Vietējie mediji iepriekš vēstīja vēsta, ka vismaz 30 cilvēki mira ceturtdien notikušajās kaujās.
Ceturtdienas dienas vidū un pēcpusdienā gan Kijevas centrā, tostarp Maidanā, ir miers. Tas lielā mērā saistāms ar faktu, ka Ukrainā ir ieradušies Vācijas, Francijas un Polijas ārlietu ministri, kuri tiekas ar Janukoviču.
Tomēr ir izskanējušas arī vēstis, ka Ukrainas iekšlietu ministrs Viktors Zaharčenko ir atļāvis miličiem izsniegt kaujas ieročus.
Polijas ziņu aģentūra PAP vēsta, ka ārlietu ministri Janukovičam piedāvājuši samazināt savu pilnvaru termiņu
Masveidā izpērk pārtiku
Kijevas guļamrajonos cilvēki masveidā sākuši pirkt pārtiku un degvielu. Nav bijis neviena paziņojuma par to, ka varētu pietrūkst pārtikas vai degvielas, tomēr cilvēki nav pārliecināti par nākotni, tāpēc ir izveidojuši garas rindas veikalos.
Latvijas Radio žurnāliste Olga Dragiļeva norāda, ka ceturtdienas rītā uzbrukumu sāka opozicionāri, precīzāk spārns „Labais bloks”, cenšoties atgūt pirms divām dienām zaudētās pozīcijas un atgūt nelielu zemes gabalu, ko iepriekš kontrolēja „Berkut”.
„Labajam blokam” izdevās panākt iecerēto, tomēr specvienība „Berkut” atkāpjoties, atklāja uguni un nogalināja daudzus aktīvistus. Dragiļeva norāda, ka redzējusi vismaz 15 nogalinātus cilvēkus. Turklāt „Berkut” kaujinieku rokās ir spēcīgi ieroči – tie spēj cauršaut arī bruņu vesti.
Brīdina par snaiperiem, pieļauj drošības spēku uzbrukumu
Kāds no opozicionāriem skaidroja, ka kaujinieki šāva ar Kalašņikova automātiem. Neko citu vairs nebija iespējams darīt, jo „Berkut” viņus arvien vairāk atspieduši. „Mums taču nav nekādu ieroču, tikai nūja. Pēc tam nogalināto izvilku no uguns līnijas,” saka kāds no opozicionāriem.
Viņš uzsver, ka pats redzējis snaiperus. „Kā mums var būt bailes, ja aiz mums ir visa Ukraina? Mums ir jāpaliek līdz galam un viss,” viņš piebilst. Savukārt kāda sieviete saka, ka šobrīd Maidanā bojā iet ukraiņu tauta, kas „vēlas brīvību, godīgumu un tiesiskumu”.
Ik pa brīdim mikrofonā izskan aicinājumi neiziet ārpus barikādēm, jo tad var šaut snaiperi.
Ukrainas televīzijas kanāli rāda, ka specvienības valsts reģionos arvien biežāk pāriet opozicionāru pusē. Kijevā klīst baumas, ka ceturtdien uzbrukt varētu miliču un „Berkut” apvienotie spēki. Ir pazuduši ceļu policisti, ko neviens nespēj izskaidrot.
ES valstu ārlietu ministri vēl lemj par sankcijām
Ceturtdien plkst.18 vakarā ES ārlietu ministru sanāksme Briselē vēl nebija beigusies, līdz ar to arī lēmums nebija pieņemts. Gan Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, gan Eiropas Savienības augstā komisāre ārlietu jautājumos Ketrīna Eštona norāda, ka situācija var saasināties vēl vairāk, tāpēc ir jāpieņem steidzami mēri.
Kā iespējamie varianti tiek izskatīti ceļošanas ierobežojumi, banku kontu slēgšana ES bankās un citi ierobežojumi tām amatpersonām, kas varētu būt atbildīgi par notikušo Maidanā. Pēc neoficiālas informācijas, Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča vārds starp viņiem nebūs.
Bija plānots, ka sanāksmē piedalīsies arī uz Ukrainu aizbraukušie Polijas, Francijas un Vācijas ārlietu ministri. Taču šobrīd šķiet, ka viņi Briselē ceturtdienas vakarā neieradīsies.
Sanāksme Briselē notiek dažu desmitu Beļģijā dzīvojošo ukraiņu un viņu ģimenes locekļu protesta akcija. Viena no demonstrantēm – Marija – pieprasa ES būt aktīvākai un izvērst sankcijas pret atbildīgajām amatpersonām.
Jau ziņots, ka Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča un opozīcijas līderu Arsenija Jaceņjuka, Vitālija Kļičko un Oļega Tjagņiboka tikšanās laikā trešdienas vakarā puses pasludināja pamieru un sarunu procesa sākumu, lai izbeigtu asinsizliešanu, stabilizētu situāciju valstī, kā arī garantētu pilsonisko mieru.
Otrdien un trešdien notikušajās sadursmēs Ukrainas galvaspilsētas Kijevas centrā vairāk nekā 25 cilvēku gājuši bojā un vismaz 1000 ievainoti, milicijas vienībām cenšoties ieņemt Neatkarības laukumu. Varas iestādes paziņojušas, ka opozīcija šādi ar varu mēģina pārņemt varu valstī.
Sadursmes Kijevā un mazākā mērā citās pilsētas norit kopš 21.novembra pagājušajā gadā. Protestētāji norāda, ka viņi protestē gan pret Janukoviča vēlmi tuvināties Krievijai, nevis ES, gan pret korupciju Ukrainā un pastāvošo varu.
