Rasmusens norādījis, ka Krievija ir lauzusi vairākus starptautiskos līgumus, kas ir nosodāmi.
NATO aicina Krieviju mazināt spriedzi Ukrainā, kā arī atturēties no jebkādas militārās intervences jebkurā Ukrainas teritorijā. NATO aicina arī Ukrainu ievērot minoritāšu tiesības un likuma varu, kā arī sākt dialogu.
Iespējams, ka NATO drīzākajā laikā varētu rīkot tikšanos ar Krieviju, tomēr nekāda cita rīcība no tās puses nav plānota. Jau vēstīts, ka kuluāros izskanēja versija, ka NATO varētu izlemt nosūtīt uz Melno jūru floti, lai dotu Krievijai skaidru signālu par alianses reakciju.
NATO vadība gan norādījusi, ka vēlas, lai Ukrainā ierastos starptautiskie novērotāji.
Pēc NATO vēstnieku tikšanās ar žurnālistiem tikās arī Ukrainas vēstnieks Beļģijā Ihors Dolhovs. Viņš bija ļoti diplomātisks, novēroja Strazdiņa. Viņš norādījis, ka NATO deklarācija atspoguļo notiekošo Ukrainā, tomēr atzina, ka viņa valstij ir jābūt nemitīgā kontaktā ar NATO.
Vēstnieks pauda cerību, ka kāda konkrēta rīcība no NATO tomēr varētu sekot.
Tikšanās NATO mītnē Briselē, kurā visu 28 dalībvalstu pārstāvji lēma, kā risināt Ukrainas un Krievijas konfliktu, sākās svētdien, 2.martā, pulksten 14. Uz šādu tikšanos bija rosinājusi pati Ukraina.
Tikmēr Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs nācis klajā ar savu redzējumu par situāciju Ukrainā. Viņš paziņojis, ka Krievija ir gatava attīstīt daudzpusējas un cieņpilnas attiecības ar brālīgo Ukrainu, kas būtu abpusēji izdevīgas un efektīvas. Taču Ukraina Krievijai neesot vien grupa cilvēku, kas ar asinsizliešanu ir sagrābusi varu Ukrainā un pārkāpusi konstitūciju, bet gan ļoti dažādu nāciju pārstāvji - ukraiņi, krievi, tatāri, ebreji un citi.
Medvedevs atzinis, ka Viktora Janukoviča autoritāte Ukrainā pašlaik ir niecīga, taču tas neatceļot faktu, ka Janukovičs joprojām ir likumīgi ievēlētais Ukrainas prezidents.
Ja viņš tiešām ir vainīgs, viņu ir nepieciešams oficiāli atstādināt no amata un tiesāt, pretējā gadījumā notiekošais esot patvaļa, taču Krievijai esot nepieciešama stipra un stabila Ukraina, paziņojis Medvedevs.
Jau vēstīs, ka Eiropas Savienības ārlietu ministri ārkārtas sēdē tiksies pirmdien plkst. 14 pēc Latvijas laika, un pēc neoficiālas informācijas sarunas būs smagas un grūtas, tā kā Eiropas Savienība patlaban ir ļoti sašķelta savās pozīcijās par to, cik bargi vajadzētu vērsties pret Krieviju un cik liela palīdzība būtu jāsniedz Ukrainai.
Kā iepriekš vēstīts, kopš Krievijas Parlamentā dotās atļaujas izvietot Ukrainā Krievijas karaspēku, Ukrainas armija atrodas paaugstinātā kaujas gatavībā. Prezidenta pienākumu izpildītājs Oleksandrs Turčinovs licis pastiprināti apsargāt lidostas, atomelektrostacijas un citus militāra uzbrukuma gadījumā stratēģiski svarīgus mērķus.
Ukrainas Nacionālā drošības padome svētdien izsludinājusi valstī vispārēju mobilizāciju un slēgusi gaisa telpu militārajām lidmašīnām.
Sestdienas vakarā Ukrainas Ārlietu ministrija vērsusies pie NATO ar lūgumu izmantot visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt tās teritoriālo suverenitāti. Tikmēr Krievijas prezidents vēl nav pieņēmis lēmumu par bruņotu intervenci kaimiņvalstī.
