Skumji ir apzināties, ka Latvijā strādājoši un it kā Latvijas likumus ievērojoši uzņēmēji, izmantojot savu ietekmi, sakarus, lobija instrumentus un manipulējot ar sabiedrības interesēm un, iespējams, pat valsts drošības jautājumiem, cenšas savu smago finansiālo stāvokli uzlabot šādiem līdzekļiem.
Vai valsts kalpos komersantu interesēm?
Ja savādāk nav iespējams, jāsauc lietas īstajos vārdos.
Eiropā nav NEVIENA precedenta, kad valsts līdzekļus, kuri paredzēti valsts vērtību stiprināšanai, bērnu un jaunatnes patriotisma vairošanai un sabiedrības izaugsmes pilnveidošanai, nodotu privātiem uzņēmējiem, kuri atrodas problemātiskā finanšu situācijā un kuri ir pierādījuši, ka nav lojāli valstij un Satversmei.
Delfi.lv publicētajā materiālā MTG vadītāja saka: Sabiedriskais pasūtījums jāattiecina gan uz sabiedriskajiem, gan komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, jo tikai tā var sasniegt lielāku auditoriju, efektīvāk izlietot budžeta naudu, un galvenais – sekmīgāk darboties informācijas kara apstākļos.
Skaidrības pēc varam atgādināt, ka tieši MTG Latvijā pārstāv Krievijas televīzijas kanālu RTR un nepakļāvās regulatora spriedumam par Latvijas valstij nelojālā TV kanāla slēgšanu uz noteiktu laiku. Varbūt iesākumā, pirms tīkot pēc valsts nacionālo pozīciju stiprināšanai paredzētajiem līdzekļiem, vajadzētu atteikties no sadarbības ar “informatīvā kara” kurinātājiem?
Lai uz kuru no Eiropas Savienības valstīm paskatāmies, redzam sabiedriskos medijus – augošus, modernus, arvien vairāk domājošus par jauniešiem un bērniem. Vai tiešām visa Eiropa kļūdās, šos medijus atbalstot un pilnveidojot? Igaunijas sabiedriskā televīzija, valdības atbalstīta, 2015.gadā sāk darbu pie kanāla krievu valodā izveides. Vai Latvijai būtu jākļūst par unikālu precedentu, kur sabiedriskie mediji, kuri visās Baltijas valstīs lēnām sāk veidoties par moderniem medijiem un demokrātiskas valsts stūrakmeņiem, apzināti tiek vājināti izaugsmes pirmsākumos? Laikā, kad Latvijas Televīzija pirmo reizi saņem uzslavas par veikumu no BBC un ARTE ekspertiem?
Kā Latvijas Televīzijas patriots, ceru, ka nē, jo sabiedriskie mediji jau daudzus gadu desmitus visā Eiropā un daudz plašākā pasaulē ir izveidojušies kā vārda un žurnālistikas brīvības centri, kā vienīgās televīzijas, kuras rāda raidījumus par kultūru un mākslu, izglītību un jaunatni, paceļ un analizē valsts, sabiedrības un politiskās elites problēmas. Sabiedriskie mediji ir ne tikai demokrātiskas valsts un tās vērtību nesēji, bet arī sargsuņi. Sabiedrība ir vienīgais sabiedriskā medija akcionārs un to nevar pārpirkt, uzpirkt vai piespiest veidot saturu, kuru maksimāli labi var pārdot reklāmdevējiem.
Strauji paaugstinot savu konkurētspēju, Latvijas Televīzija ir kļuvusi neērta komersantu televīzijām.
Latvijas Televīzija, pateicoties atbildīgai un profesionālai satura izvēlei, ir kļuvusi par vienīgo mediju Latvijā, kura reklāmas ieņēmumu izaugsmes dinamika ir būtiski pozitīva. Tieši šī iemesla dēļ MTG aktīvi cīnās par Latvijas Televīzijas izslēgšanu no reklāmas tirgus, cerot, ka visi reklāmas devēji tad tiks viņiem, neinvestējot satura kvalitātes celšanā.
Galvenais instruments - publiska demagoģija un aktīvi lobiji
Arī reitingu salīdzināšana ir nekorekta, jo sabiedriskā medija misija ir nodrošināt saturu visām sabiedrības grupām, neatkarīgi no reklāmdevēju ieinteresētības – tai skaitā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Mēs tiešām uzskatām, ka Latvijas Televīzijas pienākums ir rādīt Latvijas teātru vadošās izrādes, ko arī darām projekta “Teātris.zip” ietvaros, padarot pieejamu šo teātra pasaules sniegumu visiem Latvijas iedzīvotājiem un saglabājot ierakstus nākamajām paaudzēm. “Par to naudu, ko LTV iztērē divu kanālu veidošanai, MTG TV Latvija izveido sešus kanālus, kas orientēti gan uz latviešu, gan krievvalodīgo auditoriju,” saka MTG vadītāja. Šeit tomēr būtu vietā piebilst, ka MTG seši kanāli ir pieejami tikai maksas kanālu piedāvājumos.
Ja politiķi atdotu valsts naudu MTG grupai, arī jaunās programmas vai kanāli būtu pieejami tikai tiem, kuri to varētu atļauties apmaksāt. Vai tiešām politiķi apzinās, ka viņi finansēs programmas, kuras tālāk tiks pārdotas skatītājiem vārda vistiešākajā nozīmē? Savukārt sabiedriskajam medijam ir valsts un sabiedrības uzlikts pienākums nodrošināt interesantu un daudzveidīgu saturu katram, kurš vēlas to redzēt.
MTG vadītāja noklusē to, ka viņu kanāli, atšķirībā no sabiedriskā medija, paši ražo tikai nelielu daļu satura, ik dienas kanālus piepildot ar Holivudas un Krievijas kino industrijas produktiem un komerciālu izklaidi, kura neliek cilvēkiem nedz domāt, nedz aizdomāties par nacionālām vērtībām.
Tai pat laikā MTG un viņu intereses lobējošā Latvijas Raidorganizāciju asociācija aktīvi reaģē uz sabiedrisko mediju izaugsmi atsevišķu raidījumu un žanru kontekstā, aicinot NEPLP nepieļaut izklaides formāta izaugsmi un nacionāla mēroga notikumu atspoguļošanu sabiedriskajos medijos. Pēdējo gadu laikā Latvijas Televīzija ir pierādījusi, ka spēj piesaistīt visas valsts uzmanību dažādās vecuma grupās kā izklaides formātā, tā nacionāla mēroga pasākumu atspoguļošanā, un arī šajos formātos bijusi skatītākā televīzija Latvijā. Šis ir fakts, kuru atsevišķi politiķi izliekas neredzam, ieklausoties MTG apgalvojumos, ka divu LTV kanālu vietā viņi varētu piedāvāt sešus.
Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas sabiedriskie mediji jau pašreiz ir vieni no vissliktāk finansētajiem Eiropas Savienībā. Laikā, kad Eiropas Savienībā kopumā uz vienu iedzīvotāju tiek tērēti teju 50 EUR, Latvijas valdības piešķirtais finansējums ir nepilni 12 EUR uz vienu cilvēku. Ja Eiropā vidēji no IKP 0,20% tiek novirzīti sabiedriskajiem medijiem, tad Latvijā – 0,087%, pie tam pēdējos 15 gados šis skaitlis ir tikai samazinājies – kopumā par 45%. Ja laikā, kad kārtējo reizi optimizējot izdevumus, Latvijas Televīzija atradusi finanses satura pilnveidošanai, lai pildītu savu misiju, uzņēmēji kopā ar sev lojālajiem politiķiem nolems daļu nodokļu maksātāju naudas nodot vienas vai vairāku SIA rīcībā, tas nozīmēs nāves spriedumu Latvijas sabiedriskajiem medijiem ar visu no tā izrietošo. Un ar vārdu “atbildība” es galvenokārt uzrunāju Latvijas politikas eliti, kuru komersantu nolīgtie lobiji cenšas pārliecināt un ieinteresēt sadarboties.
Vai apmainīsim komersantu intereses pret valsts drošību?
Jau teju gadu saprotam, ka mūsdienu modernie kari netiek izcīnīti tikai ar tankiem un ložmetējiem, bet ar citām, hibrīdkaram raksturīgām metodēm, un mediji ir viens no šī kara būtiskākajiem ieročiem. Tieši šī iemesla dēļ pirms vairāk kā gada sākām pārliecināt sabiedrību un politiķus tai skaitā, ka runa vairs nav par integrāciju, bet mūsu valsts pilsoņu lojalitātes nosargāšanu. Reaģējot uz šo, nedaudz paplašinājās LTV7 saturs krievu valodā, Igaunija sāka veidot savu atsevišķu kanālu, arī Lietuvas sabiedriskais medijs ir sācis darbu šai virzienā. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka arī medija un žurnālista vārda brīvība ir iespējama tikai finansiālas brīvības ietvaros.
Politiķiem ir jāapzinās, ka, šai brīdī vājinot sabiedriskos medijus, viņi veic apzinātas tiešas darbības pret mūsu valsts – Latvijas - drošību. Un mēs kā medijs par šo neklusēsim – šis vairs nav tikai Latvijas Televīzijas jautājums – šis ir mūsu valsts un tās iedzīvotāju drošības jautājums.
LTV strādās un augs – pat ja mums to liegs
Latvijas Televīzija ir bijusi kopā ar savu skatītāju nu jau 60 gadus. Laiki ir bijuši dažādi – arī daudz skaudrāki par šiem pārbaudījumiem. Un mūsu skatītājs var būt drošs – neatkarīgi no tā, cik cieši nāksies savilkt jostu un no kā nāksies atteikties, ja mūsu valsts pavērsīsies uzņēmēju, nevis savas valsts pilsoņu interešu virzienā – mēs strādāsim jums. Katram no jums. Neatkarīgi no jūsu vecuma, tautības, rocības un dzīves vietas. Kā nekā – mēs esam Tava televīzija.
