Teroraktos bojā gāja 35 cilvēki, viņu vidū arī trīs teroristi, bet vairāk nekā 300 guva ievainojumus. Slaktiņš Briselē notika tikai dažus mēnešus pēc teroraktiem Parīzē, par kuriem arī atbildību uzņēmās grupējums „Islāma valsts” jeb „Daīš”. Vēlāk atklājās, ka abu noziegumu rīkotāji ir savstarpēji saistīti.
Pēc notikušā Eiropas Savienībā aktualizējās jautājums par cīņu pret terorismu un sadarbību dalībvalstu slepeno dienestu starpā.
Briselē piemiņas pasākumos piemin slaktiņa upurus
Briselē trešdien ir ļoti saulaina un ļoti auksta diena. Gluži tāda pati, kāda pirms gada, 22. marta rītā, kad Beļģiju, Eiropu un pasauli satrieca skarbās vēstis par sprādzieniem lidostā un vēlāk arī metro stacijā.
Jau no rīta pirmais piemiņas brīdis bija Briseles starptautiskajā lidostā, kur 7:58 bija klusuma brīdis, tieši tajā stundā un minūtē, kad eksplodēja pirmā bumba.
Ceremonijā piedalījās Beļģijas augstākās varas pārstāvji, arī karaliskā ģimene, protams, pašas lidostas vadība un darbinieki, cietušo un bojāgājušo tuvinieki. Pie lidostas notika arī pazīstamā beļģu skulptora Olivjē Strebelles darba „Lidojums prātā” atkalatklāšana.
Šī skulptūra atradās lidostas reģistrācijas zālē, kur cilvēki mēdza norunāt tikšanos, taču 22. marta rīta sprādzienos to sapostīja. Pēc paša autora lūguma, to nerestaurēs, bet atstās kā ir, sprādzienos iedragātu un visu bojā gājušo un cietušo piemiņai novietos parādes ceļa malā, kur sākas iebraukšana Briseles lidostā.
Interesanti, ka varas pārstāvji no piemiņas brīža lidostā simboliski tālāk dosies ar vilcienu, lai nokļūtu uz otru piemiņas brīdi Mālbēkas metro stacijā, kur stundu vēlāk bija otrs sprādziens. Te klusuma brīdis bija plkst. 9.11, tieši tajā brīdī, kad nogranda eksplozija.
Bet plkst.10.30 laukumā starp Briseles pazīstamo Piecdesmitgades parku un Šūmaņa laukumu, ko ieskauj Eiropas Savienības institūcijas, atklās mākslinieka Žana Anrī Kompēra skulptūru bojā gājušo piemiņai.
Visās šajās ceremonijās piedalās gan cietušo un bojā gājušo tuvinieki, gan lidostas, metro darbinieki, glābēji, gan Beļģijas augstākās varas pārstāvji, arī karaliskā ģimene.
Vēlāk starp Briselē pazīstamo Piecdesmitgades parku un Šūmaņa laukumu, ko ieskauj Eiropas Savienības institūcijas, atklāja mākslinieka Žana Anrī Kompēra skulptūru bojā gājušo piemiņai.
Un šajā ceremonijā piedalījās arī Eiropas institūciju vadītāji.
Skulptūra ir divdesmit metru garš un divus metrus augsts darbs, veidots no divām tērauda plāksnēm, kuras saskaras, paša autora vārdiem sakot, kā divi mīloši cilvēki stiprā un nevardarbīgā žestā, un brīvā telpa starp to dod vietu dialogam un cerībai.
„Kad līs lietus, lāses uz pieminekļa izskatīsies pēc asarām, bet, kad spīdēs saule, tas mirdzēs gaismā, jo tāda ir dzīve,” skaidro darba autors.
Trešdien Briselē ir paredzēts arī gājiens mieram, kas pēcpusdienā sāksies Molenbēkā, vienā no Briseles pašvaldībām, kur dzīvo liela musulmaņu kopiena un kur uzturējās un tika sagūstīts viens no galvenajiem Parīzes teroraktu rīkotājiem Salahs Abdeslams, kurš bija saistīts arī ar Briseles teroraktu īstenotājiem.
Briselē ir arī jūtami drošības pasākumi
Virs Briseles riņķo helikopters, ielas ap piemiņas pasākumu vietām uz brīdi ir slēgtas, šķiet, vairāk ielās ir bruņotu karavīru, nekā ikdienā esam pieraduši redzēt.
Aprunājoties arī ar cilvēkiem ielās par to, kā viņi jūtas, ko domā par šo gadu pēc, biežāk varēja dzirdēt, ka notikušajam tomēr te cenšas turēties pretī, dzīvot tālāk normālu dzīvi, cerībā, ka drošības dienesti dara visu iespējamo, lai nekas tāds neatkārtotos.
Vietējie mediji arī vēsta, ka atbildīgās iestādes palielinās policijas rindas, ka veidos labāku sadarbību starp pašvaldībām, kas ietilpst šajā pilsētā, ka sadarbībā ar bankām uzraudzīs naudas plūsmu, lai konstatētu, vai finanses neaiziet terorisma finansēšanai un turpināsies reidi, kas Molenbēkā, kur bija dzīvojuši arī Parīzes un Briseles slaktiņos iesaistītie teroristi, jau sasniedz teju tūkstoti gada laikā.
Terorakti izmaina Eiropas drošības ikdienu
Tūlīt pēc teroraktiem Eiropas Savienības dalībvalstu uzmanība bija milzīga. Steigšus tikās dalībvalstu vadītāji, iekšlietu ministri, un nācās konstatēt, ka līdzšinējos Eiropas likumos, kas attiecas uz terorismu, jo tā nebūt nav jauna parādība Eiropā, ir daudz vāju vietu.
Daudz sarunu un diskusiju bija par to, kā nosargāt Eiropu no teroristiem, kuri radikalizējušies Sīrijā, Irākā un citur un atgriežas Eiropā; kā stingrāk uzraudzīt robežas, veidot ceļotāju datu bāzi; kā valstu drošības dienestiem sadarboties, jo Beļģijas un Francijas gadījumā tieši par to bija ļoti daudz pārmetumu; kā izskaust īpaši jaunu cilvēku radikalizēšanu Eiropā; kā ierobežot ieroču kontrabandu.
Direktīvas un dokumenti ir izstrādāti vai top, bet daudz kas no šī visa joprojām ir arī procesā. Eiropas Savienības valstis joprojām nevar būt drošas. Un par to raidījumā "Īstenības izteiksme" plkst. 12.30 stāstīs arī zviedru žurnāliste Terēza Kuhlere, kura piedzīvoja spridzināšanu Briseles lidostā. Viņa saka, ka vislielākās bailes ir no tā, ka šīs teroristu labi nostiprinātās šūnas joprojām ir pašā Eiropā, tepat, Beļģijā, Briselē, un nav garantijas, ka kādā brīdī noziedznieki atkal rīkosies.
Ikdienā cilvēki pamazām pierod pie realitātes, ka ielās ir karavīri, ka somas pārbauda ne tikai pie institūcijām, bet arī pie teātra, opernama, izstāžu zāles, ka var pēkšņi apturēt koncertu un evakuēt cilvēkus, jo ir aizdomas par bumbu, un tad visi mierīgi dodas atpakaļ. Tāds atslābums var šķist bīstams, taču tas ir arī saprotams, jo nav iespējams visu laiku dzīvot trauksmē.
Mainās policijas darbs
Ikdienā pārmaiņas varas iestāžu darbā ir grūti manīt, izņemot karavīrus ielās un pārbaudes. Tomēr vietējie mediji vēsta, ka palielinās policijas rindas, ka veidos labāku sadarbību starp pašvaldībām, kas ietilpst šajā pilsētā, ka sadarbībā ar bankām uzraudzīs naudas plūsmu, lai konstatētu, vai finanses neaiziet terorisma finansēšanai. Tāpat turpināsies reidi, kas Molenbēkā, kur bija dzīvojuši arī Parīzes un Briseles slaktiņos iesaistītie teroristi, jau sasniedz teju tūkstoti gada laikā.
