Kapteinis Jūnass Vikstrems, kas vada Zviedrijas bruņoto spēku operāciju Stokholmas arhipelagā, informējis, ka valsts piekrastē notiek izlūkošanas operācija, kurā iesaistīti kuģi, helikopteri un vairākas sauszemes vienības. Tāpat kā vakar viņš atsaucās uz ārējo zemūdens draudu, tomēr detaļas nesniedza, norādot, ka sabiedrība par incidentu tikusi informēta vien tāpēc, ka operācijas rajonā ir dzīva satiksme.
Kā zina stāstīt žurnālists Juris Kaža, kurš ilgus gadus dzīvojis Zviedrijā, zviedru presē par incidentu sniegta daudz plašāka informācija. Pēc mediju ziņām, tā ir Krievijas mini-zemūdene jeb kāds zemūdenes aparāts, kuru Stokholmas arhipelāga ūdeņos piemeklējušas tehniskas problēmas. Zviedrijas armija esot pārtvērusi tā pārraidīto trauksmes signālu krievu valodā, kas bijis domāts bāzei Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
Krievijas Aizsardzības ministrija steidza noliegt jebkādu saistību ar incidentu.
Neatsaucoties uz Stokholmas arhipelāgā notiekošo, tā paziņojusi, ka Krievijas Karaflotes zemūdenes, kā arī virsūdens kuģi saskaņā ar plānu veic uzdevumus pasaules okeāna akvatorijos un nekādu avārijas situāciju Krievijas karakuģiem nav bijis.
Šis incidents izraisījis īstu vētru sociālajos tīklos, kur gan parasti lietotāji, gan oficiālas amatpersonas neskopojas ar versiju izvirzīšanu un paralēļu vilkšanu ar pagātnes notikumiem. Daudzus lietotājus, piemēram, neizbrīnīja Krievijas noraidošā attieksme, sevišķi atminoties negadījumu, kurā bijusi iesaistīta Krievijas zemūdene “Kursk”, kas noslīka mācību laikā Barenca jūrā un bojā gāja visi 118 tās apkalpes locekļi. Traģēdijas patiesie iemesli aizvien nav skaidri, vien zināms, ka Krievija kategoriski noraidīja jebkuru ārvalstu piedāvāto palīdzību.
Tikmēr Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs Tviterī rakstījis, ka „"Zviedrijas piekrastē "pazudusi" Krievijas zemūdene ir dīvaina "sagadīšanās", zinot, ka Baltijas jūru šobrīd ceļā uz Klaipēdu šķērso Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināļa kuģis”.
Stokholmas arhipelāgā notiekošais nepārprotami atspoguļo jaunu drošības situāciju Baltijas jūrā, jo vēl pirms dažiem gadiem viens ziņojums neizraisītu šādas īstas zemūdenes medības. Tomēr aukstā kara laikā Zviedrijas bruņotie spēki regulāri medīja padomju zemūdenes. 1981.gadā pat izcēlās diplomātiskais skandāls, kad zemūdene U137, kas bija bruņota ar kodolieročiem, uzskrēja uz sēkļa Zviedrijas dienvidu piekrastē.
Šogad septembrī Zviedrijas gaisa telpu pārkāpa divi Krievijas bumbvedēji, ko bijušais ārlietu ministrs Karls Bilts raksturoja kā nopietnāko atgadījumu gandrīz desmit gadu laikā.
