Islandes galvaspilsēta Reikjavīka ir mazpilsēta Eiropas un arī Latvijas mērogos - tikai 160 000 iedzīvotāju. Augstceltnes un jaunbūves izceļas uz lielākoties mazstāvu apbūves fona, pilsēta viegli izstaigājama kājām. Taču jau četrus gadus mazpilsētas ainavu iezīmē grandioza celtne okeāna krastā - Islandes koncertzāle “Harpa”. Katru gadu to apmeklē vairāk nekā miljons cilvēku, un tā ir kļuvusi par gandrīz tikpat spēcīgu Islandes simbolu kā vulkāni un geizeri. Taču tikpat labi koncertzāles varēja nebūt.
“Investējiet kultūrā krīzes laikā, nevis pēc tās!” tā skan islandiešu 21. gadsimta paruna, kas radusies, pateicoties Islandes unikālajai koncertzālei “Harpa”. To cēla finanšu krīzes laikā, tomēr tā nekļuva par pieminekli dižķibelei. Tā kļuva par Islandes kultūras centru, kas dažos gados spējis piesaistīt miljoniem apmeklētāju.
Reikjavikas koncertzālē Harpa šajā nedēļā skan mazāk mūzikas, vairāk politisku sarunu. Politiķi ikgadējā Ziemeļvalstu padomes sanāksmē runāja par bēgļiem. Islandes iedzīvotāji ir īpaši – viņi nevis protestē, bet aicina valdību uzņemt vairāk bēgļu. Diskusijas rosinātāja bija rakstniece Brindisa Bjorgvinsdotira.
Ukrainas kūrortspilsēta Odesa vienmēr ir bijusi pati par sevi. Tai nevajag galvaspilsētu Kijevu un pārējo valsti. Odesieši vienmēr bijuši lepni par savu dzimto pilsētu. Arī Odesas mākslinieki ir pašpietiekami. Latvijas Televīzijas žurnāliste Zane Peneze skaidroja, kā karš Ukrainā izmainījis mākslu pilsētā pie Melnās jūras.