Neitrālajā teritorijā, Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā sākušās sarunas starp Maskavu, Kijevu un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāvjiem, kurās panākta vienošanās atbrīvot ievērojamu skaitu ķīlnieku, kas atrodas nelikumīgo bruņoto grupējumu gūstā Donbasā.
Kontaktgrupa arī vienojusies, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācija izveidos novērošanas un kontroles mehānismu. Nākamo sanāksmi sasauks nākamajā nedēļā, taču citādi būtiski soļi pretī pamieram nav sperti.
Savukārt Kijevas varas iestādes atbalstījušas vienošanos, ka Austrālija un Nīderlande tuvākajā laikā nosūtīs teju 1000 bruņotu cilvēku uz Austrumukrainu lidmašīnas katastrofas vietas uzraudzīšanai. Austrālijas ārlietu ministre Džulija Bišopa uzsvērusi, ka šī ir tikai apdrošināšanas polise, jo pagaidām Austrālija reāli karavīrus nosūtīt negatavojas, lai nesaasinātu jau tā saspringto situāciju kara zonā.
Savukārt Krievija un arī pati Eiropas Savienība piedzīvo pirmās dienas, kopš Eiropas Savienības dalībvalstis lēmušas par ciešākām ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju.
Eiropas biržās jau ceturtdien manīts akciju kritums, Vācijas sporta apģērbu gigants „Adidas” pavēstījis, ka attiecību pasliktināšanās ar Krieviju nesīs zaudējumus, līdzīgas bažas paudis arī britu enerģijas gigants „British Petroleum”, kam pieder vismaz 20 procenti no Krievijas uzņēmuma „Rosneft”.
Vairāki Eiropas diplomāti norādījuši, ka, sankciju piespiests, Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu izšķirties nevis par atkāpšanos, bet vēl lielāku krīzes saasināšanu.
NATO jau iepriekš vēstījusi, ka tās rīcībā ir informācija, ka Krievija palielinājusi karaspēku pie Ukrainas robežām.
Tikmēr starptautisko ekspertu komandai no Austrālijas, Nīderlandes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ir izdevies piekļūt Malaizijas pasažieru lidmašīnas katastrofas vietai Donbasā.
„Drošības situācija joprojām nav stabila,” pavēstījis atbildīgais par bojā gājušo nogādāšanu mājās Pīters Jāps Ālbersbergs, norādot, ka nav pilnīgi drošs par to, vai ekspertu komanda varēs strādāt pilnā sastāvā.
Aculiecinieki vēsta, ka pavisam netālu no automašīnu kolonnas, kurās bruņotā pavadībā devušies izmeklētāji, izdzirdējuši sprādzienus un redzējuši dūmu mākoņus ceļamies no tuvējiem ciematiem.
Nemiernieki no slēpņa apšaudījuši arī Ukrainas karavīru kolonnu, nogalinot vismaz desmit cilvēku, bet naktī dzīvība dzēsta vēl vismaz 20.
Ukrainas drošības spēki gan ir paziņojuši, ka piektdien pārtrauks apšaudes pēc ANO ģenerālsekretāra Bana Kimūna vairākkārtēja aicinājuma ļaut beidzot izmeklētājiem sākt darbu.
Austrālijas premjerministrs Tonijs Abots pavēstījis, ka ekspertiem ir izdevies atrast vēl vairāku cilvēku mirstīgās atliekas, kas jau divas nedēļas kopš lidmašīnas notriekšanas gulējušas Ukrainas laukos. Meklē vēl vismaz astoņdesmit cilvēkus no 298 bojāgājušajiem.
Kijevā esot ieradusies arī Krievijas aviācijas ekspertu komanda, kas cerot sasniegt notikuma vietu.
Jau vēstīts, ka ASV, Eiropas Savienība, Japāna un Kanāda šonedēļ pavēstīja par stingrākām sankcijām pret Krieviju. Tās tiek uzskatītas par pirmajām sankcijām, kas tiešā veidā būtiski ietekmēs Krievijas ekonomiku. Arī Krievija ir draudējusi ieviest sankcijas pret Rietumvalstīm. Vienu no tām Krievija izdarīja jau trešdien, kad ierobežoja Polijas dārzeņu un augļu importu.
Pēc martā notikušās Krimas aneksijas un kopš aprīļa ilgstošajām prokrievisko separātistu cīņām ar ukraiņu spēkiem Ukrainas austrumos jauns saspīlējums Rietumu un Krievijas attiecībās sākās pēc „Malaysia Airlines” lidmašīnas MH17 notriekšanas virs Donbasa. Gan Ukrainas armija, gan separātisti noliedz, ka būtu notriekuši lidmašīnu. ASV izlūkdienests uzskata, ka aviosabiedrības „Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīnu MH17 virs Donbasa notriekuši prokrieviski separātisti kļūdas pēc.
