Protokols parakstīts starp Kijevu un pašpasludināto neatzīto Doņeckas un Lugankas tautas republiku pārstāvjiem.
Par to paziņots ar Doņeckas republikas un Ukrainas prezidenta Petro Porošenko profilos tviterī.
В Мінську підписали попередній протокол до угоди про припинення вогню. Цей протокол має набути чинності в п'ятницю. pic.twitter.com/rY9KMpa0hl
— Петро Порошенко (@poroshenko) September 5, 2014
Sarunās Minskā piedalās Kijevas oficiālie pārstāvji, tai skaitā kādreizējais prezidents Leonīds Kučma, pašpasludināto republiku pārstāvji, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāvji.
Parakstītajā protokolā ir 14 punkti, kas nosaka visus kontroles jautājumus, gūstekņu apmaiņas un citus aspektus.
Jau vēstīts, ka piektdien Minskā sākās trīspusējās kontaktgrupas miera sarunas par situācijas stabilizēšanu Ukrainas austrumos. Jau pirms tām Porošenko Velsā notiekošajā NATO samitā bija paziņojis, ka būs gatavs dot rīkojumu par uguns pārtraukšanu, kas ir viens no galvenajiem miera plāna punktiem.
Vēl piektdienas rītā kaujas Kaujas Ukrainas austrumos rimušas nebija.
Iepriekš arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija piedāvājis savu septiņu punktu miera plānu, ko Ukraina gan nav pieņēmusi. Putina plāns paredz- prokremliskajiem kaujiniekiem pārtraukt uzbrukumus Austrumukrainā; Ukrainas valdībai atvilkt karavīrus līdz tādam attālumam, kas izslēgtu iespējamību apšaudīt apdzīvotas vietas ar artilēriju. Pamiera ievērošana būtu jāuzrauga starptautiskajiem novērotājiem. Kā ceturto punktu Putins nosauca nepieciešamību „izslēgt kara aviācijas izmantošanu pret mierīgajiem iedzīvotājiem un apdzīvotiem punktiem konflikta zonā”.
Viņš uzskata, ka arī jāorganizē „piespiedu kārtā aizturētu personu apmaiņa pēc formulas „visi pret visiem” bez kādiem priekšnosacījumiem.” Kā sesto punktu Putins izteica aicinājumu „atvērt humānos koridorus bēgļu pārvietošanai un humānās palīdzības kravu piegādei Ukrainas austrumiem”. Bet pēdējā viņa plāna daļa ir iespēja uz kaujās cietušajiem reģioniem nosūtīt remonta brigādes infrastruktūras atjaunošanai.
Tikmēr piektdien NATO dalībvalstu līderi samitā Velsā vienojušies veidot jaunus Ātrās reaģēšanas spēkus kā atbildi uz Krievijas agresīvu politiku.
