Pilsoniskās līdzdalības un iedzīvotāju iesaistīšanas jomā Latvijā aizvien pastāv problēmas, uz kurām domnīca "Providus" piedāvā paskatīties arī caur karikatūrām.
Komiksi un karikatūras
Latvijā vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada novembrī, salīdzinot ar 2021. gada novembri, palielinājās par 21,8%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Mēneša laikā vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,1%.
Plašu rezonansi un diskusijas sociālajos medijos izsaucis Dziesmu un deju svētku padomes lemtais – arī turpmāk Saeimas deputātiem un ministriem saglabāt privilēģiju rezervēt biļetes uz Dziesmu un deju svētkiem, kas gaidāmi nākamgad. Tas pēc būtības nozīmē garantētu vietu arī visos pieprasītākajos pasākumos.
14. Saeimas koalīcija ir nolēmusi izveidot Klimata un enerģētikas ministriju, kā arī ieviest jaunu amatu – ministra biedrs. Par to garas un asas debates šonedēļ izvērtās Saeimā.
17. novembra rītā, kara Ukrainā 267. dienā, Krievija veica kārtējos nāvējošos raķešu triecienus pa civilajiem objektiem Ukrainā. Vismaz četri cilvēki nogalināti Viļņanskas pilsētā Zaporižjas apgabalā, vismaz 23 cilvēki ievainoti Dnipro pilsētā un vairākās pilsētas daļās pārtrūkusi elektroapgāde.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) īslaicīgi līdz gada beigām apturēs 18 mazāk noslogoto posteņu darbību, tomēr iespēju robežās turpinās pildīt savas funkcijas, ceturtdien žurnālistiem paziņoja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.
Miljardieris un uzņēmumu "Tesla Motors" un "SpaceX" vadītājs Īlons Masks šonedēļ ne tikai pārsteidza pasaules sabiedrību ar atkārtotu paziņojumu par mikroblogošanas vietnes "Twitter" iegādi, bet arī ukraiņiem ļoti nepatīkamiem "čivinājumiem" un auditorijas aptaujām par Ukrainā notiekošo karu. Šo ziņu stilistika un izvirzītās tēzes ļoti atgādina Krievijas propagandas naratīvus, tāpēc pieļauju, ka ASV miljardieris varētu būt iekļuvis kādas aizjūras sirēnas valgos.
Latvijā dzīvojamās mājās ar centralizēto apkuri varēs nedaudz pazemināt gaisa un karstā ūdens temperatūru, nolēma valdība.
Šonedēļ ir sākta žoga izbūve uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Vai sanāks, kā plānots, noslēgt visu robežu līdz 2024. gadam – to rādīs laiks.
Oktobra un novembra laikā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavos un sabiedrības apspriešanai nodos likumprojektu par skolēnu mācību gada pagarināšanu, preses konferencē par izglītības aktualitātēm 2022./2023. mācību gadā ceturtdien informēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie"). Kā skaidroja ministre, pagarinātais mācību gads norisinātos aptuveni līdz Jāņiem.
Kopš pagājušajā nedēļas nogales Zaporižjas atomelektrostacija (AES) tikusi vairākkārt apšaudīta. Krievijas vadonis Vladimirs Putins ar šādu šantāžu mēģina nobiedēt pasaules sabiedrību ar kodolkatastrofas iespējamību, lai panāktu pamieru, kas brīdī, kad karadarbības iniciatīva ir pārgājusi ukraiņu spēku pusē, Krievijai ir tik ļoti nepieciešams.
Karikatūrists Zemgus Zaharāns piedāvā variantus gadījumam, ja enerģijas taupīšanas nolūkos tiek atslēgta darba vietas apkure.
Malkas cena turpina strauji augt.
Pamatīgas likstas daudzviet Eiropā atnesis beidzamajā laikā svelmīgākais karstuma vilnis. No Portugāles, Spānijas un Francijas dienvidiem tas virzās uz ziemeļiem un sasniedzis Lielbritāniju, atnesot vēl nebijušu karstuma rekordu – 41 grādu.
Vladimirs Putins turpina sēt nāvi pār Ukrainas pilsētām.
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO.
Provizoriskie dati liecina, ka Eiropas vidējā inflācija maijā uzkāpusi līdz 8,1%, kas ir rekords un kas arī pārsniedz gaidīto. Eksperti gan norādījuši, ka augot arī algas, bet krietni lēnāk.
Eiropas Savienības parlaments un to dalībvalstu pārstāvji ir panākuši politisko vienošanos par minimālās algas direktīvu, kas veicināšot katras dalībvalsts darbinieku sociālo aizsardzību. Direktīva nenoteiks vienotu minimālās algas apmēru valstu blokā. Tā paredz, ka valstīm būs jāievieš skaidri minimālās algas noteikšanas kritēriji, jāizveido sistēma tās pārvaldībai, būs jāveic regulāras minimālās algas indeksācijas, jāapņemas veidot konsultatīvās struktūras ar sociālajiem partneriem, jāveicina koplīgumu slēgšana, kā arī informācijas apkopošana un analīze par atalgojuma jautājumiem.