Kultūra / Kultūrtelpa
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, turpinot pavasarī uzsākto iniciatīvu par atklātu dialogu par aktuāliem jautājumiem šodienas sašķeltajā sabiedrībā, piesaka otro tiešsaistes sarunu diskusiju ciklā "Bez punkta uz i": "Krievvalodīgie Latvijā – vai "mirušās dvēseles"?", iniciējot sarunu par saliedētu un savstarpēji ieinteresētu un respektējošu sabiedrību.
Lāčplēša diena Rīgā tiks atzīmēta ar tradicionālo lāpu gājienu, piemiņas svecīšu iededzināšanu, vairākiem pasākumiem un koncertiem ne tikai Rīgas centrā, bet arī apkaimēs. Svētku kulminācija norisināsies Bāriņu ielā ar vērienīgu pasākumu "Rīgas sardzē. Uzvaras parka nosaukumam – 100", informēja pašvaldībā.
Varakļānu muižas pasūtītājs bija Polijas karalistes lielkanclers Jans Jenžejs Juzefs Borhs (1713–1780), kura dzimtai Varakļānu īpašumi piederējuši jau kopš 16. gadsimta. Muiža tika celta no 1783. līdz 1789. gadam pēc Vinčenco Macoti projekta, un to mantoja J. J. J. Borha dēls Mihaels Johans Borhs (1753–1810).
Jau vairākus gadus Okupācijas muzeja ekspozīcija bijušajā VDK ēkā jeb Stūra mājā ir viens no populārākajiem ārzemju tūristu objektiem. Taču muzejs aizņem tikai nelielu ēkas daļu. Pārējā ir tukša, un šobrīd tajā jāveic neatliekami darbi. Ja tie netiks izdarīti, Okupācijas muzeja darbību tajā nāksies pārtraukt.
"Jubilejai tuvojoties, paskaitīju, ka mūsu namam ir izgājis cauri pusotrs miljons skatītāju pa šiem gadiem. Tas ir gandrīz kā visa Latvija," aicinot uz mūzikas nama "Daile" 10. dzimšanas dienas koncertiem novembrī, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Diena sākusies" stāsta mūzikas nama "Daile" direktore Anda Zadovska, kurai labāk patīk, ja viņu dēvē par nama saimnieci.
Bijusī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas ēka Elizabetes ielā 2 līdz 15. novembrim ir pārtapusi par "Brīvības teritoriju" jeb "Mmāju". Ēku apdzīvo žurnāla "Rīgas Laiks" biedrība, ar mērķi izcelt tās kultūrvēsturisko mantojumu. Tomēr, kāds būs ēkas liktenis pēc pagaidu akcijas, joprojām nav viennozīmīgi skaidrs, tā kā līdzšinējā sadarbībā ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), kuru pārvaldībā ēka atrodas, manāmas nesaskaņas. VNĪ min veselu noteikumu sarakstu, ko īslaicīgie mājas apdzīvotāji nav ievērojuši, kā arī uzsver, ka līdzšinējie slēgšanas iemesli bijuši, domājot "par cilvēku dzīvību, nevis idejām".
Mēs šobrīd dzīvojam paviršības laikmetā un diemžēl galvenais, kā pietrūkst visos medijos, ir sirds, – tā domā viena no leģendārajām Latvijas Radio (Radio) balsīm Lia Guļevska. 2025. gadā Radio svinēs savu simtgadi, un pusi no tā mūža Doma laukumā ir strādājusi arī žurnāliste Lia Guļevska. Par Latvijas Radio, par Smiļģi, par latviešu valodu un to, ka nejaušību nav, saruna ar viņu raidījumā "Laikmeta krustpunktā".
Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centrā līdz novembra beigām skatāma izstāde "Lielais lakats". Muzeja krājuma izstāde apliecina, cik daudzveidīgi un sarežģīti bijuši lielo lakatu raksti 19. gadsimtā un 20. gadsimtā. Tie nav kalpojuši tikai kā plecu lakati, bet senāk izmantoti arī mēteļu vietā. Kurzemes tautastērpu informācijas centrs aicina ar izstādes īpašajiem eksemplāriem iepazīties mūsdienu lakatu audējas un citus interesentus.
Iestājoties par profesionālo mūziķu atalgojumu celšanu, nozares pārstāvjiem nācies saskarties ar politiķu argumentāciju, ka pēc "Eurostat" datiem kultūra Latvijā ir pat ļoti labi finansēta, stāsta Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis, Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācijas pārstāvis Sandis Voldiņš. Pārbaudot "Eurostat" datus, atklājas vairākas savdabības. Par statistikas un pētījumu nozīmi rīcībpolitikas veidošanā un spēju kritiski to izvērtēt Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" sarunājas Sandis Voldiņš, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, socioloģijas doktore un Kultūras un mākslu institūta vadītāja Anda Laķe un Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš.
Vai 18. novembri var mācīties svinēt muzejā? Un kā šie svētki atšķiras Latvijā un ārzemēs, kur dažādās valstīs arī joprojām mīt lielas latviešu kopienas? Šādus jautājumus uzdod Muzejs un pētniecības centrs "Latvieši pasaulē".
Robeža starp vārda brīvību un reālu verbālu uzbrukumu, par ko jāsaņem sods, ir ļoti skaidra. Par to pārliecināts zvērināts advokāts Andris Tauriņš, kurš aicina interneta ķengu un draudu upurus neklusēt un vērsties tiesībsargājošās iestādēs. Pētnieki atzīst, ka kara radītais fons palielinājis agresivitāti interneta vidē un valsts pārvaldes institūcijām to nevajadzētu "atstāt pašplūsmā".
Latvijas Radio raidījuma "Kultūras rondo" komandai pievienojas Gustavs Terzens. Jau no pirmdienas, 6. novembra, viņš vadīs raidījumus.
Māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma palielināšanai patlaban Kultūras ministrija saredz divus iespējamos scenārijus. Pirmais no tiem ietver finansējuma sniegšanu no Kultūras ministrijas bāzes budžeta, kas ministres Agneses Loginas ("Progresīvie") ieskatā ir nevēlams, jo var saistīties ar kultūrizglītības kapacitātes vājināšanos. Otrs scenārijs ir papildu finansējuma piešķiršana Saeimas budžeta apstiprināšanas procesā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
