„Kyodo News”, atsaucoties uz avotiem valdībā, vēsta, ka Nacionālās drošības padomes sēdē nolemts paplašināt sankcijas, bet sankciju detaļas un ieviešanas laiku plānots noteikt vēlāk.
Jaunās sankcijas gan, visticamāk, būs mērenas, lai ne pārāk daudz ietekmētu sarunu perspektīvas ar Krieviju par strīdīgajām teritorijām.
Taču, ja tiks neapšaubāmi pierādīts, ka pasažieru lidmašīnu notriekuši prokrieviskie separātisti, izmantojot Krievijas ieročus, papildu sankcijas būs neizbēgamas, norādīja avots valdībā.
Japāna noteikusi pirmās sankcijas pret Krieviju jau martā, drīz pēc Krimas aneksijas. Toreiz apturētas konsultācijas par vīzu režīma mīkstināšanu, iesaldētas sarunas par sadarbību investīciju jomā un kosmosa apgūšanas jomā. Pēc prokrievisko separātistu aktivizēšanās Austrumukrainā aprīļa nogalē Japāna noteikusi sankcijas pret 23 Krievijas pilsoņiem, tai skaitā valdības ierēdņiem, ziņo aģentūra „Unian”.
Sankcijas pret Krieviju ceturtdien ieviesa arī Kanāda, iekļaujot „melnajā sarakstā” vairākus Krievijas pilsoņus, kuri saistīti ar dažādām nozarēm. Papildus aizliegumam darījumiem ar Krievijas militāras industrijas kompānijām noteikti ierobežojumi enerģētisko un finanšu uzņēmumu finansēšanai. Sankcijas piemērotas arī pret pašpasludināto Doņeckas un Luganskas tautas republiku līderiem, „Vņešekonombank” banku, kompāniju „Novatek” un citām.
Bet Eiropas Savienība (ES) to personu un organizāciju sarakstā, pret kurām vērstas sankcijas par viņu lomu Krievijas agresijā pret Ukrainu, iekļāva vēl 15 Ukrainas un Krievijas pilsoņus, kā arī 18 organizācijas. Līdz šim ES tā dēvētajā otrajā sankciju fāzē vērsusies pret 72 cilvēkiem Krievijā un Ukrainā, kā arī diviem Krimas uzņēmumiem, nosakot vīzu izsniegšanas aizliegumus un iesaldējot to aktīvus. Veikti priekšdarbi arī trešās fāzes sankcijām, kas skartu veselas ekonomikas nozares, taču tās vēl nav īstenotas.
