skaidroja sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.