Austrijas iekšlietu ministre Johanna Mikl-Leitnere sacīja, ka Vīne ņems no Vācijas piemēru un ieviesīs pagaidu robežkontroli.
Austrija turklāt arī izvietos Ungārijas pierobežā karavīrus, kas palīdzētu policijas spēkiem. Tiesa, Austrijas kanclers skaidroja, ka valsts neslēdz savas robežas, jo arī Vācija turpina uzņemt bēgļus, neraugoties uz robežkontroles atjaunošanu. Pēc Austrijas kanclera vārdiem, viņam neesot zināms neviens gadījums, kad Vācija kādu būtu aizsūtījusi atpakaļ.
Šāds pavērsiens Šengenas zonā notiek vien dažas dienas pirms tam, kad Ungārijā stāsies spēkā jauns bēgļu plūsmas ierobežošanas likums. Tas ļauj ikvienu, kurš ir nelikumīgi šķērsojis robežu, deportēt vai pat piespriest cietumsodu.
Tikmēr Vācija ir pavēstījusi, ka Eiropā ir lielākā migrantu krīze kopš Otrā pasaules kara.
Vicekanclers Zigmārs Gabriels pavēstījis, ka ir "daudz pazīmju, kas liecina, ka Vācija uzņems nevis 800 000 bēgļu, bet atbilstoši Iekšlietu ministrijas prognozēm, vienu miljonu".
Tikmēr Čehijas premjers Bohuslavs Sobotka vēl nedēļas nogalē pavēstīja, ka šāda sistēma nestrādās, jo „cilvēki, kas lūdz patvērumu Eiropā, to neprasa Ungārijā, Slovākijā, Rumānijā vai Čehijā, bet Vācijā vai Zviedrijā, jo vēlas dzīvot tur.” Ja patvēruma meklētājus pārdalīs pa valstīm un viņiem būs iespēja izvēlēties - palikt vai nē, tad „viņiem būs ļoti viegli doties uz valsti, uz kuru viņi sākotnēji vēlējās doties,” teica Sobotka.
Ungārijā svētdien ieradās 5809 patvēruma meklētāji, kas ir jauns vienas dienas rekords. Ņemot vērā, ka gandrīz visi no viņiem cenšas nokļūt turīgākajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, Vācija paziņojusi, ka uz vairākiem mēnešiem aptur Šengenas līguma darbību un atjauno robežkontroli.
Visbeidzot, arī Polija norādījusi, ka atjaunos robežkontroli, ja tas būs nepieciešams.
"Līdzko es dzirdēšu, ka pastāv kāds drauds Polijas robežām, kontrole tiks atjaunota," sacīja premjere Eva Kopača. "Polija nepiekritīs automātiskām bēgļu kvotām. Polija prasa ļoti, ļoti stipru kontroli uz ES ārējām robežām," sacīja Kopača.
Savukārt konkrētu risinājumu, kā samazināt patvēruma meklētāju skaitu Vācijā, izteicis par enerģētiku atbildīgais eirokomisārs no Vācijas Ginters Etingers. Viņš uzskata, ka valstij ir jāsamazina bēgļu pabalsti. Kā intervijā vācu medijiem paudis Etingers, pabalsti Vācijā ir jākoriģē tā, lai tie tuvotos maksājumiem citās bloka dalībvalstīs, līdz ar to patvēruma meklētājiem nebūs papildu stimula par galamērķi izvēlēties tieši Vāciju.
Bet britu premjers Deivids Kamerons ieradies vizītē Lībānā, lai apspriesti Sīrijas bēgļu krīzi. Pagājušajā nedēļā Kamerons paziņoja, ka Lielbritānija no valstīm, kas robežojas ar kara plosīto Sīriju, piecu gadu laikā uzņems 20 000 sīriešu bēgļu. Piemēram, Libānā izmitināti vairāk nekā miljons Sīrijas bēgļu.
Jau vēstīts, ka Žans Klods Junkers 9.septembrī nāca klajā ar paziņojumu, ka eiropiešiem ir jāuzņemas atbildība par bēgļiem, kas ieradušies no kara un nelaimju plosītām zemēm, jo patvēruma meklēšana ir cilvēka pamattiesības. Viņš arī oficiāli rosina dalībvalstīm uzņemt 160 000 patvēruma meklētāju, to skaitā ir iepriekš plānotie 40 000 cilvēki, kurus bija plānots uzņemt brīvprātīgā kārtā.
