Secināts, ka "Malaysian Airlines" pasažieru lidmašīna tika notriekta ar Krievijā ražotu "9M38 Buk" raķeti. Tā trāpījusi lidmašīnas kreisajam spārnam, un lidmašīna vairs nebija spējīga turpināt ceļu.
Līdz šim Ukraina un Rietumi allaž notikušajā ir vainojuši Krieviju, savukārt Krievija paudusi, ka raķete palaista no Ukrainas kontrolētas teritorijas.
Stāvot pie notriektās lidmašīnas daļējas rekonstrukcijas, kas salikta kopā no sacaurumotām atlūzām, kas tika atvestas uz Nīderlandi no Ukrainas austrumiem, Nīderlandes drošības pārvaldes priekšsēdētājs Tjibe Joustra apstiprināja, ka saskaņā ar izmeklēšanas rezultātiem lidmašīnu notrieca zeme-gaiss tipa raķete, kas izšauta no raķešu kompleksa „Buk”.
„Reiss MH17 nogāzās, jo kaujas galviņa 9N314M uzsprāga ārpus lidmašīnas virs pilotu kabīnes kreisajā pusē. Šo kaujas galviņu var uzmontēt raķetei, kas uzstādīta uz BUK zeme-gaiss raķešu sistēmas. Kaujas galviņas detonācijas rezultātā [..] vairāki simti [mazu metāla objektu ar lietu spēku] trāpīja lidmašīnai. Tas nogalināja trīs apkalpes locekļus, kas atradās pilotu kabīnē, kā arī radīja strukturālus bojājums lidmašīnas priekšējai daļai. Lidmašīnas priekšējā daļa atlūza, pēc tam lidmašīna sadalījās gaisā. Vraka atlūzas izkaisījās aptuveni 50 kvadrātkilometru platībā,” pastāstīja izmeklētājs.
Padome uzsvēra, ka tās uzdevums nebija noteikt, kas izšāvis raķeti. Ar to atsevišķas krimināllietas ietvaros nodarbojas Nīderlandes prokuratūra, kas savu ziņojumu varētu publicēt pēc dažiem mēnešiem.
Vienlaikus Joustra norādīja, ka izmeklēšanas ietvaros noraidītas dažādas alternatīvas versijas. Jo īpaši tādas izskanēja Krievijas televīzijā pēc katastrofas. Joustra paziņoja, ka sprādziena atstātās pēdas uz atlūzām liecina, ka tā bija zeme-gaiss tipa raķete - ne meteors, ne sprādziens iekšienē, ne gaiss-gaiss tipa raķete.
Izmeklētāji nav precīzi noteikuši vietu, no kuras raķete tika izšauta. Bet kartē, kas tika parādīta žurnālistiem, iezīmēts apvidus Doņeckas reģionā, kas atradās prokrievisko kaujinieku kontrolē, norāda ziņu aģentūra AFP
Izmeklētāji arī uzskata, ka gaisa telpai virs kauju zonas bija jābūt pilnībā slēgtai. Joustra norādīja, ka katastrofas dienā virs reģiona bija notikuši 160 lidojumi. Brīdī, kad notrieca reisu MH17, rajonā lidoja vēl trīs lidmašīnas.
„Neviena no iesaistītajām aviācijas nozares pusēm neapzinājās riskus, ko civilajai aviācijai radīja bruņotais konflikts uz sauszemes. Nīderlandes Drošības pārvalde uzskata, ka bija pietiekams iemesls piesardzībai slēgt gaisa telpu virs Ukrainas austrumu daļas. Ukrainas varas iestādes to neizdarīja,” sacīja Joustra.
Krievijā ražotās raķešu sistēmas Buk ir gan Krievijas, gan Ukrainas armijas rīcībā, saka eksperti. Maskava allaž noliegusi apsūdzības, ka MH17 tika notriekts ar raķešu sistēmu, kas prokremliskajiem kaujiniekiem piegādāta no Krievijas. Valsts kontrolētais Krievijas koncerns "Almaz-Antey", kas ražo raķetes "Buk", otrdien noraidīja Nīderlandes izmeklētāju atzinumus.
Bet Nīderlandē Joustra norādīja, ka izmeklēšanā piedalījās septiņas valstis, tostarp Krievija, kura gan pauda atšķirīgu nostāju par secinājumiem.
„Visi pārstāvji no valstīm, kas piedalījās izmeklēšanā, piekrita secinājumam, ka katastrofu izraisīja kaujas galviņas detonācija ļoti tuvu lidmašīnai. Ne visi pārstāvji piekrita secinājuma, ka bija iesaistīta 9N314M kaujas galviņa. Savos komentāros par mūsu ziņojumiem Krievija saka, ka nav iespējams ar pārliecību noteikt kaujas galviņas vai raķetes tipu,” pauda Joustra.
Nīderlandes drošības padome, kas vada starptautisku izmeklētāju komandu, vairākkārt uzsvērusi, ka tās ziņojuma mērķis nav atrast vainīgo, norādot, ka tas ir kriminālizmeklēšanas jautājums.
Bojāgājušie trāpījuma brīdī, visticamāk, gandrīz zibenīgi ir zaudējuši samaņu.
Tikmēr Krievija Nīderlandes vadīto izmeklēšanu nosaukusi par neobjektīvu. Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs uzsvēris, ka Krievija spēj atspēkot ikvienu no ziņojumā minētajiem faktiem. "Krievija ir gatava sniegt veselu faktu un vērtējumu kopumu, kas ir mūsu rīcībā," Rjabkovu citē Krievijas ziņu aģentūra "Interfax".
15 mēnešus pēc 2014.gada 17.jūlija katastrofas, Nīderlandes drošības padome savā ziņojumā koncentrējas uz četriem jautājumiem:
- katastrofas cēloni;
- jautājumu par lidošanu pār konflikta zonu;
- jautājumu par to, kāpēc upuru no Nīderlandes radiniekiem bija jāgaida divas līdz četras dienas pirms varasiestādes apstiprināja, ka viņu tuvinieki bija lidmašīnā;
- vai kāds bija pie samaņas brīdī, kad lidmašīna nogāzās.
Lidmašīnu notrieca virs teritorijas, ko kontrolēja prokremliskie kaujinieki. Kijeva un rietumvalstis apsūdz kaujiniekus, ka tie notrieca lidmašīnu ar Krievijas piegādātu zenītartilērijas kompleksu „Buk”. Maskava noliedz savu iesaisti, savukārt apsūdzot Ukrainas bruņotos spēkus.
