Krievijas karavīri Krimā ukraiņus sagaidīja ar šāvieniem gaisā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem un 8 mēnešiem.

 Lai arī pirmdien it kā izsludinātais ultimāts Ukrainas spēkiem Krimā padoties vietējai pašpārvaldei, citādi viņus piespiedīs ar spēku, nav īstenojies, tomēr ieroči nav klusējuši. Krimā, Belbekas bāzē, kuru ielenkuši Krievijas karavīri, otrdienas rītā ieradās ap 50 Ukrainas karavīru bez ieročiem. Taču Krievijas puse viņus sagaidīja ar gaisā raidītiem šāvieniem. Vēlāk gan sākās pārrunas, ziņo Ukrainas ziņu portāls „Ukrainskaja pravda”.

Otrdien ap plkst.8.40 pēc vietējā laika ap 50 karavīru bez ieročiem kolonnā tuvojās lidlaukam Belbekā, kuru ieņēmuši karavīri bez atpazīšanas zīmēm.

„Kad lidlauka ieejai pietuvojās kolonna kopā ar presi – te ir daudz preses no visas pasaules -, krievu zaldāti sāka šaut gaisā. Bet žurnālistiem draudēja šaut pa kājām,” pastāstīja Polijas radio žurnālists Tarass Šumeiko. Pēc tam gan esot iznācis Krievijas karavīru komandieris un uzsācis pārrunas.

Krievijas karavīri, kas Krimā ielenkuši gaisa spēku Belbekas bāzi netālu no Sevastopoles, raidījuši brīdinājuma šāvienus, kad viņiem  tuvojās aptuveni 300 neapbruņotu Ukrainas karavīru grupa, kas vēlējās nomainīt savus biedrus bāzē.

Tikmēr Krievijas armijas virspavēlnieks prezidents Vladimirs Putins otrdien paziņojis, ka pretstatā rietumvalstīm nekā nelikumīga no savas puses nesaskata.  Krievijas armija tikai aizstāvot savus objektus Krimā, bet labi bruņotie kaujinieki bez pazīšanās zīmēm, kas ieņem ukraiņu objektus, esot nevis  speciālo spēku pārstāvji, bet gan vietējie aktīvisti, kuriem jau padevušies vairāki desmiti tūkstoši Ukrainas armijas karavīru.

Nodrošināt kārtību Ukrainā Putinu lūdzis gāztais prezidents Viktors Janukovičs, kurš esot vienīgai leģitīmais valsts vadītājs, lai arī bez varas. Savukārt tie, kas valda Kijevā esot pučisti.

Krievijas prezidents apgalvoja, ka viņa mērķis neesot anektēt Krimu vai citu Ukrainas teritoriju. Tomēr Ukraina pilsoņiem esot tiesības lemt par savu nākotni referendumos, tajā skaitā par atsevišķu teritoriju neatkarību, kā tas noticis piemēram Kosovā. Maskava sola neprovocēt separātismu, vienlaikus tā ir gatava ievest kaimiņvalstī vel vairāk karaspēku, ja uzskatīs par vajadzīgu.

Tikmēr valdība Kijevā turpina pieprasīt, lai Krievija pārtrauc agresiju Krimā un valsts pierobežā.

Paust atbalstu pagaidu valdībai šodien ieradies arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš iepriekš rosināja Krieviju izslēgt no G-8 un  piemērot citas sankcijas. Putins par sankciju draudiem paziņojis, ka tās vienlīdz smagi var skart pašu ieviesējus.  

Jau ziņots, ka piektdien no rīta Krimā bija vērojama Krievijas militārās tehnikas pārvietošanās. Simferopoles civilo lidostu un lidlauku “Belbek” Sevastopolē kontrolējot vairāk nekā 300 bruņotu vīru bez atpazīstamības zīmēm. Sarunās ar iedzīvotājiem viņi neslēpa, ka esot no Krievijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti