Nosodījumu paudušas vairāku rietumvalstu valdības un starptautiskās organizācijas.
Savukārt pirms termiņa no apcietinājuma Krievijā atbrīvota kāda augsta ierēdne, kuru apsūdzēja vērienīgā valsts īpašuma piesavināšanā.
Starptautiski zināmo Ukraiņu kinorežisoru Oļegu Sencovu Krievijas drošības dienesti aizturēja 2014. gada maijā jau okupētajā Krimā laikā, kad tur notika protesta akcijas. 39 gadus veco Sencovu Krievijas militārā tiesa vaino par teroristu grupas vadīšanu.
Saskaņā ar Krievijas varas iestāžu apsūdzībām, viņš esot gatavojies Krimā spridzināt Ļeņina pieminekli un aizdedzināt promaskavisko organizāciju birojus un nelegāli glabājis ieročus.
Tiesa piespriedusi 20 gadus cietumā, kuri Sencovam būs jāaizvada stingra režīma kolonijā. Režisors apsūdzības pilnībā noliedz.
Viņa tiesāšanu nosoda Kijeva, taču Krievijas vara uzstāj, ka Sencovs nav politieslodzītais. Vēl vienam aktīvistam Oleksandram Kolčenko piespriests desmit gadu ilgs cietumsods.
Pēc sprieduma pasludināšanas, tiesai vaicājot, vai abiem apsūdzētajiem viss skaidrs, viņi atbildēja, nodziedot Ukrainas nacionālo himnu.
Sencovs atradās vienā cietumā ar ukraiņu piloti Nadeždu Savčenko, kuru Krievijas varas iestādes vaino divu cilvēku nogalināšanā. Līdzīgi kā Savčenko arī Sencovs ziņoja par spīdzināšanu un miesas bojājumiem, taču Krievijas izmeklētāji atteicās ierosināt procesu, norādot, ka rētas viņš esot ieguvis pats, jo aizrāvies ar sadomazohismu.
ASV paziņojušas, ka Sencovs ir acīmredzams Krievijas ķīlnieks, spriedumu nosodījušas starptautiskas cilvēktiesību organizācijas, arī Lielbritānijas valdība, savukārt Ukrainas prezidents Petro Porošenko sociālās saziņas vietnē “Facebook” ierakstījis: „Pagaidi, Oļeg, laiks paies, un tie, kuri sarīkoja šo ķenguru tiesu, drīz paši nonāks uz apsūdzēto sola.”
Petīciju, pieprasot Sencova atbrīvošanu, parakstījuši vairāki Eiropas filmu veidotāji, un skaļāka kļuvusi arī Krievijas filmu veidotāju protestu balss.
Tajā pašā laikā mediju uzmanība arī pievērsta faktam, ka Krievijas tiesas pirmstermiņa no ieslodzījuma atbrīvojušas bijušo Aizsardzības ministrijas ierēdni Jevgēņiju Vasiļevu, kuru apcietināja pēc tam, kad gaismā nāca liela mēroga valsts līdzekļu piesavināšanās. Viņu atbrīvo divus gadus pirms termiņa, un Vasiļeva turpināšot strādāt juristu birojā.
Tikmēr Austrumukrainā turpinās apšaudes. Gan Ukrainas armija, gan prokrieviskie separātisti ziņo par upuriem. Bojā gājuši pieci cilvēki, divpadsmit ievainoti. „Prokrievisko separātistu aktivitātes ir palielinājušās,” vēsta Ukrainas varas iestādes. Bojā gājušo skaits Krievijas un Ukrainas konfliktā aug un drīz būs sasniedzis septiņus tūkstošus. Nedz miera sarunas, nedz vienošanās par uguns pārtraukšanu nav spējušas apturēt savstarpējās apšaudes. Ukrainas prezidents arvien vērš starptautiskās sabiedrības uzmanību uz ziņām, ka Ukrainas teritorijā kopā ar separātistiem karo vairāki tūkstoši Krievijas karavīru.
Eiropas Savienības līderi, īpaši Francijas prezidents Fransuā Olands un Angela Merkele uzskata, ka Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā parakstītā vienošanās par pamieru ir vienīgais konflikta risinājums.
