Latvijas Radio žurnālists Uģis Lībietis vēsta, ka brīdī, kad Krimas parlaments nobalsoja par Krimas pievienošanos Krievijai, viņš atradies kādā pilsētā, kurā pamatā dzīvo tatāri. Viņi uzreiz uzsvēra, neatzīst šāda lēmumu likumību un iestājas par Ukrainas vienotību. Tāpat uzreiz bija pieņemts lēmums, ka galvenais ir nepakļauties iespējamām provokācijām. Viņi nolēmuši veidot pašaizsardzības komandas un ik stundu spriedīs, ko darīt tālāk.
Eiropas Savienības (ES) īpašie sūtņi – Latvijas vēstniece Ukrainā Argita Daudze un Lietuvas vēstnieks Petrs Vaitekūns – uzsvēruši, ka atbalsta tatārus.
Tostarp referenduma datums ticis pārcelts jau divas reizes - vispirms tas bija plānots maijā reizē Ukrainas prezidenta ārkārtas vēlēšanām, bet pārcelts uz marta beigām. Valdība Kijevā jebkādus Krimas mēģinājumus rīkot referendumu pasludinājusi par nelikumīgiem.
Tikmēr pašā Krimā joprojām turpinās Ukrainas bāzu blokāde. Drošības draudu dēļ pussalu nācies pamest Apvienoto Nāciju sūtnim, bet Krievijas un ASV ārlietu ministru sarunas vakar noslēdzās bez taustāmiem rezultātiem.
Kaut gan aizvadītajā naktī tika ziņots, ka Krievijas karavīri mīkstinājuši Ukrainas armijas daļu blokādi Krimā, tagad karavīri formas tērpos bez atpazīšanas zīmēm esot atgriezušies un pat sākuši gatavoties rūpīgākai blokādei, tostarp rokot ierakumus, vēsta Ukraiņu mediji.
Tiek ziņots, ka krievu karavīri aizvadītajā naktī esot nogremdējuši iepriekš norakstītu pretzemūdeņu kuģi „Očakov" vietā, kur Krimas rietumos esošais Donuzlavas ezers savienojas ar Melno jūru, tādā veidā bloķējot izeju jūrā tur esošajiem Ukrainas spēku bāzes kuģiem. Aģentūra „Unian", atsaucoties uz avotiem, vēsta, ka attiecīgajā vietā ūdens dziļums esot 9-11 metri, un nogremdētā kuģa augšdaļa esot redzama.
Krimā vakar vakarā bīstamu situāciju nācās piedzīvot ANO ģenerālsekretāra Bana Kimuna sūtnim Robertam Serijam, kurš pēc draudu saņemšanas pārtrauca misiju un pameta pussalu. Bet tā dēvētās pašsaizsardzības vienības Latvijas un Lietuvas vēstniekus neielaida krievu karavīru bloķētajā Ukrainas jūras spēku štābā Sevastopolē.
Latvijas Radio speciālkorespondents Krimā Uģis Lībietis stāstīja, ka „vakarā jau esot viesnīcā saņemam ziņas, ka aptuveni 100 km attālumā esošajā Sevastopolē ir bloķēts ANO īpašais sūtnis, kuram ir pieprasīts nekavējoties pamest Ukrainu”.
„ Latvijas un Lietuvas vēstnieki nekavējoties dodas uz Sevastopoli, taču, vēl ceļā esot, interneta resursi jau ir pilni ar ziņām par to, ka sūtnis jau faktiski ir piekritis izpildīt sagūstītāju prasības un Krimu pamest. Latvijas un Lietuvas vēstnieki dodas arī uz vietējo flotes bāzi, kuras tuvumā sapulcējušies vairāki desmiti prokrieviski noskaņoto mītiņu dalībnieki, kuri faktiski liedz diplomātiem piekļūt bāzei. Apgalvojot, ka viņiem "pie kājas" diplomātiskā neaizskaramība, vēstnieki faktiski ar spēku tiek atstumti no kara daļas ieejas," stāstīja Lībietis.
Trešdienas vakarā Parīzē notika arī Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un ASV valsts sekretāra Džona Kerija pirmā tikšanās kopš varas maiņas Kijevā un tam sekojošās militārās krīzes Krimā. Liekas, abas puses palika pie savas nostājas, un Kerijs vēlāk paziņoja, ka tuvāko dienu laikā turpinās "intensīvas diskusijas" ar Krieviju un Ukrainu. Parīzā atradās arī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Deščics, bet cerības, ka viņš varētu aci pret aci tikties ar Krievijas kolēģi, nepiepildījās.
Bet Briselē trešdien notika arī NATO un Krievijas padomes sēde. Pēc tās NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens paziņoja, ka alianse palielinās sadarbību ar Ukrainu, bet pārskatīs visu sadarbības spektru ar Krieviju.
Tostarp ceturdien izsludināta vēl viena ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksme. Iepriekšējās tikšanās laikā Krievija paziņoja, ka līdzšinējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs esot Kremlim uzrakstījis vēstuli, kurā lūdzis ievest karaspēku Ukrainā, lai atjaunotu „likuma varu un kārtību".
Kļuvis zināms, ka Eiropas Savienība nolēmusi iesaldēt 18 bijušo Ukrainas amatpersonu, tostarp Janukoviča, aktīvus. Ceturtdien kopienas valstu vadītāji pulcējas ārkārtas samitā Briselē, kur ieradies arī Ukrainas premjers Arsēnijs Jaceņuks. Kopienas līderi arī runās par sankciju piemērošanu Krievijai, taču, neskatoties uz izteicieniem par stingru rīcību, ir pamats skepsei. Piemēram, ar noraidošiem komentāriem vakar klajā nāca Grieķijas ārlietu ministrs Evangels Venizels, kura valsts, atkopjoties no krīzes, liek cerības uz krievu investoriem.
