“Mēs saņemam briesmīgas ziņas - jaunieši, pat pusaudži, kā arī vecāki vīrieši tiek nogalināti vai aizvesti nezināmā virzienā. Tas raisa nopietnas bažas, es pievienojos maniem kolēģiem, kas to absolūti nosoda. Mēs aicinām puses ievērot civilizēta kara normas, kas ietver cieņu pret dzīvību,” sacīja ANO ģenerālsekretāra vietnieks Stīvens O'Braiens.
Nemiernieki tikai mēneša laikā zaudējuši vairāk nekā 90% pilsētas teritorijas, ko tie kontrolēja vairāku gadu garumā. Atlikušajā viņu kontrolētajā daļā atrodas vairāki desmiti tūkstošu civiliedzīvotāju, kuriem nav pieejas pārtikai un pirmās nepieciešamības precēm.
Liela daļa iedzīvotāju pārbēguši uz valdības kontrolēto teritoriju, taču izskan ziņas, ka daudzi to nevēlas darīt, baidoties, ka valdības spēki viņus nogalinās. Sīrijas valdību militāri atbalstošās Krievijas amatpersonas apgalvo, ka iepriekšējās diennakts laikā Asada režīma kontrolētās daļas sasnieguši aptuveni desmit tūkstoši civiliedzīvotāju un padevušies vairāk nekā divi tūkstoši kaujinieku.
Analītiķi spriež - īpaši intensīvie uzbrukumi Alepo ar Krievijas līdzdalību notiek stratēģiski nozīmīgā laikā – dažus mēnešus pirms tam, kad ASV Baltajā namā darbu sāks jaunais prezidents, kuram varētu būt atšķirīga politika Sīrijas jautājumā.
Baraka Obamas administrācijas laikā ASV sniedza nemilitāra rakstura palīdzību mēreno nemiernieku lielākajam spēkam – Brīvās Sīrijas armijai, bet 2014.gada septembrī kopā ar piecām arābu valstīm sāka militāru kampaņu, no gaisa bombardējot tā sauktās “Islāma valsts” pozīcijas.
Krievija šajā laikā Sīrijas pilsoņu karā militāri iesaistījās daudz aktīvāk, stiprinot autoritārā līdera Bašara al Asada pozīcijas galvenokārt cīņā ar ASV, Turcijas un Persijas līča valstu atbalstītajiem nemierniekiem.
