Kultūra / Dizains un athitektūra
Dizains un arhitektūra
Dizains un arhitektūra
"Amatnieka darinājums ir dāvana, kas nāk no cilvēka pie cilvēka," ir droša keramikas darbnīcas "Laima Ceramics" dibinātāja un keramiķe Laima Grigone, kura Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Kāpēc dizains?" dalījās savās pārdomās par roku darba nozīmi cilvēka dzīvē, organisko minimālismu un to, cik tuvas viena otrai vietumis ir japāņu un latviešu kultūras.
Izdota arhitekta Jāņa Dripes grāmata "Kultūrtelpa – 21. gadsimta kultūras būves Latvijā". To veidojot, viņš secinājis, ka Latvijā vajadzīga vien pacietība un pēctecība – tad rezultāts būs. Par pierādījumu tam jau kalpo Nacionālā bibliotēka (LNB), Rundāles pils un Mežaparka lielā estrāde, bet nākotnē, cerams, kalpos vēl arī citas kultūras būves, kuras daudzi pacietīgi gaida, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" pauda arhitekts Jānis Dripe seniors un Jānis Dripe juniors, kurš veidojis grāmatas dizainu.
Gleznojot pilsētvidē, būtiska ir mākslinieka mobilitāte, jo ir nepieciešams notvert gan vides proporcijas, gan reaģēt uz pārmaiņām dabiskajā gaismā. "Nevajag baidīties, ka tu kaut ko sabojāsi, tieši otrādi – jābūt brīvai sajūtai, ka tu glezno to vietu, dabu, kā tu redzi," Latvijas Radio 3 raidījumā "Kāpēc dizains?" teic mākslinieks Aleksejs Naumovs, kura izstāde "Uzgleznotā arhitektūra" janvāra sākumā atklāta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras un dizaina institūtā.
"Dekoratīvā glezniecība Rīgas interjeros: 16. gadsimts – 18. gadsimta trešais ceturksnis" – šo pētījumu, kas veikts turpat 40 gadu garumā, Latvijas Zinātņu akadēmija atzinusi par vieno no nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē aizvadītajā gadā.
Rīgas Porcelāna muzejs ir stāsts par to Latvijas dizaina mākslas daļu, kuru 90. gados no privatizācijas izglāba porcelāna entuziasti. Muzeja darbinieki turpina porcelāna vēstures pētniecību un gada nogalē izdotas divas grāmatas – "Aija Mūrniece" un "Rīgas Porcelāns. 20. gs. otrā puse. Servīzes A-Z".
20 gadu darbs Kuldīgas vecpilsētas atjaunošanā kādreizējās Zemgales un Kurzemes hercogistes centru nav pārvērtis muzejā. Lai gan pēc pilsētas iekļaušanas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā nekustamā īpašuma cenas Kuldīgā ir cēlušās, visi vietējie nesteidz izdevīgi pārdot īpašumus, bet dara vēl vairāk, lai pilsētu padarītu skaistāku. Kuldīgas Restaurācijas centra vadītāja Ilze Zariņa atzīst, ka svarīgāks par UNESCO atzinību bijis ceļš līdz tai, jo pūles mainījušas kuldīdznieku attieksmi pret vērtībām. Mantojuma saglabāšana un atjaunošana Kuldīgā kļuvusi teju par pilsētas pamatnodarbošanos.
No 2024. gada līdz 2028. gadam pieņemts Rīgas apkaimju attīstības plāns, kura mērķis ir iedzīvināt apkaimju centrus. Sarunā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" Rīgas pilsētas arhitekta dienesta vadītājs, arhitekts Pēteris Ratas un pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola uzsvēra, ka katra apkaime ir ar saviem plusiem, mīnusiem un lietām, kas jāuzlabo. To darot, svarīgi esot saprast un ņemt vērā to, ko vēlas to iedzīvotāji. Arī atvērto inovāciju kustības "Vefresh" izpilddirektors Viesturs Celmiņš un pilsētplānotājs atzīmēja, ka katrā apkaimē, iespējams, nevajag savu teātri, kādā vajadzīgāks būs jauns sporta laukums bērniem.
"Šobrīd ir tik liela [spēļu] izvēle, ka katrs var izvēlēties sev sirdij tuvāko un patīkamāko veidu, ko spēlēt un kā spēlēt," ir pārliecināta Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas "Datorspēļu dizains" direktore Ksenija Miļča, kura Latvijas Radio 3 raidījumā "Kāpēc dizains?" iepazīstināja ar aktualitātēm un procesiem digitālo un datorspēļu pasaulē.
"Alvis [Hermanis] teica – tu zini, tas ir skaistākais teātris, kādu es esmu redzējis. Viņš nometās ceļos un noskūpstīja skatuves grīdu. Tas, protams, man bija lielākais eksāmens," stāsta arhitekte Zaiga Gaile, kas Jaunā Rīgas teātra pārbūvei veltījusi 10 gadus. Šo 10 gadu laikā gājis visādi, bet viņa tic, ka sakārtotas telpas sakārto cilvēkus pašus, bet atrašanās sliktās telpās viņai sagādā fiziskas ciešanas, arhitekte stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā".
Liepājā ar pašvaldības līdzfinansējumu atjaunota 17. gadsimtā būvētā noliktava Zivju ielā 2A. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un vecākā noliktavas funkcijas koka celtne Latvijā, norādīja Liepājas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde.
Tā dēvēto "Maskavas namu" Rīgas centrā plāno pārņemt valsts īpašumā, lai vēlāk to, visticamāk, pārdotu izsolē. Arhitekti norāda, ka ēka parāda noteiktu vēstures posmu, un, lai gan nama nākotne galvenokārt atkarīga no tā, kura īpašumā ēka nonāks, tai esot iespēja iegūt gan jaunu dzīvi, gan arī nozīmi.
"Cilvēki maldīgi domā, ka mākslīgā intelekta rīki, tas pats "ChatGPT", ir absolūti objektīva sistēma. Arī tur ir aizspriedumi, atkarībā no tā, kas nāk no tiem datiem, kas ir izmantoti, lai šo sistēmu apmācītu. Tas nav nekāds brīnumrīks, kas atbildēs uz visiem pasaules jautājumiem un atrisinās visas problēmas," Latvijas Radio 3 raidījumā "Kāpēc dizains?" mākslīgā intelekta lomu cilvēka dzīvē komentē bioloģe, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniece Eva Emīlija Česle.
Gadu mijā Liepājā atklāta izstāde "Viktorijas laika rotas", kas tagad apskatāma Liepājas 17.–19. gadsimta interjera muzejā "Hoijeres kundzes viesu nams". Krāšņā Viktorijas laika rotu izstāde no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas muzejā būs apskatāma līdz pat nākamā gada aprīļa nogalei un arī sestdien, 30. decembrī, kad muzejā notiks Maizes diena, laimes liešana un suitu dūdenieku uzstāšanās. Izstāde "Viktorijas laikmeta rotas" ļauj iepazīt ne tikai laikmeta rotāšanās tradīcijas, bet papildina Liepājas muzeja centienus stāstīt par pilsētas vēsturi.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
