Pēc vairāku mēnešu ilgiem meklējumiem policijai vakar triecienoperācijā izdevās notvert vienu no visvairāk meklētajiem Parīzes slaktiņa iespējamajiem līdzdalībniekiem – Salahu Abdeslamu, kura aizturēšanu uzskata par izšķirošu soli Parīzes teroraktu lietas atklāšanā.
Salaha Abdeslama notveršana bijusi ātra, bet visai dramatiska. Policija aplenkusi no ārienes pavisam ikdienišķu Briseles dzīvojamo namu, kurā atradies meklētais. Izmantojot skaņas granātas, policija izbrīvējusi sev ceļu iekļūšanai dzīvoklī, kurā tobrīd slēpušās vairākas personas, un Salahu Abdeslamu izdevies notvert dzīvu, viņam iegūstot vien ievainojumu kājā. Atskanējuši arī vairāki šāvieni, un, kā ziņo Beļģijas mediji, ievainojumu guvis arī viens policists. Viss noticis teju vēl gaišā dienas laikā, agrā vakarpusē, jau daudzkārt ziņās nonākušajā Molenbēkā, kas atrodas tuvu Briseles vecpilsētas centram.
Tas, ka Abdeslams visu šo laiku kopš aizvadītā gada novembra teroraktiem Parīzē būtu varējis slēpties Molenbēkā, bija izskanējis jau iepriekš, un Beļģijas policija kopā ar kolēģiem no Francijas līdz šim bija veikusi daudzas kratīšanas dzīvokļos un mājās gan Molenbēkā, gan citos Briseles rajons. Vismaz pāris reižu, kā ziņo Beļģijas raidorganizācija VRT, Abdeslams notverts par mata tiesu, taču viņam tik un tā izdevies aizbēgt.
Ja tiešām atklāsies, ka Abdeslams visu šo laiku ir slēpies Molenbēkā, tad, kā secina mediji, viņam to ir palīdzējuši sabiedrotie. Policija jau esot aizturējusi trīs ģimenes locekļus, kurus apsūdz Abdeslama slēpšanā, bet kopā ar viņu pēdējā operācijā aizturēts arī Monirs Ahmeds Alājs, kurš arī esot bijis meklējamo sarakstā. Visticamāk, operācijas turpināsies, meklējot vēl citus Abdeslama lietā iesaistītos.
Salahs Abdeslams ir 26 gadus vecs marokāņu izcelsmes francūzis, kurš uzaudzis Molenbēkā, Briselē, ir strādājis par tehniķi sabiedriskā transporta līnijās un pamazām pievērsies radikālām idejām. Policija ir izvirzījusi versiju, ka viņš ir bijis viens no Parīzes slaktiņa plānotājiem un praktiskajiem palīgiem, īrējot dzīvokļus un automašīnas, kā arī nogādājot teroristus Francijas galvaspilsētā. Arī viņam esot bijis paredzēts uzspridzināties kādā no Parīzes cilvēku pilnajām vietām, taču kaut kas nav izdevies, un Abdeslams ir atgriezies Briselē.
Lai sekotu operācijai, Beļģijas premjerministram Šarlam Mišelam pievienojies arī Francijas prezidents Fransuā Olands, kurš tobrīd jau atradās valstī, tā kā Briselē paralēli terorista aizturēšanas operācijai norisinājās arī Eiropas Savienības līderu sanāksme par imigrāciju un bēgļu krīzi. Kopīgā preses konferencē ar Beļģijas premjerministru Šarlu Mišelu Olands pavēstīja, ka Francija lūgs Abdeslama izdošanu tiesāšanai Francijā.
Neilgi pēc teroraktiem Parīzē Francijas prezidents izteica pārmetumus Beļģijas valdībai par to, ka valsts drošības iestādes acīmredzot netiek galā ar saviem teroristiem, un vēl ilgi mediji atkārtoja Francijas prezidenta slaveno frāzi par to, ka terorakti Parīzē bija izplānoti Sīrijā, sagatavoti Beļģijā un pastrādāti ar francūžu palīdzību. Taču preses konferences laikā Olands noraidīja iespēju, ka abu valstu starpā būtu spriedze, un tā vietā uzteica abu pušu drošības dienestu un policijas sadarbību.
Aizvadītā gada teroraktos Parīzē 13. un 14. novembrī dzīvību zaudēja 130 cilvēku. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmās teroristiskais grupējums „Islāma valsts" jeb „Daīš”.
