Pēc garām diskusijām ES valstu vadītāji tomēr ir spējuši panākt vienošanos ar Turciju par pretrunīgi vērtēto migrantu atgriešanas mehānismu. Pirmie par to vienošanos tviterī paziņoja Somijas premjers Juha Sipila un viņa Čehijas kolēģis Bohuslavs Sobotka.
Saskaņā ar mediju rīcībā nonākušo vienošanās tekstu, apmaiņā pret katru atpakaļ uz Turciju nosūtīto sīrieti ES apņemas uzņemt vienu sīrieti no Turcijas – likumīgā ceļā. Šādas apmaiņas mērķis ir atņemt iespēju kontrabandistiem nopelnīt, bet imigrantus atturēt no riskēšanas ar savu dzīvību.
Brisele arī apņēmusies paātrināt solītās trīs miljardu eiro palīdzības piešķiršanu Ankarai un vajadzības gadījumā šo summu palielināt. Tāpat ir paredzēta būtiska politiskā piekāpšanās attiecībā uz Turcijas sarunām par iestāšanos blokā un bezvīzu režīmu tās pilsoņiem. To turki varēs izmantot jau no šī gada jūnija, ja tiks izpildīti visi nosacījumi.
Lietas būs jāskata atsevišķi
Visu rītu Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks pavadīja sarunās ar Turcijas premjeru Ahmentu Davutoglu. Sarunās tika pārskatīts vienošanās teksts. Tomēr pēc vairākām stundām kopsaucēju ir izdevies atrast un pēcpusdienā par to sāka spriest valstu premjeri un prezidenti.
Jau ierodoties Briselē, Davutoglu uzsvēris, ka bēgļu plūsma valstij neesot kaulēšanās jautājums: "Bēgļi Turcijai nav kaulēšanās, bet gan vērtību jautājums. Tas skar humānās un arī eiropeiskas vērtības. Turcija jau uzņēmusi 2,7 miljonus bēgļu bez kāda nozīmīga atbalsta."
Viens no būtiskākajiem jautājumiem bija šīs vienošanās atbilstība starptautiskiem cilvēktiesību standartiem. Tie pieprasa, lai katra patvēruma meklētāja lieta tiktu izskatīta atsevišķi. To savā paziņojumā uzsvēra arī Luksemburgas premjers Ksavjē Betels, kurš norādīja, ka tiks aktīvi iesaistīta ANO Bēgļu lietu aģentūra.
Briselē cer, ka, iesaistot ievērojamus resursus no visas Eiropas, Grieķijas salās, kur pašreiz ierodas vairums imigrantu, visas procedūras varēs izpildīt pāris nedēļu laikā no ierašanās brīža un tad atgriezt šos cilvēkus Turcijā. Tomēr papildus tiesnešu, ekspertu un kuģu piesaiste maksās ap 12 miljoniem eiro mēnesī. Pastāv arī šaubas, vai Grieķija patiešām spēs efektīvi organizēt šo procesu.
Tāpat daudz diskusiju bija par bezvīzu režīma ieviešanu ar Turciju. Ankara pieprasīja, lai jau no vasaras tās pilsoņi varētu ceļot pa Eiropu bez vīzas. Tomēr Turcijas varas iestādes vēl nav izpildījušas dažādas juridiskas un praktiskas prasības, kas skar gan dokumentu drošību, gan citus aspektus. Turklāt politisks lēmums atvērt ar Turciju bezvīzu režīmu bez visu nosacījumu izpildes dotu sliktu signālu Gruzijai, Ukrainai un citām valstīm, kas ir pavirzījušās tālāk dažādu nepieciešamo prasību nodrošināšanā.
Neizslēdz jaunus bēgļu ceļus
"Šodien mēs beidzot esam panākuši vienošanos starp Eiropas Savienību un Turciju. Šīs vienošanās mērķis ir apturēt imigrantu plūsmu no Turcijas uz Eiropu," paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
Kā spriež analītiķi, sarunās par bēgļiem Ankara ķērusies pie galvenā mērķa – ietekmēt noraidošu attieksmi pret Turcijas uzņemšanu ES. Tomēr, jau ierodoties Briselē, premjerministrs Ahmets Davutoglu mēģināja šos apgalvojumus atspēkot..
Vairums bloka līderu pauda cerību par vienošanās noslēgšanu ar Ankaru, tomēr neizslēdza, ka bēgļi pēcāk var atrast jaunus ceļus uz Eiropu.
"Tas ir svarīgi un tas ir vajadzīgs abām pusēm. Eiropai jāsāk kaut kā kontrolēt šo plūsmu, bet Turcija patlaban ir galvenais maršruts. Tomēr jāsaprot, ka tas skar tikai šo vienu maršrutu, nevis visu Eiropu. Redzēsim, kā mēs tiksim ar to galā, bet mums jābūt gataviem arī tam, ka var parādīties jauni maršruti," sacīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Daudzu valstu vadītāji un arī starptautiskās organizācijas pirms sarunām brīdināja, ka iecere sūtīt imigrantus atpakaļ uz Turciju varētu būt pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, kā arī nebija ar mieru apmaiņā pret bēgļu krīzes risinājumu pievērt acis uz cilvēktiesību pārkāpumiem Turcijā.
Ziņots, ka ES vadītāji naktī uz piektdienu, 18.martu, ir vienojušies par piedāvājumu Turcijai. Saskaņā ar to jau no svētdienas, 20.marta, imigranti, kuri pa Egejas jūru ierodas Grieķijā, pēc viņu lietu izvērtēšanas tiks nosūtīti atpakaļ uz Turciju.
Vēl ceturtdienas vakarā premjers Māris Kučinskis atzina, ka bažas var būt arī par to, ka migranti meklēs citus ceļus kā nokļūt Eiropā. Tas var notikt gan caur Bulgāriju un Rumāniju, gan caur Ukrainu un Poliju vai arī caur Latviju, Igauniju un Somiju, lai gan šobrīd Krievijas pierobežas rajonos papildu kustība neesot novērota
