Par neatkarības deklarāciju nobalsoja 78 no 100 Augstākās padomes deputātiem, ziņo portāls „Ļevyj Bereg”.
Krimas parlaments un Sevastopoles pilsētas pārvalde nolēma – ja 16.martā gaidāmajā referendumā iedzīvotāji atbalstīs Krimas iekļaušanos Krievijas Federācijā, Krima kļūs par neatkarīgu suverēnu valsti, kura uz referenduma pamata lūgs uzņemt to Krievijas Federācijā kā jauno subjektu. Deklarācijā gan nav teikts, kas notiks, ja referendumā iedzīvotāji neatbalstīs pievienošanos Krievijai.
Krimas parlaments deklarācijā atsaucās uz ANO statūtiem un starptautiskajām normām, kas nostiprina tautu pašnoteikšanās tiesības.
Deklarācijā pausts – ja referendumā tiks atbalstīta pievienošanās Krievijai, Krimu pasludinās par neatkarīgu valsti ar republikas pārvaldes formu, tā būs „demokrātiska, sekulāra daudznacionālā valsts, kas apņemsies uzturēt mieru, starpnacionālu un starpkonfesionālu saskaņu savā teritorijā”.
Krima kā neatkarīgā valsts, bastoties uz referenduma rezultātiem, lūgs to uzņemt Krievijas sastāvā, norādīts deklarācijā.
Krimas Augstākās padomes priekšsēdētājs Vladimirs Konstantinovs pauda, ka Krimas atriešanās Ukrainas sastāvā pie līdzšinējiem noteikumiem nav iespējama: „Valsts, kurā mēs dzīvojām, vairs nav. Mēs ejam savu ceļu un tiecamies šo ceļu iespējami ātrāk. (..) Esam jau nogājuši to posmu, tagad tas nav iespējams – esam jau devušies tālāk.”
Tikmēr oficiālā Kijeva neatzīst Krimas parlamenta darbības likumību, un marta sākumā Kijevas tiesa apturējusi vairāku Krimas parlamenta lēmumu darbību.
Otrdienas pēcpusdienā promaskaviskie spēki pārņēma Krimas galveno lidostu, liedzot jebkādus reisus, izņemot uz Maskavu, vēsta BBC.
Ukrainas parlaments otrdien vērsās pie ASV, Lielbritānijas un Krievijas, kuras garantēja Ukrainas teritoriālo vienotību, parakstot Budapeštas memorandu 1994.gadā. Augstākās Radas paziņojumā norādīts, ka situācija Krimā pasliktinās, jo pussala ienācis krievu karaspēks.
Ņemot vērā garantijas, kuras Kijeva pirms 20 gadiem saņēma pret atteikšanos no saviem kodolieročiem, Ukrainas Rada uzstāj, ka Londonai un Vašingtonai jārīkojas, lai nodrošinātu Ukrainas teritoriālo vienotību.
Savukārt Krievijai tiek prasīts izvest savu karaspēku no Krimas un pārtraukt agresiju.
Jau ziņots, ka Krievija kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas, no kurām vairākas ieņemtas.
Krimas reģionālais parlaments paziņojis, ka 16.martā pussalā notiks referendums par pievienošanos Krievijai.
Ukrainas valdība un starptautiskā sabiedrība uzstāj, ka Krievijas militārās okupācijas apstākļos sarīkotais referendums būs neleģitīms un tā rezultāti netiks atzīti.
