Ēnu ekonomikas apmērs Latvijā sasniedz 2 līdz 2,7 miljardus eiro, no kā lielāko daļu veido tā dēvētās aplokšņu algas, norādot uz ambīciju un koordinācijas trūkumu ēnu ekonomikas izskaušanā, trešdien diskusijā "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra ilggadējais ēnu ekonomikas pētnieks, profesors Arnis Sauka. Ieva Jaunzeme, kam pēc mēneša beigsies pilnvaras ietekmīgajā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā, atbildot uz kritiku, sacīja – kamēr uzņēmēji vēlēsies maksāt aplokšņu algas, VID tās izskaust nespēs.
33% respondentu, kurus aizvadītā gada decembrī pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" iniciatīvas aptaujāja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, atzīst, ka septembra vidū apstiprinātā Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdība savas darbības pirmajos trīs mēnešos strādājusi sliktāk, nekā gaidīts. Tikmēr teju 42% aptaujāto atzina, ka Evikas Siliņas valdība, kas tika izveidota pēc ilggadējā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa atkāpšanās, strādājusi "apmēram tā, kā biju gaidījis/usi".
10. janvāra diskusijā "Kas notiek ar reformām un vadības maiņu Valsts ieņēmumu dienestā?" piedalījās finanšu ministrs Arvils Ašeradens, pašreizējā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, ģenerālprokurors Juris Stukāns, kā arī Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors, ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
10. janvāra diskusijā "Kas notiek ar reformām un vadības maiņu Valsts ieņēmumu dienestā?" piedalīsies finanšu ministrs Arvils Ašeradens, pašreizējā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, ģenerālprokurors Juris Stukāns, kā arī Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors, ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Nedaudz vairāk nekā gadu pēc tam, kad darbu sāka 14. Saeima, 40,7% vēlētāju ir vairāk vīlušies, nekā izjūt gandarījumu par savu izvēli parlamenta vēlēšanās, liecina aptauja, kuru šā gada decembra sākumā pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" iniciatīvas īstenoja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
2023. gadā Valsts prezidenta amatā Egilu Levitu nomainījis Edgars Rinkēvičs, bet Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība" (JV)) Ministru prezidenta amatā – Evika Siliņa (JV). Gada otrajā pusē pierima inflācija, taču teju apstājies arī iekšzemes kopprodukta pieaugums. Jau otro gadu turpinās Krievijas sāktais karš Ukrainā, kas ietekmē arī sabiedrisko un politisko dienaskārtību Latvijā. Atskatoties uz aizejošo 2023. gadu, raidījums "Kas notiek Latvijā?" skaidroja iedzīvotāju vērtējumu par dzīves kvalitātes izmaiņām, gandarījumu vai vilšanos par 2022. gada rudenī izdarītajām izvēlēm 14. Saeimas vēlēšanās, kā arī atskatījās uz zīmīgākajām diskusijām "Kas notiek Latvijā?" studijā. Aizvadītā 2023. gada būtiskākās norises politikā, ekonomikā un sabiedrībā komentē un vērtē Jānis Domburs.
Tikai 0,6% iedzīvotāju uzskata, ka 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, dzīves kvalitāte Latvijā būtiski uzlabojusies. Tikmēr 11,8% vērtē, ka gada laikā tā ir būtiski pasliktinājusies, liecina aptauja, kuru pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" iniciatīvas šā gada decembra sākumā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
Latvijas delegācijas ceļa izdevumi uz Eiropadomes samitiem, kas segti no Eiropas Savienības (ES) budžeta, laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam bijuši 557 274 eiro, liecina Eiropadomes Ģenerālsekretariāta sniegtā informācija raidījumam "Kas notiek Latvijā?". Šajā laika posmā notikušas kopumā 15 Eiropas līderu sanāksmes, uz kurām, izmantojot līgumreisus ar privātām lidmašīnām, devās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") ar delegāciju. Informācija par visām Eiropas Savienības valstīm liecina, ka Latvijai izmaksātā summa ir vislielākā – kopumā vairāk nekā piektā daļa no visiem maksājumiem.
Latvijai vienpusēji noteikt Krievijas izcelsmes labības importa aizliegumu nav iespējams – šāds lēmums būtu jāpieņem Eiropas Savienības līmenī. Tomēr esošajam zemkopības ministram Armandam Krauzem (Zaļo un Zemnieku savienība) un viņa priekštecim Didzim Šmitam ("Apvienotais saraksts") ir dažas idejas, kā apturēt Krievijas graudu plūsmu uz Latviju.