Junkers ir apsolījis vēl līdz gada beigām nākt klajā ar 300 miljardu eiro lielu investīciju paketi, kurai pēc gadiem ilgušajiem taupības pasākumiem vajadzētu beidzot veicināt Eiropas ekonomisko izaugsmi.
"Pāris nākamie mēneši būs patiesi smagi (..), gatavojot investīciju plānu," atzinis jaunais ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī, kas iepriekš ieņēmis Francijas finanšu ministra amatu.
Jau 4. novembrī viņam jānāk klajā ar jaunākajām Eiropas ekonomikas prognozēm, kas tiek gaidītas ar bažām, jo pēc pieticīgās atkopšanās tempiem kopš 2008.gada finanšu krīzes un tai sekojošās eirozonas parādu krīzes kontinenta tautsaimniecību atkal varētu sagaidīt lejupslīde.
Īpaši lielu satraukumu sagādā Francijas ekonomika, un Moskovisī nāksies piepūlēties, lai apliecinātu, ka viņš spēj objektīvi un bezkaislīgi izturēties pret paša valsti un pieprasīt tai ievērot ES noteikumus.
Vismaz viena problēma pagaidām ir atrisināta. Pēc eirozonas dalībvalstu nacionālo budžetu izvērtēšanas šonedēļ visi tie tika apstiprināti, lai gan sākotnēji šķita, ka Francijas un Itālijas nākamā gada budžeti varētu tikt noraidīti.
Tomēr Parīze un Roma pēdējā brīdī iesniedza labojumus, zināmā mērā piekāpjoties Briseles prasībām pēc stingrākas fiskālās disciplīnas.
Šobrīd Francija sola, ka savu budžeta iztrūkumu līdz ES noteiktajiem griestiem - trīs procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP) - tā samazinās līdz 2017.gadam, nevis jau nākamgad, kā tas tika solīts iepriekš.
Tagad Parīzei nāksies pārliecināt gan Moskovisī, gan Junkeru, ka šoreiz tās solījums ir nopietni ņemams.
Tomēr Junkera un pārējo komisāru galvenais pārbaudījums būs panākt, lai iecerētā investīciju programma nākamajiem trim gadiem saņemtu attiecīgu finansējumu, un pats svarīgākais, lai arī tiešām darbotos.
Vācija, kas līdz šim visaktīvāk iestājusies par taupības kursu, joprojām pret šo ieceri izturas vēsi, jo ir pārliecināta, ka vienīgais pamats ilgtspējīgai izaugsmei ir veselīgs valdības finanšu stāvoklis, taču Berlīne galu galā piekritusi šo programmu atbalstīt, ja tās rezultātā neturpinās pieaugt dalībvalstu parādi.
Decembrī paredzēta Francijas un Vācijas līderu tikšanās, lai apspriestu jauno investīciju programmu, taču joprojām pastāv šaubas par tās finansēšanas iespējamajiem avotiem.
Berlīne ir ļāvusi skaidri noprast, ka tā negrasās izsniegt neaizpildītu čeku, un līdzsvars starp publisko un privāto finansējumu šajā programmā joprojām nav skaidrs.
Arī Junkers pagājušajā nedēļā uzsvēra, ka programmu nedrīkst finansēt ar deficīta palielināšanas palīdzību, un aicināja iesaistīties privāto sektoru.
Galīgo lēmumu par investīciju programmu paredzēts pieņemt 18. un 19.decembrī gaidāmajā kārtējā ES dalībvalstu līderu samitā.
Jau vēstīts, ka Junkers savu jauno komandu pieteica 10.septembrī, paziņojot par komisāru portfeļu sadali. Nozīmīga izmaiņa jaunajā Komisijā būs viceprezidentu loma. Šoreiz viņi ir septiņi, starp tiem Valdis Dombrovskis.
Vēlāk Eiropas Parlamenta deputāti iztaujāja katru no komisāra kandidātiem. Atbildīgo komiteju deputāti noklausījušies visu valstu izvirzītos kandidātus, taču pēc tam nācies veikt izmaiņas EK sastāvā, jo EP komisija nobalsoja pret kandidāti viceprezidentes enerģētikas savienības jautājumos amatam Alenku Bratušeku no Slovēnijas.
Vēl pirmdien, 27. oktobrī, deputāti noklausījās pēdējos komisāra amata kandidātus – slovēnieti Violetu Bulcu un slovāku Marošu Ševčoviču.
Jaunās EK sastāvs:
- EK prezidents Žans Klods Junkers (Luksemburga);
- Pirmais viceprezidents, pārvaldes un starpinstitūciju attiecību veicināšanas, likuma varas un pamattiesību komisārs Franss Timmermanss (Nīderlande);
- Viceprezidents, eiro un sociālā dialoga komisārs Valdis Dombrovskis (Latvija);
- Viceprezidente, budžeta un cilvēkresursu komisāre Kristalina Georgjeva (Bulgārija);
- Viceprezidents, enerģētikas savienības komisārs Marošs Šefčovičs (Slovākija);
- Viceprezidents, nodarbinātības, izaugsmes, investīciju un konkurences komisārs Jirki Katainens (Somija);
- Viceprezidents, digitālā vienotā tirgus komisārs Andruss Ansips (Igaunija);
- Ārlietu augstā pārstāve Federika Mogerīni (Itālija);
- Tieslietu, patērētāju aizsardzības un dzimumu vienlīdzības komisāre Vera Jourova (Čehija);
- Migrācijas, iekšlietu un pilsonības lietu komisārs Dimitris Avramopuls (Grieķija);
- Digitālās ekonomikas un sabiedrības komisārs Ginters Etingers (Vācija);
- Veselības aprūpes un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis (Lietuva);
- Konkurences komisāre Margarēte Vestagere (Dānija);
- Izglītības, kultūras un jaunatnes komisārs Tibors Navračičs (Ungārija);
- Ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas politikas komisārs Pjērs Moskovisī (Francija);
- Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības komisārs Džonatans Hils (Lielbritānija);
- Transporta un kosmosa komisāre Violeta Bulca (Slovēnija);
- Pētniecības, zinātnes un inovāciju komisārs Karlušs Moidašs (Portugāle);
- Nodarbinātības, sociālo lietu, kvalifikācijas un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianne Teisena (Beļģija);
- Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un mazo un vidējo uzņēmumu nozares komisāre Elžbeta Beņkovska (Polija);
- Tirdzniecības komisāre Sesīlija Malstrēma (Zviedrija);
- Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans (Īrija);
- Reģionālās politikas komisāre Korina Krecu (Rumānija);
- Klimata un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete (Spānija);
- Vides, jūrniecības un zvejniecības komisārs Karmenu Vella (Malta);
- Humānās palīdzības un krīžu kontroles komisārs Krists Stiljanids (Kipra);
- Eiropas kaimiņvalstu politikas un paplašināšanās sarunu komisārs Johanness Hāns (Austrija);
- Starptautiskās sadarbības un attīstības komisārs Nevens Mimiča (Horvātija).
