Tāpat EP deputāti vairākkārt Dombrovski iztaujāja par starptautiskās finanšu palīdzības sniegšanas mehānismu un norādīja uz sociālajām sekām Latvijā, kas iestājās līdz ar taupības politikas ieviešanu Dombrovska kā premjera laikā.
Noklausīšanās un debašu laiks bija intensīvs un spraigs un deputāti centās uzdot nevis vienu, bet gan vairākus jautājumus. Tā kā Dombrovskis pretendē uz EK viceprezidenta amatu ar atbildības jomu „Eiro un sociālais dialogs”, tad daudz jautājumu ir gan par viņa izpratni, kā šis portfelis strādās, gan arī iepriekšējo pieredzi, par to, kā viņš redz, kā taupības politika ir strādājusi Latvijā, un vai gatavojas to ieviest arī ES.
Izteikti daudz šo jautājumu ir no sociālistu deputātiem, no Dienvideiropas valstīm, kuru valdības, kā jau iepriekš paredzēts, neatbalsta taupības politiku. Šeit arī izteikti parādās politisko interešu cīņa, jo labējo partiju deputāti Dombrovskim ir labvēlīgāki, bet kreiso politisko spēku politiķi - daudz kritiskāki.
Vairāki EP deputāti argumentēja, ka tieši eiro ir sekmējis ekonomisko krīzi Eiropā. Kāds no deputātiem pat izteica nožēlu, ka Dombrovskis kādā no atbildēm bija paudis, ka „eiro ir veiksmes stāsts”. Viņaprāt, eiro glābšana prasīja daudzu darbavietu likvidāciju.
Dombrovskis gan uz to atteica, ka „eiro nav galvenā problēma, un eiro nav tas, kas jāvaino šajā krīzē”. Viņš atgādināja, ka, piemēram, Latvija ekonomiskajā krīzē 2008. un 2009.gadā nonāca, nebūdama eirozonas valsts. Turklāt Latvija nav bijusi vienīgā valsts, kura bija ārpus ES un kuru nomāca smagas ekonomiskas grūtības.
„Neskatoties uz grūtībām, eiro ir milzīgs veiksmes stāsts. Eiro kā valūta darbojas ļoti labi – tās maiņas likmes ir tuvas maksimumam, valūta ir stabila. Aptuveni ceturtdaļa tiek turēta eiro,” eiro aizstāvēja Dombrovskis. Viņš arī norādīja, ka jau nākamajā gadā, pirmo reizi kopš krīzes, visas ES dalībvalstis varētu piedzīvot izaugsmi. Turklāt ekonomisko krīzi vieglāk bija pārvarēt kopīgi rīkojoties, nevis sagraujot eirozonu, viņš sacīja, atbildot kādam deputātam, kurš apšaubīja eiro pastāvēšanas nepieciešamību.
Izskanēja gan arī atzinīgi vārdi Dombrovska paveiktajam Latvijā.
Atsevišķi eirodeputāti arī vaicāja par to, kā Dombrovskis vēlas reformēt starptautiskās finanšu palīdzības sniegšanas mehānismu grūtībās nonākušām valstīm. To vidū bija arī Latvijā ievēlētā Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka, kas savu jautājumu uzdeva latviešu valodā.
Dombrovskis pauda, ka viņam kā eiro un sociālā dialoga komisāram būtu jāņem vērā ne tikai finanšu, bet arī sociāli argumenti, piemēram, finanšu reformu iespaids uz nodarbinātību. Kā piemēru sociālajā sfērā viņš minēja sociālā drošības tīkla izveidi Latvijā ekonomiskās krīzes laikā.
Dombrovskis pauda, ka turpmāk palīdzības sniegšana krīzē nonākušām valstīm nedrīkst būt tikai Pasaules Bankas, Eiropas Komisijas un Starptautiskā valūtas fonda jeb „Troikas” vadīta. Palīdzības sniegšanas eirozonas valstīm varētu notikt Eiropas Parlamenta vadībā vai pārraudzībā. Vienlaikus viņš aizstāvēja pēdējos gados notikušo finanšu palīdzības sniegšanas veidu, norādot, ka tas nav bijis perfekts, tomēr tobrīd tāds bija izveidots atbilstošajai situācijai.
Visbeidzot, atsevišķi deputāti norādīja uz Dombrovska kā Latvijas premjera laikā veiktajām reformām Latvijā un sociālajām sekām, piemēram, izbraukšanu no valsts. Dombrovskis uz to atbildēja, ka stingrā taupības politika bija atbilde makroekonomiskajām problēmām – tikai tas bija iemesls tik smagām ekonomiskām reformām, teica bijušais Latvijas premjers.
Jautājumus uzdeva arī Latvijas deputāti. Bez Ždanokas arī Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) Dombrovskim vaicāja par to, kā viņš paredz vienota pakalpojuma tirgus stiprināšanu, Dombrovska partijas biedrs Krišjānis Kariņš („Vienotība”) vaicāja par to, vai Dombrovskis atbalsta eirozonas paplašināšanos.
Jautājumu vidū gan nav privāti jautājumi – tikai specifiski, kas saistīti ar viņa atbildības sfēru.Virkne jautājumu bija par viņa sadarbību ar citiem komisāriem, piemēram, no Francijas virzīto Pjēru Moskovisī, ar kuru Dombrovskim būs jāsadarbojas, bet, kuru uzskata par vienu, no, iespējams, Dombrovska grūtākajiem partneriem, ņemot vērā Moskovisī pieredzi finanšu ministra amatā. Tur viņš piekopa Dombrovska taupības politikai neraksturīgu virzienu.
Dombrovska noklausīšanās ar īpašiem asumiem un izteiktu kritiku neizcēlās, salīdzinot gan ar iepriekš iztaujāto bijušo Francijas finanšu ministru Pjēru Moskoviči, kurš pretendē uz Eiropas ekonomikas komisāra amatu, gan ar šodien izvaicāto iespējamo viceprezidenti enerģētikas savienības veidošanā, Slovākijas pārstāvi Alenku Bratušeku. Politikas vērotāji jau izteikušies, ka Bratušekas atbildes bijušas pārāk vājas, tāpēc cerēto amatu viņa varētu arī neiegūt. Vēl šodien Eiroparlamenta priekšā savas pozīcijas bija jāaizstāv iespējamai Eiropas Savienības ārpolitikas koordinatorei Frederikai Mogerīni, kura tika asi kritizēta par pārāk maigu attieksmi pret Krieviju.
Valdis Dombrovskis ir Latvijas izvirzītais kandidāts darbam Eiropas Komisijā. Eiropas Parlamenta vēlēšanās jūnija sākumā viņa pārstāvētā partija „Vienotība” uzvarēja, un Dombrovskis bija tās pirmais numurs. Pēcāk koalīcija un valdība apstiprināja Dombrovska kandidatūru darbam EK. Sākotnēji Dombrovski minēja kā kandidātu citiem amatiem, piemēram, EK prezidents. Tomēr septembra sākumā kļuva skaidrs, ka viņš varētu kļūt par EK viceprezidentu jeb eiro un sociālā dialoga komisāru.
