Viņš uzsvēris, ka NATO tuvošanās Krievijas robežām padarot Maskavu „nervozu”.
NATO līdz šim norādījusi uz būtisku Krievijas ietekmi notikumos Austrumukrainā. Savukārt Peskovs apsūdz NATO vēsturiska solījuma laušanā – proti, ka NATO netuvosies Krievijas robežām. Viņš norādīja, ka alianse ir „centusies salauzt varas līdzsvaru”.
Arī pats Putins iepriekš kādā televīzijas diskusijā atzinis, ka ASV vēlas „savas problēmas atrisināt uz mūsu rēķina. Viņi vēlas dominēt un ietekmēt”. „Nekad neviens vēsturē to nav izdarījis attiecībā uz Krieviju un nekad arī neizdarīs,” sacīja Putins.
Tikmēr Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers pēc tikšanās ar Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu Maskavā paudis, ka „neredz pamatu optimismam”. Viņš gan atkārtoti mudinājis Lavrovu ievērot Minskas konferencē panākto vienošanos.
Jau vēstīts, ka pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
20.septembrī Minskā notiekošajās sarunās Kijevas varas pārstāvji un prokrieviskie separātisti vienojušies par deviņiem miera plāna punktiem un vēlreiz vienojušies par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, kur kopš aprīļa notiek separātistu un ukraiņu spēku cīņas. Miera plāns paredz noteikt 30 kilometru „drošības zonu” Austrumukrainā un izvest no konflikta zonas visus algotņus, taču pamiers regulāri tiek pārkāpts.
Kopš nedēļas nogales Rietumu līderi un NATO vairākkārt pauduši bažas par Krievijas armijas pastiprināto aktivitāti Austrumukrainā un Ukrainas pierobežā. Tomēr ne reizi NATO vai ASV publiski nebija atzinušas, ka pēdējo nedēļu laikā Krievija Ukrainā vestu iekšā jaunu militāro tehniku un karavīrus.
