Februārī Saeimai būs jāapstiprina četri jauni Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļi. Uz mediju uzraugu krēsliem pieteikušies desmit kandidāti, tajā skaitā arī trīs esošie padomes locekļi, kuru pilnvaru termiņš tuvojas beigām. Aizejošās padomes darbu dažādi mediju vides pārstāvji vērtē kā pretrunīgu, un reizē ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izveidošanu aktualizējies arī jautājums, vai NEPLP arī turpmāk jāstrādā piecu cilvēku sastāvā.
Autora ziņas
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ceturtdien plāno ar abu mediju valdes locekļiem pārrunāt izvirzītos galvenā redaktora amata kandidātus. Lai gan pretendentu uzrunāšana, pētīšana un vētīšana ilgusi vairāk nekā divus mēnešus, pašā finiša taisnē Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš abos medijos vērsās pēc informācijas par konkursa norisi un iznākumu. Iemeslus, kas šo interesi izraisījuši, deputāts neskaidro, bet mediju nozares ekspertu vidū tas raisījis bažas par iespējamu vēlmi izdarīt politisku spiedienu uz konkursa iznākumu.
Ziņas krievu valodā LTV7 kanālā uzkavēsies vēl vismaz līdz aprīlim – līdz brīdim, kad Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) atrisinās visus juridiskos un tehniskos jautājumus, lai īstenotu ieceri piedāvāt kabeļtelevīzijas operatoriem sabiedrisko mediju kopīgi veidotu informatīvu kanālu krievu valodā.
Jūrmalas pilsētas dome trešdien ārkārtas sēdē nodeva sabiedriskajai apspriešanai aktualizēto Jūrmalas teritorijas plānojumu. Galvenās domstarpības, kā ierasts, ir par kāpu zonas aizsardzību. Jūrmalas aizsardzības biedrībā uzskata, ka plānojumā būtu jānovelk skaidra aizsardzības līnija gar krasta zonu, savukārt pašvaldībā par pietiekamu uzskata risinājumu, ka katrā konkrētā gadījumā situācija jāpēta un jāprecizē detālplānojuma ietvaros.
Pēc ilgas klusēšanas Imunologu asociācijas pārstāve Inta Jaunalksne šonedēļ Latvijas Radio (LR) atzina, ka kolēģi tuvākajā laikā plāno ar imunologu Jevgēniju Ņikiforenko pārrunāt situāciju, kad vairākas sievietes nākušas klajā ar apsūdzībām par piedzīvotu seksuālu vardarbību viņa kabinetā. Tiesa, konkrētu laiku, kad saruna varētu notikt, asociācijā nenosauca. Tikmēr LR un "Re:Baltica" žurnālistiem pienākušas ziņas no vēl vairākām sievietēm, kuras apsūdz ārstu seksuālā vardarbībā – zināmais šādu sieviešu skaits pārsniedz 20.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) piektdien, 17. decembrī, padomes sēdē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda amatā vienbalsīgi ievēlējusi Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāni, Latvijas Mediju ētikas padomes locekli Andu Rožukalni, informēja SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis.
Pēc Latvijas Radio podkāsta "Dokumentārijs" publicēšanas par imunologu Jevgēniju Ņikiforenko gan Radio, gan pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" saņēma ziņas no vairākām citām sievietēm, kuras apgalvoja, ka šī ārsta kabinetā piedzīvojušas līdzīgu pāridarījumu. Uzzinot, ka tiesībsargājošo iestāžu izmeklēšana beigusies bez rezultāta un imunologs turpina pieņemt pacientus, vismaz divas sievietes apņēmušās vērsties Valsts policijā ar iesniegumu, lai ārsta darbība tiktu izvērtēta atkārtoti.
Lai kompensētu straujo elektroenerģijas cenu kāpumu ziemas sezonā, elektroenerģijai uz pusi samazinās sadales pakalpojuma tarifu, vienojušās valdošās koalīcijas partijas. Tiks paplašināts arī mājokļa pabalsta saņēmēju loks, bet iepriekš apspriestā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana netika atbalstīta.
Lai virzītos uz vienotu nekustamo īpašumu apsaimniekošanas sistēmu un pārvaldīšanas modeli, nākamā gada laikā apņēmusies reorganizēt četras Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības – "Rīgas namus", "Rīgas pilsētbūvnieku", "Rīgas centrāltirgu" un "Rīgas servisu", tās apvienojot. Opozīcijas domnieki gan iebilda, ka par gaidāmajām pārmaiņām esot uzzinājuši tikai divas dienas pirms komitejas sēdes un ka vienā katlā tiks salikti pārlieku dažādi uzņēmumi.
Kopš oktobra vidus Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) saņemti vairāk nekā 300 pieteikumi ārstu konsilijiem lemt par vai pret pacienta vakcināciju pret Covid-19. Izskatot aptuveni divas trešdaļas šo pieteikumu, mediķi tikai nedaudzos gadījumos lēmuši, ka vakcinēšanos ieteicams atlikt.
Obligātā vakcinācija pret kovidu darba tirgu ietekmē, taču ne dramatiski, vērtē speciālisti. Atrast darbu nevakcinētiem iedzīvotājiem kļūst arvien grūtāk gan Latvijā, gan ārpus tās, un arī bezdarbnieka pabalsts var izsīkt ātri, ja cilvēks atsakās no darba tikai vakcinācijas sertifikāta neesamības dēļ. Līdz ar to nepieciešamība pēc kovida sertifikāta kļūs arvien lielāka.
Līdzenas apmales uz ielas, zemā grīda tramvajā vai uzbrauktuve pie piemājas veikala risina tikai nelielu daļu sarežģījumu, ar kuriem ikdienā spiesti saskarties cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Dažādu ierobežojumu dēļ arī citās jomās tikt uz priekšu ir grūtāk. Gatavojoties „Dod pieci!” labdarības maratonam, Latvijas Radio Ziņu dienests jau oktobrī uzrunāja trīs dažādus cilvēkus ar dažāda veida invaliditāti, kuri meklē darbu un kuri bija ar mieru vairāku nedēļu garumā ļaut šajā procesā ieskatīties arī žurnālistiem. Šīs sadarbības mērķis bija noskaidrot, ar kādiem šķēršļiem šie cilvēki sastopas darba tirgū.
Covid-19 pandēmijas ietekmē pēdējos divos gados no tradicionālajiem medijiem uz globālajām platformām aizceļo gan arvien vairāk reklāmas naudas, gan arī auditorijas. Lai palīdzētu medijiem pārvarēt šo krīzi un saglabātu mediju daudzveidību, Latvijā tiek likti lietā arvien jauni atbalsta instrumenti komercmedijiem gan satura radīšanai un attīstībai, gan piešķirti nodokļu atvieglojumi un dotācijas preses piegādēm. Visticamāk, šo atbalstu nāksies arvien pilnveidot, atzina Latvijas Radio aptaujātie mediju politikas speciālisti.
Pacēlāji ir, cilvēku nav. Šāds paradokss novērojams vairumā sabiedrisku ēku – vide it kā ir pieejama, taču cilvēki ratiņkrēslos tur parādās ļoti reti. Tas liecina, ka būvniecības noteikumi vien problēmas nerisina – svarīgi ir gan tas, vai piedāvātie risinājumi ļauj cilvēkam patstāvīgi nokļūt, kur viņam nepieciešams, gan arī attieksme, ar kuru cilvēks sastopas – vai viņš tiek uztverts kā problēma vai kā gaidīts viesis. Lai gan kopumā Latvijā cilvēkiem ratiņkrēslā vide uzlabojas, ir vēl daudz darāmā, lai tā kļūtu arī ērta un patīkama, pārliecinājās Latvijas Radio.
Pandēmija ievērojami mainījusi rīdzinieku pārvietošanās paradumus, mudinot biežāk dot priekšroku personīgajiem auto vai kādam nomas skrejiritenim, nevis braukt ar sabiedrisko transportu. Tādējādi finansiālās grūtības nav vienīgās, ar ko saskaras "Rīgas satiksme" – būs jāveic būtiskas pārmaiņas, lai sabiedriskais transports atgūtu savu pievilcību un līdz ar to arī pasažierus.
Zemesgabals Rīgā, Starta ielā, uz kura atrodas riepu kaudze, kas vairākkārt pāraugusi atļauto apjomu un rada apdraudējumu tuvējām apkaimēm, nonācis piespiedu pārdošanā. Ņemot vērā, ka maksātnespējīgā SIA "Riepu bloki" jau vairākus gadus nemaksā nomas maksu un arī riepas no teritorijas nav aizvāktas, zemesgabala īpašnieks nonācis naudas grūtībās, līdz ar to banka tam piespiedusi zemesgabalu pārdot. SIA "Eko Recycling", kam riepas vajadzēja aizvākt līdz šā gada beigām, saņēmis termiņa pagarinājumu vēl par vienu gadu, taču banka, kas organizē īpašuma pārdošanu, netic, ka tuvākajā laikā tas tiešām notiks.
Lai straujāk un veiksmīgāk virzītos bezatkritumu stratēģijas un aprites ekonomikas ieviešanas virzienā, Rīgas dome oficiāli izteikusi interesi kļūt par bezatkritumu jeb "zero waste" pilsētu. Ne tikai Rīgai, bet arī 11 tuvākajām Pierīgas pašvaldībām jādomā par ilgtspējīgāku pieeju atkritumu apsaimniekošanā, jo to izmantotā atkritumu poligona "Getliņi" ietilpības griesti varētu tikt sasniegti ātrāk, nekā iestāsies Eiropas direktīvu termiņi, kas Latvijai uzliek ambiciozus mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā līdz 2035. gadam.
Pandēmijas laikā lielākā problēma veselības aprūpes nozarē Latvijā ir cilvēkresursu trūkums. Lai nodrošinātu aprūpi simtiem Covid-19 pacientu, slimnīcās talkā nāk rezidenti, medicīnas un ārstniecības studenti. Topošajiem mediķiem pandēmija ir lieliska iespēja iegūt pamatīgu pieredzi un rūdījumu, taču veselības aprūpes sistēmā ir vēl daudz darāmā, lai piesaistītos jaunos speciālistus noturētu arī ilgtermiņā, norāda speciālisti.
No pirmdienas, 22. novembra, uzņēmēji un pašnodarbinātie var pieteikties Covid-19 atbalsta programmām. Lai saņemtu atbalstu, ieņēmumu kritumam oktobrī un novembrī jābūt vismaz par 20%. Ekonomikas ministrija lēš, ka naudu varētu izmaksāt pēc divām vai trim nedēļām, kad programmas būs ieguvušas Eiropas Komisijas saskaņojumu.
Sociālā tīmekļa platformā "Facebook" bloķēta vakcīnu pretinieku lapu "Vakcīnrealitāte Latvijā", kas līdz šim sociālajos tīklos netraucēti izplatījusi absurdus un nepatiesus apgalvojumus par visa veida vakcīnām. "Vakcīnrealitāte" līdz šim arī vairākkārt nonākusi Valsts policijas redzeslokā, jo par šīm aktivitātēm iesniegumus rakstījuši gan mediķi, gan citi iedzīvotāji.
Pandēmijas dēļ šogad ne tikai pieaudzis pieprasījums pēc maksas medicīnas pakalpojumiem, bet vienlaikus arī cēlušās to cenas, atzīst nozares speciālisti. Tas savukārt ietekmēs veselības apdrošināšanas nozari – polises kļūst dārgākas. Turklāt apdrošinātāji norāda uz vēl kādu tendenci – pandēmijas dēļ pieauguši arī izdevumi mentālajai veselībai.
Kamēr mediķi slimnīcās cīnās par Covid-19 pacientu dzīvību, svarīgi domāt arī par nākamo posmu – kā nodrošināt izglābto cilvēku turpmākās dzīves kvalitāti. Agrīni pieejama rehabilitācija pacientiem pēc smagas slimošanas ne tikai uzlabo atveseļošanās iespējas – paplašinot pakalpojumu pieejamību, rehabilitācijas nozare varētu arī palīdzēt atslogot slimnīcas, uzsver speciālisti.