Latvija pievienojās Eiropas Savienībai cerot, ka būs iespēja īstenot viena no Eiropas Kopienas dibinātāja Robēra Šūmana ieceri: “Tautu kopienas matrica var būt tikai viena un tā pati civilizācija. Tādai kopienas iecerei, kurā sajauktos tautas no dažādām civilizācijām, nevar būt cits mērķis kā tikai ekonomisks.”
Diemžēl desmit gadus pēc pievienošanās eirozonai, Latvijas mājsaimniecības pēc turības līmeņa atrodas pēdējā vietā starp eirozonas valstīm. Esam aizmirsuši, ka Latvija ir latviešu izcīnīta un izveidota valsts un politiskas rīcības izvēles jautājumos Latvijas intereses ir jāvērtē augstāk par Eiropas Savienības interesēm.

Drošība.
• Latvijas drošību var garantēt tikai stipra transatlantiskā sadarbība NATO ietvaros, neveidojot paralēlas militārās struktūras Eiropas Savienības ietvaros. Jāievieš vienots bruņojuma un ieroču veidu standarts ASV un Eiropas valstīs.
• Latvijai kā mazai valstij aizsardzības izdevumi jākoncentrē aizsardzības tehnoloģiju sektora attīstībai: dronu un augstu tehnoloģijas pretgaisa aizsardzības sistēmām – robotiem, mākslīgam intelektam –, kā arī militārās loģistikas attīstībai Kurzemes piekrastes ostās.
• Notikumi Ukrainā liecina, ka pat reģionāli konflikti ietekmē visas pasaules valstis, tādēļ pieaug diplomātijas loma militāro konfliktu risināšanā. Latvijai un Eiropas Savienībai ir jāpalielina konsultāciju un diplomātisko sarunu līmenis ar lielākajiem globālās pasaules politikas veidotājiem: ASV, Indiju, Ķīnu, kā arī Turciju Melnās jūras reģionā. Vienlaikus jāturpina atbalsts Ukrainas pretgaisa aizsardzības un moderno militāro tehnoloģiju attīstībai.
• Nav atbalstāma Eiropas Savienības paplašināšana ar svešas civilizācijas un kultūras valstīm. “Visas Eiropas valstis veidojusi kristīgā civilizācija. Tā ir Eiropas dvēsele, kas jāiedzīvina no jauna. Visas šīs valstis ir aicinātas pievienoties Eiropas Kopienai, ja tās īsteno patiesu demokrātiju. Tādā gadījumā tās varēs pievienoties, kad vien vēlēsies.” /Robērs Šūmans/
• Eiropas Savienības migrācijas politika ir kļūdaina, jo ir balstīta uz dažu ekonomiski attīstītāko valstu darbaroku trūkuma atrisināšanu. Jāpārtrauc ekonomisko bēgļu uzņemšana un Eiropas Savienības līdzekļi jāiegulda bēgļu centru izveidei bēgļiem radniecīgas civilizācijas un mītnes zemei līdzīgu klimatisko apstākļu reģionos.
• Īstenojot Saeimas 1996. gadā pieņemto “Deklarāciju par Latvijas okupāciju”, sadarbībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm novērst Latvijā nelikvidēto Padomju okupācijas un kolonizācijas seku radīto apdraudējumu Eiropas drošībai – īpaši Latvijas pierobežā, kas ir arī ES ārējā robeža.

Ekonomika. Enerģētika. Vide.
• Latvijas attīstības galvenais priekšnoteikums ir pētniecības un attīstības budžeta palielinājums vismaz līdz 3.5% no IKP, sasniedzot Ziemeļvalstu līmeni. Tas ļautu Latvijas augstskolām no Eiropas Savienības un pasaules labākajām universitātēm piesaistīt izcilākos zinātniekus, novēršot mākslīgi radītos šķēršļus viņu darbībai Latvijā.
• Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, tāpēc ar “zaļo kursu” saprotam cīņu pret dabas piesārņojumu, atkritumu pārstrādes efektivizāciju, ieviešot labāko attīstīto valstu pieredzi un tehnoloģijas.
Diemžēl Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kas, aizdambējot upes ar mazajiem HES un citām konstrukcijām, ir iznīcinājusi trīs galvenās lašu nārstošanas upes un sabojājusi zivju nārstu vietas daudzās mazajās upēs. Eiropas Savienības līdzekļi jāpiesaista mazo upju atbrīvošanai no vairāk nekā tūkstoti dambjiem un mākslīgajām būvēm, kas traucē zivju migrācijai.
• Latvija ar Daugavas HES kaskādēm un TEC, kas var izmantot vietējos atjaunojamos resursus: kūdru un koksni, pilnībā sevi nodrošina ar lētu un stabilu nepieciešamo enerģiju. Kopā ar Ziemeļvalstīm un Īriju jāatceļ nepārdomātais lēmums no 2030. gada aizliegt kurināmās kūdras izmantošanu. Nākotnē vienīgais enerģijas attīstības veids ir kodolenerģijas attīstība, tāpēc Latvijā nav nepieciešamas izkliedētas un nedrošas enerģijas būves – ārvalstu investoru finansētie lielie vēja parki, kuru būvniecība paredz mežu izciršanu, jūras piesārņošanu, Latvijas dabas ainavas degradēšanu un kritisko materiālu importu 80% apmērā no Āzijas un Āfrikas valstīm.
• Eiropas Savienības politika ar mērķi samazināt CO2 izmešus par 55% līdz 2030. gadam un klimata neitralitāte līdz 2050. gadam ir nereāla. Utopiskās ieceres vēl vairāk palielinās Eiropas Savienības atpalicību no galvenajiem konkurentiem globālajā pasaules tirgū: ASV, Indijas un Ķīnas. Atceļams ir lēmums no 2035. gada aizliegt transportlīdzekļu ar iekšdedzes dzinējiem ražošanu, jo Eiropas Savienība nespēj konkurēt ar Ķīnas un citu Āzijas valstu ražojumiem.
• Izmešu kvotu tirdzniecība ir neētiska, jo vērsta uz bagāto valstu rūpnieciskās ražošanas palielināšanu, lietojot fosilo enerģiju. Tas pastiprinās plaisu starp bagātākajām un nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm.
• Kopumā jāmazina prakse centralizēti lemt par jautājumiem, atstājot vairāk jautājumu dalībvalstu kompetencē. Jāpārskata jau pieņemto regulējumu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, tostarp jāizskata visi veidi mazināt tādu regulējumu ietekmi, kuri pieņemti agrāk un neatbilst Latvijas interesēm.


Politiskās apvienības “Tauta. Zeme. Valsts.” par saviem sadarbības partneriem Eiropas Parlamentā uzskata: Identitātes un demokrātijas grupu un Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu.