Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nevēlas strādāt kopā ar citas etniskās grupas pārstāvjiem, secināts Sabiedrības integrācijas fonda aptaujā. Šiem cilvēkiem ir grūti atrast darbavietas Latvijā, tāpēc šogad Sabiedrības integrācijas fonds organizē akciju „Atvērtība ir vērtība”, kurā īpašu uzmanību veltīs cittautiešu diskriminācijai.
Autora ziņas
Latvijas augstskolās maģistra grādu šobrīd vēlas iegūt aptuveni 16 000 studentu. No tiem – vairāk nekā 70% paralēli arī strādā. Taču lekciju grafiki ne vienmēr ir pakārtoti tā, lai jaunietis paralēli studijām varētu arī piepelnīties. Šādu problēmu novērojusi arī Latvijas Studentu apvienība (LSA), tāpēc tā aicina valsti domāt par lielākām stipendijām augstākā studiju līmeņa studentiem.
Vēl tikai šodien ikviens darba devējs var pietiekties skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumiem un vasaras brīvlaikā dotu iespēju skolēniem strādāt. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāve Vineta Leončika stāsta, ka šogad interese par skolēnu nodarbinātību vērtējama, kā augsta - lielās intereses dēļ bijis nepieciešams rast arī papildu finansējumu.
Latvijā mācās gandrīz viens tūkstotis romu tautības bērnu, no kuriem vairāk nekā trešdaļa izglītību iegūst pēc speciālās programmas. Aptuveni 150 romu bērniem ir nepieciešama īpaša apmācība, jo ir garīgās veselības problēmas. Procentuāli tas ir krietni vairāk nekā citu tautību bērniem Latvijā. Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tam nepiekrīt, eksperti norāda, ka ne visiem romu bērniem, kas mācās speciālajās skolās vai programmās, tiešām ir kaut kādas veselības problēmas. Šie bērni mācās speciālajā izglītībā, jo romu ģimenēm joprojām izglītība nav vērtība, bet sabiedrībā valda aizspriedumi, tādēļ ir grūtāk iejusties skolā un pēc tam atrast darbu.
Tā kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs turpinās diskusijas par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā, pašlaik ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība, kas nozīmē, ka šā gada 31. martā Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja uz vasaras laiku, informēja Ekonomikas ministrijā.
Kad liela daļa gājputnu atgriezušies Latvijā, Rīgas Zooloģiskajā dārzā jau ierasts rīkot Putnu dienas. Šogad abas marta pēdējās brīvdienās zoodārza apmeklētājiem būs iespējams ne tikai uzzināt jaunu par vienu no lielākajām pūcēm Latvijā – urālpūci, bet arī kopā ar ekspertiem izgatavot tām jaunas mājvietas.
Šogad 12. martā apritēja 190 gadi, kopš Latvijas teritorijā uzsākta putnu pavasara atlidošanas laika reģistrēšana. Pirmais reģistrētais putns toreiz bija lauku cīrulis, kuru pamanīja Jelgavā. Zīmīgi, ka arī šopavasar pirmais atlidojušais gājputns, kas reģistrēts latvijasputni.lv, bijis tieši lauku cīrulis, kuru februāra vidū pamanīja Skrundas novadā. Var uzskatīt, ka pirms 190 gadiem tika aizsākta Latvijas ornitoloģija, kas nu jau izaugusi līdz plašam putnu vērotāju un reģistrētāju aktīvistu pulkam visā Latvijā.
Līdz jaunā izglītības satura ieviešanai pirmskolā atlicis mazāk kā pusgads, un ceturtdien satura ieviesēji – "Skola2030" – organizē konferenci, kuras galvenais mērķis ir palīdzēt pedagogiem sagatavoties un saprast, kā notiks pilnveidotā satura ieviešana visās pirmsskolās Latvijā, stāsta "Skola2030" mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.
Statistika liecina, ka aptuveni katrs desmitais skolēns Latvijā priekšlaicīgi pametis skolu. Iemesli tam ir dažādi. Gan veselības problēmas, gan kavētas mācību stundas un nesekmība, arī nepietiekami finanšu līdzekļi. Lai šādu bērnu skaitu mazinātu, jau divus gadus Latvijā darbojas Eiropas fondu projekts "PuMPuRS".
No 1. aprīļa Lauku atbalsta dienestā (LAD) mežu īpašnieki varēs pieteikties finansējumam par kopējo summu vairāk nekā 7 miljoni eiro. Līdzekļi paredzēti meža ieaudzēšanai, meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcināto platību atjaunošanai, kā arī jaunaudžu retināšanai un neproduktīvu mežaudžu nomaiņai.
Kamēr lielākā daļa skolēnu devušies pavasara brīvlaikā, 12. klašu skolēniem sākusies svešvalodu centralizēto eksāmenu nedēļa. Otrdien, 12. martā, visi divpadsmitklasnieki kārtos angļu valodas eksāmenu, bet līdz nedēļas beigām eksāmenu būs jākārto tiem skolēniem, kas izvēlējušies tos rakstīt vācu, krievu vai franču valodā.
Pēdējos gados krietni samazinājies viltoto valsts valodas apliecību skaits, norāda Valsts valodas centrs. Arī konstatētie viltojumi lielākoties ir it kā izdoti 2000. gadu sākumā, kas nozīmē, ka jauni viltojumi vairs veidoti netiek. Tai pašā laikā interese par valodas apliecību iegūšanu ir nemainīgi augsta, kas nozīmē, ka valsts valodas prasmju apliecinošus dokumentus cilvēki iegūst godīgā ceļā, nevis meklējot veidus, kā to pierādīt fiktīvi.
Jaunais fizikas un matemātikas skolotājs Toms Akmens, vēl mācoties augstskolā, izlēma, ka vēlas savas zināšanas nodot tālāk. Pašlaik viņš fiziku un matemātiku māca Jūrmalā, bet septembrī kādā citā skolā būs viens no „Iespējamās misija” skolotājiem. Jaunā skolotāja pārliecība ir, ka, fiziku skaidrojot vienkārši, to saprast var gandrīz visi, lielākais klupšanas akmens bērniem ir matemātika un svarīgi ir celt skolotāja prestižu.
Šogad Ikšķiles un Olaines novads būs epicentrs svarīgākajām Latvijas jaunatnes politikas aktivitātēm un jauniešu pasākumiem. Pērn abi novadi apvienojās un sīvā cīņa ar vēl citām pašvaldībām kļuva par ceturto konkursa "Latvijas Jauniešu galvaspilsēta" uzvarētāju. Un piektdien, 8. martā, Olainē ar diskusijām par jauniešiem Latvijā un Eiropā, koncertiem un citām aktivitātēm tiks dots starts dažādiem jauniešu pasākumiem visa gada garumā.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) solījusi izvērtēt sporta būvju lietderību Ventspilī, Jēkabpilī un Valmierā. Tām nedodot naudu, varētu ietaupīt 2 miljonus eiro. Nosaukto sporta centru vadītāji uzsver, ka apstādināt projektus nav iespējams, jo būvniecība jau sākta un tās apstādināšana varētu izmaksāt vairāk nekā ietaupījums.
Tā kā valdība otrdien, 5. martā, izskatot šā gada valsts budžetu, neatrada finansējumu minimālās pedagogu darba samaksas likmes celšanai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) trešdien, 6. martā, iesniegs pieteikumu piketam, kas notiks šā gada 20. martā, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" teica arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
Plāns apturēt finansējumu sporta būvēm varētu apstādināt iesākto Alūksnes sporta centra būvniecību, jo pašvaldībai naudas visam nepietiks. Iepriekšējā valdība Alūksnei piešķīra 300 tūkstošus eiro. Aizņemoties vēl 400 tūkstošus, jau gandrīz pabeigta jaunā sporta centra tehniskā projekta izstrāde, un jau šogad varētu sākt sporta centra būvdarbus, ja būtu iespējams iegūt finansējumu no valsts.
Arī pēc tam, kad 28. februārī Jelgavas pilsētas dome lēma apstiprināt pilsētas izglītības attīstības plānu, kas nozīmē, ka Jelgavas 2. pamatskolai, kurā šobrīd mācās vairāk nekā 600 bērnu, savas telpas ir jāpamet, skolēnu vecāki turpinās cīņu par skolas saglabāšanu, Latvijas Radio stāsta vecāku padomes pārstāvis Gatis Ozols.
1. martā mainījušās akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tai skaitā arī alum. Veikalu plauktos tas nozīmēs, ka alus cena kāps par aptuveni diviem centiem, vīni kļūs dārgāki par aptuveni 8 centiem, bet litra pudele stipro grādīgo dzērienu akcīzes dēļ sadārdzināsies par nedaudz vairāk nekā 80 centiem. Akcīzi plānots celt arī nākamgad, kas nozīmē, ka alkohols Latvijā kļūs vēl dārgāks, bet cenu starpība ar kaimiņvalstīm mazināsies.
Slepkavības, kas notika pirms daudziem gadiem, bet joprojām glabājās policijas arhīvos, kā kriminālstāstā “Slepkava brīvsolī” aprakstītā, atklāt ir iespējams. Svarīga lomu šeit gan spēlē veiksme, taču, kā norāda policijā, arī veiksmīgs pavediens būs nozīmīgs tikai tad, ja paši būs kārtīgi pastrādājuši un darbu veikuši kvalitatīvi pirms tam.