Kultūra / Tautas māksla
Krāšņi tautastērpi un bagāts daudzbalsīgo dziesmu pūrs ar garajiem saucieniem – tās ir īpašās vērtības, kas raksturīgas Dienvidkurzemē – Nīcā, Bārtā un Otaņķos. Lai izzinātu šīs puses tradicionālās dziedāšanas kopīgās un atšķirīgās īpatnības, Nīcas kultūras centrā aizvadīts vokālās daudzbalsības daudzinājums.
Oktobra vidū aizritēja jau sestais diasporas amatierteātru festivāls “Laipa 2019”, kurā piedalījās 11 amatierteātri gan no ASV, gan Eiropas un viens no Latvijas. Kā atzīst ārzemju latviešu amatierteātru pārstāvji - tā ir viņu latvietības kopšana, nenoliedzot, ka tas piepilda alkas pēc skatuves un prožektoriem.
Jaunpiebalgas pusē līdzīgi kā daudzviet Latvijas reģionos bērniem un jauniešiem, kuri vēlas dejot, tuvākā iespēja to darīt ir tautas deju ansamblī. Lai viņi uzzinātu par citiem deju veidiem, ko iespējams apgūt tikai lielajās pilsētās, un tos izmēģinātu, jau trešo gadu īsteno projektu “Piebalga dejo”.
Rīgā tradicionāli ražas svētkus atzīmē ar Miķeļdienas gadatirgu Doma laukumā, kas šogad notiks 28. septembrī no pulksten 9.00 līdz 17.00. Tirgus apmeklētājiem būs iespēja iegādāties rudens veltes, amatnieku meistardarbus, kā arī baudīt kultūras programmu. Miķeļdienas pasākumi notiks arī 29. septembrī kultūras centrā “Iļģuciems” un kultūras centra “Ritums” filiālē Ieriķu ielā 43a, paziņojumā medijiem informē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.
Pēc astoņu gadu pārtraukuma Rīgā 20. septembrī atkal vaļā vērs plašu metālkalumu un rotu izstādi. Izstādē varēs apskatīt gan lietišķo mākslas studiju dalībnieku, gan individuāli strādājošu meistaru darbus. No metālkalumiem – svečturus, lampas, lukturus, drēbju pakaramos, no rotām – arheoloģiskās, etnogrāfiskās un mūsdienu rotas no metāla un citiem materiāliem.
Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā 21. septembrī apmeklētājiem durvis vērs tautas lietišķās mākslas un amatniecības izstāde “Metāls un rotas”. Tajā metālkaluma priekšmetus un skaistumlietas izrādīs vairāk nekā 60 tautas mākslas studiju dalībnieki un individuāli strādājoši meistari. Izstādes iekārtotājs ir mākslinieks Mārtiņš Heimrāts.
Viļakas novada Upītes ciema vārds, pateicoties Slišānu ģimenei, plaši izskanējis visā Latvijā un ārpus tās. Lielākais nopelns ir Ziemeļlatgales nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana, kā arī valstī vienīgā latgaliešu dzejas un mūzikas festivāla organizēšana. Tagad arī Upītei raksturīgākās un senākās kāzu dziesmas izdevies apkopot jaunā mūzikas albumā.