Pārpildīta laiva ar aptuveni 700 bēgļiem naktī no sestdienas uz svētdienu bija ceļā no Lībijas uz Itāliju. Ieraugot kādu kravas kuģi, bēgļi mēģināja piesaistīt tā uzmanību. Tomēr laiva apgāzās un lielākā daļa cilvēku gāja bojā. Izglābt no ūdens ir izdevies vien 28 bēgļus.
Itālijas premjers Mateo Renci nelegālo bēgļu pārvadāšanu no Ziemeļāfrikas uz Eiropu ir nodēvējis par mūsdienu vergu tirdzniecību, un kārtējo reizi aicinājis arī citas Eiropas valstis palīdzēt Itālijai.
Arī Itālijas ārlietu ministrs Paolo Džentiloni pirmdienas rītā sacīja, ka bēgļi ir kopēja problēma.
„Mums ir jāsaprot, ka 70% neregulāro bēgļu, kuri dodas uz Eiropu, nokļūst Itālijā. Tā nevar būt tikai Itālijas problēma. Un esmu pārliecināts, ka šodien un tuvākajās dienās visa ES apzināsies, ka šeit tiek apdraudēta mūsu reputācija,” sacīja Džentiloni.
Itālija vēlas, lai migrācijas un bēgļu problēma tiktu steidzami izskatīta īpašajā Eiropas samitā. Iespējams, tas notiks jau šīs nedēļas beigās. Savukārt ārlietu un iekšlietu ministri par to Luksemburgā spriež jau tagad. ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni uzsver, ka Eiropa nevar aizgriezt seju un izlikties neredzam bēgļu problēmu.
“Tas nav tikai jautājums par morālo atbildību un lielo cilvēku skaitu, kuri pēdējos mēnešos un gados iet bojā Vidusjūrā, kā arī to, ka mums būtu jārīkojas, lai nekas tāds vairs neatkārtotos,” teica Mogerīni. „Tas ir arī mūsu interesēs, jo tā ir mūsu reputācija. ES tika uzbūvēta uz tādām vērtībām kā cilvēktiesības un cilvēka cieņa un cilvēka dzīvība. Mēs nevaram no tā atkāpties. Tas ir mūsu interesēs,” viņa akcentēja.
Latvija kā ES prezidējošā valsts uzskata, ka Eiropas Komisijai būtu steidzami jāpiešķir papildu līdzekļi aģentūrai FRONTEX, kura palīdz veikt patrulēšanu Vidusjūrā. Tāpat būtu jāaicina Ziemeļāfrikas valstis stingrāk kontrolēt to krastus, lai nepieļautu cilvēku došanos pāri jūrai.
To, ka ir nepieciešams risināt iemeslus, kas spiež cilvēkus pamest savas valstis, pasvītroja arī Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrēma. Tomēr atšķirībā no Latvijas viņa pasvītroja, ka visām Eiropas valstīm būtu arī līdzvērtīgi jāuzņemas atbildība par bēgļu izmitināšanu. “Cilvēki dodas uz Eiropu ar cerību uzsākt jaunu dzīvi, bet pa ceļam zaudē gan cerību, gan savu dzīvību. Tādēļ FRONTEX operācijas būtu jāattīsta un mēs turpināsim palīdzēt no Zviedrijas puses. Tāpat visām Eiropas valstīm ir jādala atbildība, lai palīdzētu bēgļiem. Visām valstīm būtu jāiesaistās krietni līdzvērtīgāk, nekā līdz šim,” saka Valstrēma.
Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis („Vienotība”), ierodoties pēcpusdienā Luksemburgā, sacīja, ka Briselei būtu steidzami jāpalielina finansējums Vidusjūras patrulēšanas operācijām. Tāpat esot jādara vairāk, lai cilvēki nedotos pāri jūrai nepiemērotās laivās. “Es neesmu pārliecināts, ka mums būtu nepieciešams sūtīt karaspēku uz Lībiju. Tomēr bez sadarbības ar citām valstīm nav iespējams atrast nekādus risinājumus. Es nevaru iedomāties kā aptuveni tūkstotis cilvēku varētu brīvi iekāpt nepiemērotā kuģī. Ja tas tā turpināsies, tad šī parādība, diemžēl, nemazināsies,” saka Kozlovskis.
Šogad Itālijas krastus ir sasnieguši jau vairāk kā 13 000 bēgļu. Aptuveni 900 ceļā uz Eiropu ir gājuši bojā.
