Pēdējās prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā notika pirms pieciem gadiem. Toreiz, sagaidot balsošanas rezultātus, plašumā izvērsās protesta akcija Minskas centrā. Tajā cilvēkus piedalīties aicināja opozīcijas prezidenta amata kandidāti, taču neviens no tiem toreiz neieguva pat 3% vēlētāju balsu. Protestu vardarbīgi apspieda, aizturēja simtiem mītiņa dalībnieku un garāmgājēju. Vairākiem, tostarp sešiem kandidātiem, izvirzīja apsūdzības par masu nemieru sarīkošanu. Pašu bargāko sodu saņēma opozicionārs Nikolajs Statkevičs, kam piesprieda piecu gadu cietumsodu. Reaģējot uz šiem notikumiem, Eiropas Savienība (ES) ieviesa sankcijas, prasot atbrīvot politieslodzītos un īstenot demokrātiskas reformas.
Nesen prezidents Lukašenko apžēloja vairākus politieslodzītos. Septembrī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pēc tikšanās ar Baltkrievijas ārlietu ministru Vladimiru Makeju paziņoja, ka līdz ar šo soli ir radusies jauna un pozitīva gaisotne ES un Baltkrievijas attiecību padziļināšanai.
Taču, izņemot politisko oponentu atbrīvošanu no ieslodzījuma, ir jāvēro, kā norisināsies svētdien gaidāmās vēlēšanas. To mierīga norise varētu būt solis uz ES sankciju mīkstināšanu, uzskata Latvijas ārlietu ministrs, pieļaujot sankciju iesaldēšanu pret Baltkrieviju.
Velēšanas notiks smagu ekonomisku problēmu fonā, ieskaitot augstu inflāciju un iekšzemes kopprodukta kritumu. Šoreiz uz godpilno amatu Baltkrievijā pretendē četri kandidāti: ilggadējais prezidents Aleksandrs Lukašenko, kampaņas „Saki patiesību” aktīviste Tatjana Korotkeviča, Baltkrievijas patriotiskās partijas līderis Nikolajs Upahovičs kā arī liberāli demokrātiskās partijas priekšsēdētājs Sergejs Gaidukevičs.
Pēc aptaujas datiem, ko septembrī veicis neatkarīgais sociālekonomisko un politisko pētījumu institūts, augstākais reitings joprojām ir Aleksandram Lukašenko, proti, 45%. Viņš vēlēšanās startē ar lozungiem par miera un kārtības saglabāšanu valstī.
Otro vietu reitingā iemantojusī kandidāte – Tatjana Korotkeviča – aicina uz „mierīgām pārmaiņām”. Viņai atbalstu pauduši aptuveni 18% aptaujāto. Korotkeviča piedāvā mierīgas pārmaiņas ekonomikā. Ja ievēlēs, strādāšot pie tā, lai likumdošana kļūtu uzņēmējiem stabilāka. Ārpolitikā mēģinās sasniegt labas attiecības gan ar Rietumiem, gan ar Austrumiem.
Divi pārējie kandidāti - Sergejs Gaidukevičs un Nikolajs Upahovičs - ārlietu tematikā nošķir Krieviju no Rietumiem. Savus slāvu kaimiņus dēvē par „sabiedrotajiem”, bet Rietumus par „partneriem”.
Vairāki pazīstami Baltkrievijas sabiedriskie aktīvisti uzskata vēlēšanas par izrādi. Piemēram filozofs un metodologs Vladimirs Mackevičs pārmet opozīcijai to, ka vairākus gadus tā strādājusi nevis ar sabiedrību, bet gan pie vēlēšanu kampaņām.
Bet bijušais politieslodzītais Nikolajs Statkevičs norāda, ka specdienesti esot izvirzījuši savus kandidātus prezidenta amatam, lai ir šķietama konkurence.
Saskaņā ar dažādos avotos izskanējušo neoficiālo informāciju, pašreizējais prezidents Lukašenko varētu iegūt vairāk nekā 75% vēlētāju atbalstu.
Latvijai prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā ir svarīgas kaimiņattiecību dēļ, atzīst ārlietu ministrs Rinkēvičs:
„Mums ir ļoti aktīva sadarbība ar Baltkrieviju gan ekonomikā, gan pašvaldību līmenī, sevišķi pie robežas. Pierobežas iedzīvotājiem ir iespēja braukt pāri robežai bez vīzas. Mums ir svarīgi, kas notiek Baltkrievijā; ir svarīgi, lai Latvijas un Baltkrievijas attiecības, Baltkrievijas un ES attiecības veidotos pozitīvākā gultnē, jo tas dod iespēju gan mūsu ekonomiskajiem sakariem, gan politikas un kultūras jomā.”
Jau otrdien Baltkrievijā sākusies pirmstermiņa balsošana prezidenta vēlēšanās. Provizoriskie vēlēšanu rezultāti būs zināmi pirmdien, 12.oktobrī.
