To valdības sēdē apliecinājis Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs.
Aizliegums stājas spēkā uz gadu, sākot ar ceturtdienu, 7.augustu.
Pēc prezidenta rīkojuma es parakstīju valdības lēmumu. Krievija nosaka pilnu importa aizliegumu liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem un dārzeņiem, putnu gaļai, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem,” sacīja Medvedevs, sākot valdības sēdi, vēsta Krievijas ziņu aģentūra interfax.ru
„Embargo attiecas uz ES valstīm, ASV, Austrāliju, Kanādu un Norvēģiju. Embargo neietver bērnu pārtiku. Tāpat tas neattiecas uz precēm, ko cilvēki paši nopērk ārzemēs,” skaidroja Medvedevs.
Premjers arī uzsvēris, ka jebkuri spekulantu centieni pārdot importa pārtikas produkciju tiks sodīti. Viņš arī lika Zemkopības ministrijai, Ekonomikas attīstības ministrijai un citām valsts institūcijām izstrādāt plānu, lai maksimāli ātri novērstu pārtikas preču trūkumu vairākās pārtikas nozarēs. „Un, protams, nedrīkst pieļaut cenu pieaugumu,” piebildis Medvedevs.
Krievija par sankciju ieviešanu pret valstīm, kas pret to jau ir ieviesušas sankcijas, paziņoja trešdien. Turpmāk Krievija vairāk pārtiku vēlas importēt no citiem pasaules reģioniem.
Komentējot Krievijas pieņemto lēmumu noteikt embargo virknei pārtikas produktu, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone intervijā Latvijas Radio teica, ka tagad nozarēm ir jāsēžas pie viena galda ar valdības vadītāju un ministriem, lai meklētu risinājumus, kā pārorientēties uz citiem tirgiem. Viņa norādīja, ka pārorientēšanos nevar atstāt tikai uz uzņēmēju pleciem, bet ir nepieciešams nākt klajā ar kopīgu plānu.
Meņģelsone gan atzina, ka lielākā daļa uzņēmēju, tai skaitā saldumu ražotājs "Laima" jau ir diversificējuši riskus un neeksportē uz Krieviju vairāk par 10% savas produkcijas. Tomēr jauna pārorientēšanās būs garš un dārgs process.
"Tas nav ļoti liels pārsteigums, vērojot Krievijas - Ukrainas krīzi. Mēs visi esam izdarījuši secinājumus, ka situācija ir neprognozējama," sacīja Meņģelsone un atzina, ka visi cerējuši, ka situācija reģionā normalizēsies, bet krīze tomēr ir ieilgusi.
No Latvijas viedokļa raugoties, ir jābūt vienotā komunikācijā ar ES, jo katrs mūsu īpašais iznāciens arī tiek ļoti vērtēts," atzina LDDK vadītāja un norādīja, ka mūsu valsts kā Krievijas robežvalsts, visticamāk, cietīs vairāk nekā citas ES valstis.
Pēc Meņģelsones sacītā, uzņēmējiem šobrīd nepieciešama skaidra informācija par to, kāds ir šis saraksts, kādi ir šie konkrētie pārtikas produktu kodi, "lai uzņēmējiem nebūtu lieku ilūziju un lai viņi spētu pieņemt lēmumus".
Jau ziņots, ka ASV, Eiropas Savienība, Japāna un Kanāda jūlija beigās pavēstīja par stingrākām sankcijām pret Krieviju. Tās tiek uzskatītas par pirmajām sankcijām, kas tiešā veidā būtiski ietekmēs Krievijas ekonomiku. Arī Krievija ir draudējusi ieviest sankcijas pret Rietumvalstīm. Vienu no tām Krievija jau izdarīja, kad ierobežoja Polijas dārzeņu un augļu importu.
Kopumā pēdējā sankciju sarakstā ir 93 personas un 23 kompānijas, tai skaitā Krievijas Nacionālā komercbanka, lidsabiedrības „Aeroflot” zemo cenu aviokompānija „Dobrolot”, militārās rūpniecības uzņēmums „Almaz-Antej” un citi.
Pēc jauno ekonomisko sankciju ieviešanas Eiropas biržās manīts akciju kritums, Vācijas sporta apģērbu gigants „Adidas” pavēstījis, ka attiecību pasliktināšanās ar Krieviju nesīs zaudējumus, līdzīgas bažas paudis arī britu enerģijas gigants „British Petroleum”, kam pieder vismaz 20 procenti no Krievijas uzņēmuma „Rosneft”.
Pēc martā notikušās Krimas aneksijas un kopš aprīļa ilgstošajām prokrievisko separātistu cīņām ar ukraiņu spēkiem Ukrainas austrumos jauns saspīlējums Rietumu un Krievijas attiecībās sākās pēc „Malaysia Airlines” lidmašīnas MH17 notriekšanas virs Donbasa. Gan Ukrainas armija, gan separātisti noliedz, ka būtu notriekuši lidmašīnu. ASV izlūkdienests uzskata, ka aviosabiedrības „Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīnu MH17 virs Donbasa notriekuši prokrieviski separātisti kļūdas pēc.
