Sabiedrībā izskanot studenšu liecībām par pasniedzēju seksuālu uzmākšanos, uzbango diskusijas par akadēmisko ētiku un robežām profesionālā vidē. Tomēr cilvēku stāstos slēpjas dziļāks vēstījums par to, kā sabiedrība reaģē uz upura–varmākas dinamiku, kā tiek uztvertas varas attiecības un iespējama robežu pārkāpšana. Turpinot rakstu sēriju par vardarbības pārtraukšanu hierarhiskās attiecībās, LSM.lv uz sarunu aicināja Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas (LĀPA) prezidenti, Latvijas Universitātes docētāju, ārsti psihoterapeiti Guntu Andžāni.
Dzīve & stils / Veselība
Ir sinestēzijas veidi, ko ierosina smaržas, kustība vai mūzikas skaņas un kā paralēli aktivizējošas maņas ir tauste, krāsa vai garša. Runājot par mūzikas izraisītu sinestēziju, var teikt, ka dažādi sinestēti to uztver citādi. Kādam mūzikas skaņas izraisa krāsu uztveri, kur katrai notij ir sava krāsa. Citos gadījumos sinestēts, dzirdot vijoles skaņu, redz fotismu, kas atspoguļojas kā dzeltena līnija.
Vai zini, cik daudz ir sinestēzijas veidu? Šobrīd to laikam neviens precīzi nevar pateikt, taču pētījumos tiek norādīti vairāk nekā 50 veidi. Kāpēc tik daudz? Tāpēc, ka sinestēzija pašreiz pieņemtajā definējumā ir papildu maņu aktivizēšanās pie noteiktiem stimuliem jeb sinestēzijas ierosinātājiem.
Cilvēkiem ar hroniskām slimībām regulāri vajadzētu atvēlēt laiku spēka treniņiem, bet tas nenozīmē, ka tūlīt jāsāk cilāt svaru bumbas un taisīt dziļos pietupienus, viss jādara saprātīgā daudzumā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente, Sporta laboratorijas vadītāja, sporta ārste Sandra Rozenštoka un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko.
Tapis jauns pētījums par Latvijas iedzīvotāju psihisko veselību. Situācija saistībā ar psihiskās veselības jomu ir kritiska, lielai daļai sabiedrības ir novērojama depresija un trauksme, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda Latvijas Universitātes profesore, klīniskā psiholoģe Ieva Bite un profesors, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs Elmārs Rancāns.
Kā tas ir – rokās turēt īstu cūkas sirdi un veikt tās operāciju? Šāda iespēja Pasaules sirds dienā pavērās Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes studentiem, kuriem bija iespēja iepazīt sirds un asinsvadu ķirurģiju pieredzējušu ārstu pavadībā. Profesionāli ārsti neatteica padomus un ar studentiem dalījās savā pieredzē.
Pēc apjomīgām investīcijām iekārtās, personāla apmācībām un darbības uzlabošanas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Krūts veselības centrs kļuvis par modernāko Baltijā. Tagad visi izmeklējumi pieejami vienas dienas laikā, bet lēmumu par tālāko ārstēšanu pieņem ārstu konsīlijs. Tas nozīmē, ka katras sievietes ārstēšana ir personalizēta, nodrošinot maksimāli labāko rezultātu. Tāpat Latvijā atkal veic krūts rekonstrukcijas operācijas, kas līdzekļu trūkuma dēļ ilgstoši nenotika.
Pagājušajā nedēļā Rīgā ar lekcijām uzstājās britu farmācijas zinātņu doktors un uztura pētnieks Pols Kleitons, kurš ir slavens ar kategoriskiem uzskatiem par pārtikas un farmācijas industriju nodarīto ļaunumu sabiedrības veselībai. Viņš bezkaislīgi demonstrēja šokējošus skaitļus par visdažādāko slimību un sindromu gadījumu skaita kāpumu, neslēpdams, ka par galveno iemeslu uzskata ātrās ēdināšanas un rafinētās pārtikas milzu lomu mūsu ikdienā. Tāpēc Kleitons ir pārliecināts, ka daudzu slimību ārstēšanā pamatu pamatam jābūt pēc iespējas vienkāršam uzturam. Ja neviens neieklausīsies, veselības aprūpes sistēmas vairs nespēs risināt ar rietumnieku dzīvesveidu saistītās veselības problēmas un sabruks, brīdina Kleitons.
Pagājušajā gadā Latvijā vairāk nekā pusi nāves gadījumu izraisījušas sirds un asinsvadu slimības. Iespējams, daļu no šiem gadījumiem būtu bijis iespējams novērst, ja līdzcilvēki vai paši sirds slimnieki būtu labāk pazinuši infarkta simptomus un laikus izsaukuši palīdzību, tomēr cilvēkiem trūkst zināšanu par rīcību šādos gadījumos. Lai sabiedrību izglītotu par slimības simptomiem un to, kā rīkoties, tos novērojot, atklāta kampaņa "Klausi sirdi!".
Rudens ir respiratoro vīrusu laiks – gan gripas, gan citu vīrusu sezona, un tajā skaitā arī Covid-19, tāpēc Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina ievērot vispārējos profilakses pasākumus, piemēram, vēdināt un tīrīt telpas, mazgāt rokas un slimības gadījumā izvairīties no došanās sabiedrībā, lai mazinātu riskus saslimt ar šīm infekcijām.
Mūsdienās arvien biežāk sastopamies ar piesārņojumu, ko rada dažādi trokšņi. Lai parūpētos par sevi un savu dzirdi, svarīgi vismaz atpūsties klusumā, izbaudīt un novērtēt to, izslēdzot fona trokšņus, tostarp arī naktī neatstāt darbojamies radio vai televizoru. Drošs trokšņu līmenis dienā ir zem 53 decibeliem, naktī – zem 45, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja, ārste otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga.
Ēteriskā eļļa ir viegli gaistoša, bet ļoti koncentrēta esence jeb ēteris. Bieži mūs šis nosaukums mulsina, jo uzreiz šķiet, ka tā ir kaut kāda eļļa, kuru var kaut kur zieķēt, kaut kur iemasēt, bet ar eļļu tam patiesībā nav nekāda sakara. Tas tiešām ir tīrs, tīrs ēteris, kas ir gaistošs, tas pazūd. Ja to uzpilina uz papīra lapiņas, sākotnēji šis tauku pleķītis parādās, bet tad, kad tas izgaro, paliek pilnīgi tīra, balta lapa.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) šoruden ievesti jau četri pacienti, kuri saindējušies ar indīgāko sēni pasaulē – zaļo mušmiri. Viens no viņiem miris. Sēnē esošās indīgās vielas izraisa smagus aknu bojājumus, kuru ārstēšanai nereti nepieciešama aknu transplantācija. Tāpēc ārsti šajā sēņu laikā aicina īpaši uzmanīties, lai zaļo bērzlapi nesajauktu ar zaļo mušmiri, un atgādina – ja par sēni rodas kādi jautājumi, tad to grozā labāk nelikt.