Uzvarai vajadzīga trešdaļa balsu
Tomass Hendriks Ilvess Igaunijas prezidenta amatā ir pavadījis desmit gadus, un oktobrī viņa vietā stāsies nākamais valsts galva – ceturtais kopš Igaunijas neatkarības atjaunošanas pēc Lennarta Meri, Arnolda Rītela un Ilvesa.
Igaunijā prezidentu, kura pilnvaras ir ceremoniālas, vispirms vēlē parlaments jeb Rīgikogu, kam atvēlēti trīs balsojumi. Ja parlamentam neizdodas, mēneša laikā tiek sasaukta īpaša elektoru kolēģija. Tā sastāv no parlamenta deputātiem un pašvaldību pārstāvjiem.
Ja Latvijā prezidenta ievēlēšanai Saeimā nepieciešama vismaz 51 deputāta balss, tad Igaunijā kļūt par valsts galvu ir nedaudz sarežģītāk. Rīgikogu ir 101 deputāts. Lai vispār nokļūtu biļetenā, vajag, lai kandidātu nominētu vismaz 21 deputāts. Bet, lai uzvarētu, jāiegūst vismaz divas trešdaļas jeb 68 balsis.
Tā kā parlamentā ir sešas partijas, maz ticams, ka tām izdosies ievēlēt prezidentu trīs balsojumos, saka igauņu politologs Reins Toomla. "Ievēlēt prezidentu parlamentā ir diezgan grūti. Būs divi, trīs kandidāti. Un viņi un, protams, politiskās partijas ir pārliecinātas, ka viņu kandidāts ir labākais Igaunijai," paskaidroja politologs.
Ja parlamentam neizdosies, tad sasauks elektoru kolēģiju. Tur balsojums varētu notikt septembra pēdējā sestdienā, 24.septembrī. Kolēģijā ir parlamenta deputāti un pašvaldību pārstāvji – kopumā 335 locekļi. Un rezultāts ir teju neprognozējams.
5 iespējamie kandidāti
Mēnešos pirms vēlēšanām savu gatavību kandidēt izteikusi virkne politiķu.
Starp redzamākajiem ir igauņu politikas smagsvars Sīms Kallass - valdošās Reformu partijas izvēle. Vislabāk viņš pazīstams kā bijušais Eiropas Savienības komisārs, un šajā amatā pavadīja desmit gadus.
Igaunijas sabiedriskais medijs Err.ee gan vēsta, ka Kallass cīņā par šo amatu piedalīsies vien vēlēšanu otrajā tūrē.
Otra koalīcijas partija – sociāldemokrāti – izvirzījuši pašreizējo parlamenta priekšsēdētāju Eiki Nestoru. Ilggadējais politiķis iepriekš bijis vairākos amatos, tostarp gan kā sociālo lietu ministrs.
Lai gan Nestoram pašlaik sola visvairāk balsu, tomēr viņš sarunā ar LTV korespondenti Oditu Krenbergu prognozēja, ka pirmajā kārta būs neveiksmīga.
Bet trešā valdības koalīcijā ietilpstošā konservatīvā partija "Tēvzemes" un "Res Publica" savienība prezidenta amatam izvirzījusi bijušo tieslietu kancleru Allaru Jeksu, kurš ir jurists ar ilggadēju pieredzi.
Tikmēr lielākā opozīcijas partija – Edgara Savisāra vadītā Centra partija – izvirzījusi Mailisu Repsu. Bijusī izglītības ministre, šobrīd deputāte. Ievēlēšanas gadījumā Repsa, kuras vīrs ir latvietis, būtu Igaunijas pirmā prezidente - sieviete.
Šie ir četri kandidāti, starp kuriem cīņa sāksies jau parlamentā.
Bet, ja viss nonāks līdz elektoru kolēģijai, tad gatava kandidēt ir arī ārlietu ministre Marina Kaljuranda, kļūstot par vērā ņemamu pretendenti, lai tāpat kļūtu par pirmo sievieti Igaunijas prezidenta krēslā. Viņa ir bezpartejiska. Ar ilggadēju pieredzi ārlietās – tostarp bijusī Igaunijas vēstniece Krievijā un ASV. Kaljurandai arī piedēvē nācijas saliedēšanas potenciālu – viņa ir cienīta igauņu diplomāte, bet nākusi no krievvalodīgas ģimenes – viņas māte ir krieviete. Tēvs – latvietis, tomēr māte viņu audzināja viena.
Aptaujās Kaljuranda regulāri bijusi populārākā iedzīvotāju izvēle kā nākamā prezidente.
Partiju sarunas aiz slēgtām durvīm
Igauņu politologi gan norāda, ka par vēlēšanu sistēmas maiņu uz tautas vēlētu prezidentu nopietnu diskusiju nav.
Turklāt, kā piebilst iekšpolitikas analītiķis Vello Petai, tam pretotos politiskās partijas.
„Fakts, ka partijas var vest sarunas un diskutēt aiz slēgtām durvīm dūmiem piepildītās istabās par to, kas būs nākamais prezidents – tas ir tas, ko tās grib saglabāt. Jo viņiem patīk sajūta, ka viņi var kādu izvēlēties. Viņi nevēlas, lai prezidenta krēslā nokļūtu kāds, kas varētu būt pārāk neatkarīgs, piemēram, kā Vaira Vīķe-Freiberga. Tā ka viņi tam pretosies. Būs debates presē, un cilvēki sūdzēsies, bet šobrīd neredzu, ka tas kur varētu novest," sacīja Petai.
Savukārt Tartu Universitātes profesors Andress Kasekamps izceļ, ka šoreiz mēnešos pirms vēlēšanām medijos bijis tik daudz debašu par nākamo prezidentu kā nekad iepriekš:
"Galvenokārt tāpēc, ka jau pirms vairākiem mēnešiem Sīms Kallass sāka procesu, paziņojot, ka grib kandidēt, kam sekoja arī citu paziņojumi," paskaidroja Kasekamps. "Bet Igaunijas prezidentam ir tādas pašas pilnvaras kā Latvijas prezidentam, tādēļ daudz diskusiju ir par lietām, kuras prezidents nemaz nevar mainīt vai ietekmēt. Bijuši jautājumi par ekonomiku, imigrāciju, robežlīgumu ar Krieviju, bet šīs lietas tā īsti nav prezidenta pilnvarās. Ir daudz diskusiju, vai prezidentam vajadzētu būt vairāk ar starptautisku perspektīvu, vai kādam, kas ir tuvāks cilvēkiem, tautai. Ilvess ir prezidents internacionālists, pirms viņa prezidents Rītels bija uz iekšpusi vērsts prezidents.”
Nākamā Igaunijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta Rīgikogu sāksies pirmdien pēcpusdienā.
