Turklāt Ķīna, kas parasti ANO Drošības padomē atbalsta Maskavas nostāju, šoreiz balsojumā atturējās, norāda BBC.
Rezolūcijas projektu piedāvā ASV. Tajā bija iecerēts atzīt, ka Krimas referendumam nav nekāda juridiska spēka, tāpat bija iecerēts aicināt visas valstis neatzīt referenduma rezultātus.
Izņemot Ķīnu un Krieviju, pārējas ANO Drošības padomes valstis atbalstīja ASV piedāvāto rezolūciju.
Rietumvalstu diplomāti to atzinuši par nozīmīgu panākumu ceļā uz dziļāku Krievijas starptautisko izolāciju kamēr vien tā turpinās agresiju Ukrainā.
Diplomāti nešaubījās, ka Maskava bloķēs ASV ierosināto rezolūciju par Krimas tautas nobalsošanu, kas paredz pievienošanos Krievijas federācijai, bet kuluāros tika minēts, ka svarīga būs tieši Ķīnas nostāja, kas līdz šim atbalstījusi Krieviju piemēram Sīrijas režīmu pasargājošos lēmumos.
Taču Pekinai ir stingra nostāja pret separātismu un to tā nodemonstrēja arī šoreiz, līdzīgi kā 2008.gadā, kad ANO risināja Krievijas un Gruzija konfliktu.
Rietumvalstu pārstāvji uzskata, ka šis būs vēl viens arguments, lai Maskava sekmētu Ukrainas krīzes diplomātisku risinājumu. ASV jau atzinušas, ka turpinās sarunas arī pēc Krimas referenduma, ja vien Krievijas armija nesāks plašāku ofensīvu pret Ukrainu. Pilnīgu punktu Krimas pašpārvaldes likumīgajam statusam sestdien pielika Ukrainas Augstākā Rada, kura pilnvaras Krievija vēl atzīst. Parlaments lēmis atlaist Krima autonomijas likumdevēju sapulci, pamatojoties uz Konstitucionālas tiesas atzinumu.
„Mēs atlaižam Krimas parlamentu nevis tādēļ, ka viņi mums nepatīk, un ne tāpēc, ka kāds tur nepareizi balso. Šis parlaments neievēro Ukrainas konstitūciju, atbalsta separātismu un apdraud valsts suverenitāti un nedalāmību,” skaidroja partijas “Brīvība” līderis Olehs Tjagņiboks.
Tikmēr Krimas valdības pārstāvji ziņo, ka referendumam viss ir sagatavots.
Krimas referenduma organizētājs Mihails Mališevs medijiem klāstīja, ka visi biļeteni atbilst normām un nav iezīmēti, un „Kijevā maldās sakot, ka biļetenu ir vairāk nekā vēlētāju”.
Maskava ir piekritusi starptautisko novērotāju dalībai vēlēšanās un savus pārstāvjus atsūtījusi 21 valsts. Tiesa daudzi no novērotājiem neslēpj savas simpātijas Krimas iekarotājiem.
„Man e-pastā bija vēstule ar nāves draudiem, jo es dodos uz Krimu. Visi kliedz, ka Krimas referendums pārkāpj starptautiskās tiesības. Paskatieties uz Kosovu un Skotiju. Krieviem arī ir tiesības lemt par savu nākotni,” pauda novērotājs no Somijas Johans Bekmans.
Krievija paralēli turpina uzturēt spriedzi saistībā ar iespējamu intervenci kontinentālajā Ukrainā. Ārlietu ministrija apgalvo, ka saņem daudzus lūgumus pēc palīdzības no Ukrainas austrumu apgabalu iedzīvotajiem, kurus terorizējot labējo nacionālistu grupējumi.
Naktī uz sestdienu asiņainas sadursmes izcēlās Harkovā, sestdien tas turpinājās Doņeckā. Ukrainas iekšlietu ministrija iepriekš brīdināja, ka promaskaviskie aktīvisti rīkos provokācijas visā valsts teritorijā.
UN Security Council. Image speaks loudly. Russia found itself alone. #Euromaidan pic.twitter.com/UpVbUNtJXr
— Ryskeldi Satke (@RyskeldiSatke) March 15, 2014
Otrdien Krimas parlaments pasludināja Krimas un Sevastopoles neatkarību, paredzot, ka pēc 16.marta referenduma, ja tajā tiks atbalstīta pievienošanās Krievijai, jaunā neatkarīgā valsts lūgs Krieviju uzņemt to savā sastāvā.
Kijeva un starptautiskā sabiedrība jauno Krimas varu un arī iecerēto referendumu neuzskata par leģitīmu. Tikmēr Krimā aizvien aktīvāk darbojas bruņotie vīri formās tērpos bez atpazīšanas zīmēm. Daži no viņiem medijiem nemaz neslēpj, ka ir Krievijas karavīri, taču oficiāli Maskava noliedz sava karaspēka klātbūtni Krimā un apgalvo, ka tie esot Krimas pašaizsardzības vienību dalībnieki. Viņi ieņēma vairākus stratēģiskus objektus, tai skaitā Simferopoles lidostu.
