"Arī fotogrāfija ir veids, kā uzrunāt sabiedrību un iepazīstināt ar to pasauli, kurā dzīvo cilvēki ar īpašām vajadzībām," saka fonda "Nāc Līdzās!" vadītāja Sarma Freiberga. Desmit jauniešu stāsti iemūžināti fonda vēsturē nebijušā fotoizstādē "Mirklis citur". Izstāde apskatāma Kuldīgas Mākslas namā.
Autora ziņas
Bijušās rūpniecības ēkas Kuldīgas vecpilsētā varētu kļūt par Baltijā lielāko demokrātijas praktizēšanas centru – tā iecerējusi Kuldīgas Demokrātijas kvartāla kopiena. Tā būtu vieta, kur veidot tolerantu sabiedrību, attīstīt pašiniciatīvu un sociālo atbildību. Lai ēkas nonāktu kopienas īpašumā un būtu atvērtas visai sabiedrībai, sākta ziedojumu vākšanas kampaņa.
42 skolēni pamatskolā un 28 bērni pirmsskolā, šāda ir Kuldīgas novada Laidu pamatskolas bilance šajā mācību gadā. Lielākoties mācību darbs te rit apvienotajās klasēs. Nākamgad skolēnu skaits saruks vēl vairāk. Tāpēc vietējā pašvaldība lēmusi, ka Laidu skolai šis ir pēdējais mācību gads. Un skola, kas vairāk nekā 100 gadu atrodas muižas ēkā, tiks slēgta, tukšas atstājot arī telpas. Lielu daļu Latvijas muižas un pilis nosargāt no iznīcības palīdzējis tas, ka tajās atradušās skolas. Pēdējos gados skolu tīklu sakārtošanas dēļ arī daudzas muižas ēkas palikušas tukšas.
Kādas vairāk nekā piecu gadsimtu laikā bijušas cilvēku tiesības, savstarpējās attiecības un tradīcijas Aizputē, nu stāsta dokumentu norakstu krājums "Aizputes pilsētas grāmata". Tās oriģināls glabājas Herdera institūtā Vācijā. Izdevuma digitālā kopija Aizputes novadpētniecības muzejā nonākusi jau pirms kāda laika, bet tagad tā ir iztulkota latviski. Tā ir unikāla vēstures liecība un atklāj arī līdz šim neapzināto, uzsvēra muzejā, jo daudzu šeit ievietoto dokumentu norakstu oriģināli ir gājuši bojā.
Govkuņģi, kaniseri jeb zirgu kuņģi, mēlenes, zīdstrīpas, garpraņas – varētu saukt vēl vairākus nosaukumus, kas daudziem ir sveši, bet labi zināmi suitos. Tā te dēvē dažādas plecu segas. Lai par šo bagāto kultūrvēsturisko mantojumu varētu uzzināt vienuviet, veikts apjomīgs pētījums, kurš nu interesentiem pieejams grāmatā "Suit villdrāns". Līdz 5. martam Alsungas kultūras namā apskatāma arī villdrānu izstāde.
Skolēnu skaita samazināšanās skārusi arī Kuldīgas novada Laidu pamatskolu. Pēc 101 gada atrašanās muižas kompleksā nākamajā mācību gadā te skolas vairs nebūs. Vietējie iedzīvotāji tagad raizējas, kas notiks ar līdz šim labi uzturētajām muižas ēkām, – vai tās nepaliks tukšas un vai nenokļūs neatbildīgu īpašnieku rokās.
Jūrā un stāvkrasta nogāzēs sakrituši koki – tādus skatus šajās dienās iemūžinājis ne viens vien aculiecinieks. Krasta nobrukumi ir bijuši gan Kolkā, gan stāvkrastos Ventspils un Dienvidkurzemes novados. Laika prognozes liecina, ka Latvijas piekrastē arī tuvākajās nedēļās jārēķinās ar izskalojumiem un nogruvumiem.
Alsungas ordeņa pils ir šīs vietas lepnums, kas savās sienās saglabājusi arī stāstus no tās uzbūvēšanas brīža 14. gadsimtā. Šobrīd pils ir valsts aizsargāts arhitektūras piemineklis. Eiropas reģionālās attīstības fonda projektā "Jēkaba ceļa kultūras mantojuma un mākslas jaunrades magnēti" piesaistītais finansējums palīdzējis pamatīgāk pievērsties pils Dienvidu korpusa glābšanai. Fasāžu arhitektoniski mākslinieciskajā izpētē atrasts arī Latvijā maz konstatētais sgrafito apdares paraugs.
“Glābējsilīte” eksotiskiem dzīvniekiem – šāda ziņa sociālajos tīklos īsā laikā ieguva lielu uzmanību. Šīs idejas autors ir sastapies ar to, ka cilvēki bailēs par sabiedrības nosodījumu no saviem mīluļiem atbrīvojas slepus, piemēram, atstāj tos pie atkritumu konteineriem vai palaiž savvaļā. Lai šādu gadījumu būtu pēc iespējas mazāk, viņš paralēli savam izveidotajam mini zoodārzam nodrošinājis apstākļus eksotiskajiem dzīvniekiem.
Visa šī nedēļa Kuldīgas novadā norit barikāžu laika noskaņās. Bērnu un jauniešu centrs sarūpējis vairākas iespējas, kā to izzināt un atcerēties. Pirmo reizi centra jaunatnes darbinieki izveidojuši digitālu izlaušanās spēli skolēniem par barikāžu norisi Rīgā un Kuldīgā. Tā Kuldīgas novada skolās radījusi necerēti lielu atsaucību un īsā laikā viss nedēļas grafiks bijis aizpildīts.
Pērnā gada rudenī starptautiskajā mākslas gadatirgū "ArtVilnius Art Fair" Lietuvā skatītāju visaugstāk novērtētā ekspozīcija bija Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) galerijas "Pilot" komandas veidotā izstāde. Tajā bija piecu spēcīgu mākslinieku darbi, kas ar dažādām emocijām, tehnikām un ideju virzieniem iezīmē raksturīgo laikmetīgajā mākslā. Nu izstāde apskatāma Kuldīgā.
"Tas ir mūsu drošības plecs," tā par parakstīto nodomu protokolu par sadarbību suitu kultūrtelpas saglabāšanā un attīstībā saka suitos. Šāds protokols tiek parakstīts jau trešo reizi, jo ik pa laikam tiek atjaunots. Tas paredz, ka Kultūras ministrija, iesaistītās valsts institūcijas, dažādas mācību iestādes, pašvaldības un biedrības ar saviem resursiem palīdzēs attīstīt un stiprināt suitu nemateriālo kultūras mantojumu.
Dzimis Zvaigznes dienā, spilgti iemirdzējies Latvijas neatkarības sākumā un tās nosargāšanā – tas ir pulkvedis Oskars Kalpaks. Iespējams, ka bez viņa degsmes, līdera dotībām un pārliecības Latvijas liktenis būtu citāds. Ceturtdien, atzīmējot Kalpaka 140. dzimšanas dienu, arī Kuldīgas novada Rudbāržos notika vairāki atceres pasākumi, viens no tiem – pārgājiens pa Kalpaka reiz ieto ceļa posmu.
Janvāra atkusnis visvairāk skāra Latvijas rietumu un centrālās daļas upes. Otrdien oranžo brīdinājumu izsludināja Kurzemes upēs – Ventas lejtecē un Durbē, kā arī Lielupes augštecē. Trešdien ūdens līmenis Ventā Kuldīgas novadā nedaudz krities, lai gan citviet tas aizvien paaugstinās, un oranžais brīdinājums ir spēkā joprojām.
Neatlaidīgs, nesavtīgs darbs, savas identitātes apzināšanās – tā varētu raksturot tos cilvēkus, kas vada un darbojas etniskās kultūras centrā "Suiti". Pirms 20 gadiem decembrī šī biedrība sāka savu darbu. Padarīto sen vairs nevar ierakstīt dažās lapaspusēs. Tā darbojas dažādos virzienos – saglabā, izzina, pētī, māca, dižojas un droši sper soļus arī pasaulē.
Kuldīgas novada muzeja krājums kļuvis par 146 arheoloģiskajiem atradumiem bagātāks. Vēsturiskie liecinieki nākuši no Kuldīgas Svētās Katrīnas baznīcas apkārtnes, kad tur notika arheoloģiskā uzraudzība ietves pārbūves laikā. Atrasti ne tikai priekšmeti no dažādiem gadsimtiem, bet atklātas arī liecības par dažādām reiz ap baznīcu bijušām būvkonstrukcijām.
Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna izstāde “Tagad ir visu laiku” izvietota divās ēkās Kuldīgā – Mākslas namā un Mākslinieku rezidences galerijā. Ja sākotnēji bijusi doma šeit atvest kopdarbu “Tūlīt”, kas bija skatāms mākslas stacijā “Dubulti”, tad tā pielāgošana jaunajām telpām izaugusi par jaunu izstādi, jaunām sajūtām un jauniem darbiem. Kristaps Kalns atzīst – to ietekmējis arī pandēmijas laiks, vairāk rosinot runāt par to, kas ir tagad, lieki neprognozējot un negaidot, bet reflektējot par esošo.
“Baltijas mērogā tās ir unikālas starptautiskas maģistra līmeņa studijas,” tā par jaunizveidoto programmu “Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas” saka tās īstenotāji. Pakalpojuma dizains mūsdienās ieguvis nozīmīgu vietu, bet to apgūt augstākajā līmenī nebija iespējams. Programma izveidota, sadarbojoties Kuldīgas novada pašvaldībai ar Latvijas Mākslas akadēmiju un vēl citām trim augstskolām. Nupat Kuldīgā studenti aizvadījuši pirmo klātienes nedēļu, pēc tās mācības turpināsies attālināti.
Padures muižas vēsturiskais uzslāņojums un laikmetīgā māksla – kā divi sarunu biedri, kurā skatītājs ir līdzdomājošs un līdzvērtējošs. Tā varētu teikt par Padures muižā atklāto vērienīgo galerijas “Alma” rīkoto laikmetīgās mākslas izstādi. Ekspozīcijā ir gan jaunas, īpaši šim notikumam veidotas instalācijas un objekti, gan darbi, kas atlasīti no galerijā notikušām izstādēm.
Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētu policijas nolikumi 16.–18. gadsimtā – tas ir jaunākais Nacionālā arhīva izdevums, kas ļauj iepazīties ar kārtības noteikumiem, kādi bija raksturīgi agro jauno laiku vāciski runājošajai telpai un bija paredzēti “labas kārtības” un “pareizas uzvedības” regulēšanai pilsētās. Bilingvālajā izdevumā ir iekļauti ne tikai nolikumi, bet arī zinātniskie ievadi.
Teātra izrādes bērniem un pieaugušajiem, klaviermūzikas koncerts un meistarklases – to visu aizvadītās nedēļas nogalē varēja baudīt Kuldīgas pilsētvidē, kur notika festivāls “Teātris ir visur Kuldīgā”. Tas katru gadu par skatuvi pārvērš arvien jaunas vietas, un šis gads nebija izņēmums.
Septembris ir Raiņa dzimšanas dienas mēnesis, kad tradicionāli notiek Dzejas dienas un citi ar Raini saistīti pasākumi. Kuldīgā aizvadītās nedēļas nogalē jau septīto reizi Raiņa daiļrades motīvi ienāca ar mākslu kaleidoskopu “Uguns (un) nakts”. Šogad gaismas piedzīvojums veda kosmiskās iztēles, fantāziju un ilūziju ceļojumā.
Gadiem Svētās Annas baznīcas draudze Kuldīgā meklēja finansējumu dievnama torņa remontam un krāja, liekot eiro pie eiro, arī ziedotos līdzekļus. Torņa atjaunošanai bija nepieciešami vairāki desmiti tūkstoši eiro, tāpēc liels bijis draudzes prieks par iespēju piesaistīt naudu no sakrālā mantojuma saglabāšanas programmas. Pateicoties tai, vērienīgie torņa atjaunošanas darbi beidzot ir sākušies.
Aizvadītās nedēļas nogalē, koncertā klātesot publikai, industriālā gaisotnē satikās pianista Daiņa Teņa mūzika un klavieru izgatavotāja Dāvida Kļaviņa “Una Corda” klavieres. Koncerts notika Kuldīgā, Kaļķu ielas radoši industriālajā kvartālā, kur arī top pasaulslavenās akustiskās klavieres.
Četri jumti Kuldīgā uz brīdi bija kļuvuši par skatuvēm, no kurām dīdžeji atskaņoja elektronisko mūziku. Tā savu 20 gadu pastāvēšanas jubileju atzīmēja radošā apvienība “Zero Defect”. Muzikālajai performancei “Jumtu disko” cilvēki varēja piepulcēties virtuāli, bet apvienības dīdžejiem tā bija jauka atkalsatikšanās.
Lai arī pandēmijas dēļ jau otro gadu nevar svinēt tradicionālo festivālu “Dzīres Kuldīgā”, jūlija trešajā nedēļā, kad svētki parasti notika, cilvēkiem sarūpēta mierīgāka kultūras baudīšana – vides objektu parāde jeb pilsētas defilē “Taureņiem tik savādiem”. Jau no pirmdienas, 12. jūlija, ikvienu garāmgājēju priecē krāšņi mākslinieku veidoti vides objekti gājēju ielā.
Muiža kā ģimenes loceklis un dzīvesveids – tāda tā pavisam noteikti ir to saimniekiem. Piļu un muižu asociācijā norāda, ka nav jābūt ļoti bagātam, lai kļūtu par pils saimnieku, bet pacietīgam gan. Šobrīd ir tendence, ka muižas tiek atjaunotas pakāpeniski, ieguldot tik līdzekļu, cik izdevies piesaistīt. To rāda arī norises Kuldīgas novadā. Pēdējos piecos gados jaunu elpu iegūst ne viena vien muiža.
Pēc apjomīgas restaurācijas Kuldīgas novada muzejā atgriezušies arheoloģiskie atradumi no Kundu senkapiem. Tur iegūtās senlietas ir nozīmīga liecība par Ventas ūdensceļa nozīmi dzelzs laikmeta tirdzniecības un kultūras kontaktu nodrošināšanā, kā arī pierādījums vietējo iedzīvotāju un skandināvu ieceļotāju līdzāspastāvēšanai Kurzemes centrālajā daļā vēlajā dzelzs laikmetā.