Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Jūlija sākumā dārzā var atslābt un nedaudz paslinkot, tomēr jāsaglabā modrība, uzraugot, vai uz augiem neizplatās kādi kaitēkļi un slimības, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja dārzkopības speciālistes kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne.
Lai arī dārzā tagad tuvojas pilnbrieds, daudziem istabas augiem šis ir miera periods. Kā saprast, kādas rūpes šobrīd vajadzīgas katrai no puķēm, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Bulduru Dārzkopības vidusskolas direktore Anita Sparinska, Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas augu nodaļas vadītāja Zane Purne, kā arī dārzniece Guna Rukšāne un selekcionārs, bioloģijas zinātņu doktors Jānis Rukšāns.
Rozes bez ērkšķiem – tik tēlainu salīdzinājumu izpelnījušās peonijas, kas pašlaik piedzīvo īstu selekcijas revolūciju un atkal tiek celtas goda vietā. Reti kuru Latvijas dārzu nerotā peonijas, pujenes, pojenes – vienas no krāšņākajām dārza puķēm, kas atkal sāk iemantot lielu popularitāti. Aktīva šo ziedu selekcionāre ir kuldīdzniece Dagnija Voika.
Kopš 2008. gada, kad Latvijā pirmo reizi konstatēja Spānijas kailgliemežus, invazīvās sugas populācija ir krietni pieaugusi un tas ir pielāgojies mūsu klimata apstākļiem. Ar ko ir bīstama šī gliemežu suga, kā to atpazīt savā dārzā, un kāpēc eksperti aicina līgotājiem svētku dienās palīdzēt Latvijas dārzos, laukos un pļavās apkarot šo kaitēkli?
Ik vasaru pirmsjāņu laikā Raiskuma pagasta "Jaunrūju" dārzā tradicionāli ir atvērto durvju dienas jeb peoniju ziedēšanas svētki. Uz tiem interesenti ir aicināti arī svētdien. Tā kā interese par peonijām šobrīd ir ļoti liela, tad saimnieki tās skatīt aicināja arī aizvadītajā svētdienā, taču tad vēl liela daļa šķirņu bija pumpuros. Šonedēļ karstais laiks ir viesis korekcijas un pasteidzinājis uzziedēšanu.
"Es esmu Līga Eglīte, Cēsu viduslaiku pils dārzniece, Un gandrīz katru rītu dodos uz Cēsu pili, slēdzu vaļā lielos vārtus, tad dodos uz savu namiņu iekurt pavardu, paņemu darbarīkus un eju apskatīt savus pavalstniekus - kā labi gulējuši, kā jūtās. Un sākas darba diena. Var gaidīt tūristus," stāsta Cēsu viduslaiku pils dārzniece Līga Eglīte.
Pienācis laiks, kad iespējams bez bažām gan siltumnīcā, gan dārzā izstādīt augus. Kā rūpēties par stādiem, lai tie atalgotu ar bagātīgu ražu, un kad rūpes, īpaši pārmērīga mēslošana, augiem var nodarīt ļaunu, Latvijas Radio raidījumā „Kā labāk dzīvot” skaidroja dārzniecības „Neslinko” saimnieces Elga Bražūne un Saiva Pekuse.
Kukaiņi dārzniekiem mēdz sagādāt lielas raizes, taču jāatceras, ka visi no tiem nav apkarojami un daļa var sniegt labumu. Kā cīnīties ar kaitēkļiem, neiznīcinot derīgos kukaiņus, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Jāņa Aldermaņa dārzniecības vadītāja Vija Rožkalne un kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Ārkārtējās situācijas ierobežojumi mainījuši arī dārznieku paradumus. Ierasto dārzniecību apmeklējumu klātienē nereti aizstāj stādu iegāde attālināti, saņemot pirkumus ar pakomāta starpniecību. Šāda iepirkšanās ir fiziski droša, taču attālināta iegāde var ietekmēt augu kvalitāti, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja “Aldermaņa dārzniecības” direktore Vija Rožukalne.
Ja šodien pa gaisu lido ābeļziedi, tad rīt to vietā var griezties sniegpārslas. Meteoroloģiskā prognoze tuvākajam laikam ir dārzniekus satraucoša - tiek solīts sniegs un salnas. Kā bargajiem laika apstākļiem sagatavot plaukstošo dārzu, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja profesionāli dārznieki.
Urbānā dārzkopība pasaulē kļūst arvien populārāka, bet Latvijas lielākajās pilsētās iespējas tikt pie mazdārziņa ir samērā ierobežotas. Dažās no lielākajām Latvijas pilsētām brīvi pieejamas ir tikai uz vienas vai divu roku pirkstiem saskaitāmas platības. Dažviet nav pat neviena brīva zemes pleķīša, kur pilsētniekam rosīties, audzēt dārzeņus un ziedus.