1994. gada 6. jūlijs. Mazā Rīga uz vienu dienu sajūtas kā pasaules naba. Ciemos – pats Amerikas prezidents! Pieklājības vizīte? O, nē! Vēsturisks atslēgas pagrieziens Baltijas ceļā uz brīvo pasauli.
Ārpus ētera
Molotova-Ribentropa pakts bija nāves spriedums Latvijas neatkarībai. Jau nākamajā vasarā krievu tanki bija Rīgā. Kaut patiesībā mēs atplestām rokām sagaidījām tos vēl ātrāk. Staļina Kurzemes karabāzes karātavu cilpu savilka pamazām.
Jauni cilvēki un bērni svešumā joprojām runā latviski – vairāk nekā septiņdesmit gadus pēc viņu senču došanās trimdā. Kā tas iespējams? Ar kādām pūlēm trimdas latvieši noturējušies pie savām saknēm? Varbūt tās nemaz nav pūles, bet prieks?
Otrā pasaules kara pēdējais gads. Hitlera dienas ir skaitītas, bet Latvijas liktenis – miglā tīts. Pāri jūrai, caur tumsu un nāves briesmām glābjas bēgļu pārpilnas laivas. Kas bija pie airiem un motoriem? Kurzemes laivu vīri – Latvijas varoņstāsts.
Holokausts Latvijā – ebreju un romu masu slepkavības nacistu okupācijas laikā. Vēsturnieki to sauc par lielāko noziegumu mūslaiku Latvijas vēsturē. Bet kas bija noziedznieki? Tikai svešie? Vai arī savējie?
Hruščova atkusnis, 1959.gada vasara, latviešiem pārvēršas neizbrienamā stagnācijas šļurā. Latvisko komunistu apspiešana – atslēgas pagrieziens vēl niknākai Latvijas asimilācijai. Vai to varēja novērst? Vai varēja būt savādāk – kā Igaunijā un Lietuvā?
Atjaunotās Latvijas pieci Valsts prezidenti. Tautas kalpi vai tomēr nepanesamā amata vergi? Līderi vai apsmiekla objekti? Kāpēc tik bieži mēs esam gribējuši saukt: “Ak, zeme, atveries!” Un tikai dažreiz jutuši, ka mums atveras debesis?
Dziesmu svētki Padomju Latvijā – tradīcija, kas cēlusies uz latviešu tautas pašnoteikšanās spārniem, okupācijas laikā bija spiesta izdzīvot zem brutālas varas, kas šos spārnus salauza. Tomēr dziesmu salauzt nejaudāja.
1941. gada jūnijs. Padomju okupantus nomaina nacisti. Vai ir kādas atšķirības? Naivie latvieši cer uz atbrīvošanu, bet no vilka nagiem iekrīt klēpī lācim. Okupantus nešķiro labajos un sliktajos. Ne jau velti viņi visi ir okupanti.
1940. gada jūnijs. Padomju Savienība okupē Latvijas Republiku. Valsts tiek nograuta līdz pamatiem. Bet kas ir valsts pamats? Tie ir cilvēki. Cilvēkiem okupācija bija laupīšana. Šis būs prātam neaptverams stāsts par pieciem laupīšanas viļņiem viena gada laikā. Šodien to sauc par Baigo gadu.
1929.gada jūnijs. Teroristu sprādziens Rīgas Meža kapos parauj gaisā vājprātīgu kara vilni. Ideoloģiju karš 600 metru garā kapu alejā nerimst 60 gadus. Naidīgas varas apmētājas ar līķiem kā ar lielgabalgaļu. Vai nu tas ir galā?
1988.gada jūnijs. Vai Latvijas Radošo savienību plēnums bija sākums Atmodai? Nē. Vēl vairāk. Tas bija garants Atmodas turpināšanai. Pagrieziens, pēc kura vairs nav ceļa atpakaļ. Ja Mihaila Gorbačova Perestroikas svaigās vēsmas bija kā pavērts vēdlodziņš sasmakušā istabā, tad mūsu Radošo savienību plēnums ar pamatīgu blīkšķi atrāva vaļā visus logus. Tautā godāti inteliģenti pirmoreiz publiski atļāvās runāt tā, ka tautai no brīvības caurvēja aizrāvās elpa.
1919.gads. Jaunās baltiešu valstis vēl karo par brīvību, bet jau sāk dalīt robežas. Roņu sala, kaut daudz tuvāka Latvijai un tajā nemaz nedzīvo igauņi, tomēr tiek viņiem. Kas notika?
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
