Ukrainas parlamenta deputāti sestdien pēcpusdienā steigšus, vēl pirms pārtraukuma beigām, tika ieaicināti zālē, un klīda baumas, ka gaidāms "svarīgs paziņojums" par Janukoviča atkāpšanos no amata. Skaidrību par Janukoviču ar nepacietību gaidīja arī Neatkarības laukumā sapulcējušies cilvēki.
„Latvijas Radio 4” speciālkorespondente Kijevā Olga Dragiļeva Latvijas Radio stāstīja, ka Kijeva un visa Ukrainā gaida, vai apstiprināsies informācija par Janukoviča atkāpšanos. Precīzu ziņu nebija arī Radai.
Pašlaik grūti prognozēt, kā attīstīsies notikumi, taču, ja prezidenta atkāpšanās ir tikai baumas, cilvēki, kas ir emocionāli uzvilkt, var reaģēt ļoti asi, paredzēja Dragiļeva.
Janukovičs paziņojumā, kas translēts televīzijas kanālos 112 un UBR sacīja, ka protesta akcijas Kijevā pāraugušas valsts apvērsumā.
„Tas ir trīsdesmito gadu nacistiskais apvērsums, kad Austrijā un Vācijā pie varas nākuši nacisti, aizliedza partijas, draudēja cilvēkiem un nodarbojās ar bandītismu,” sacīja Janukovičs.
Viņš uzsvēra, ka negrasās atkāpties un turpinās darīt visu, lai ieviestu kārtību valstī.
„Man nav baiļu. Pagaidām apbraukāšu austrumu apgabalus, kur ir drošāk,” sacīja prezidents.
„Notikumi, kurus pieredzēja mūsu valsts un visa pasaule ir valsts apvērsuma piemērs. Es daru visu, lai valstī nebūtu asinsizliešanas. Mēs pieņēmām divus likumu par amnestiju. Mēs spērām soļus, kas stabilizētu politisko situāciju valstī. Taču notika tā, kā notika. Es vakar vēlu vakarā aizbraucu uz Harkovu. Es gribēju piedalīties šodienas visu līmeņu deputātu sanāksmē. Sanāca tā, ka es nevarēju braukt. Es nevarēju zaudēt laiku. [..] Pienāca signāli par cilvēku vajāšanu. Es cenšos aizstāvēt cilvēkus, kurus šodien vajā bandīti – dzīvesvietās, darbavietās, uz ceļiem. Es daru visu, lai nepieļautu man tuvo cilvēku asins izliešanu,” Janukoviča teikto citā „Ļevij Bereg”.
Janukoviča video uzruna (krievu valodā):
Jau ziņots, ka Ukrainas Augstākā Rada, kurā tagad vairākums ir opozīcijas spēkiem, sestdien vēlreiz akceptēja 2004.gada konstitūcijas atjaunošanu un šis lēmums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi, un prezidenta Viktora Janukoviča akcepts nav nepieciešams. Parlaments plāno arī rosināt Janukoviča impīčmentu. Pats Janukovičs sestdien atstāja prezidenta rezidenci un viņa atrašanās vieta nav zināma, tiek pieļauts, ka viņš pametis valsti.
Piektdien Janukovičs un opozīcija parakstīja vienošanos, kas paredz nekavējoties uzsākt konstitucionālo reformu ne vēlāk kā decembrī sarīkot ārkārtas prezidenta vēlēšanas. Tāpat paredzēts apstiprināt jaunu vēlēšanu likumu, izmeklēt vardarbības aktus, neizsludināt valstī ārkārtas stāvokli. Vienošanās arī paredz, ka abām pusēm ir aktīvi jāiesaistās dzīves normalizēšanā gan Kijevā.
Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis ES. Pēc tam pakāpeniski ielas arvien vairāk pārpildīja demonstranti, līdz sākās pirmās kaujas.
Janvāra sākumā kaujas pierima. Taču mēneša otrajā pusē cīņās starp miliciju, specvienību „Berkut” un protestētājiem bojā gāja pirmie cilvēki. Visasiņainākās kaujas notika šonedēļ, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki. Opozīcija uzsver, ka protestē pret korupciju un sociālo nevienlīdzību valstī.
