Žurnālistu aizsardzības komiteja notikušo raksturoja kā "nekaunīgu uzbrukumu runas brīvībai Eiropas sirdī", bet organizācija "Reportieri bez robežām" to nosauca par melnu dienu.
Par teroraktu pret runas brīvību to nosauca ASV, Lielbritānijas un Vācijas vadītāji un nosodījumu izteica arī Krievijas prezidenta preses pārstāvis. Tikmēr galvenokārt musulmaņu apdzīvotās Turcijas kultūras un tūrisma ministrs uzsvēra, ka notikušais neizbēgami saasinās reliģisko spriedzi Eiropā, taču noraidīja jebkādu islāma līdzību ar šo teroraktu.
Arī ANO augstais cilvēktiesību komisārs brīdinājis par iespējamo ksenofobijas pieaugumu un aicināja no tās izvairīties, lai neatbalstītu ekstrēmistus.
Zīmīgi, ka Itālijā šodien nolemts sasaukt pretterorisma komitejas sēdi, lai novērtētu potenciālo draudu līmeni valstī. Tikmēr Dānijā pastiprināta drošība laikrakstā "Jīlans-Posten", kas līdzīgi kā „Charlie Hebdo” pirms vairākiem gadiem izraisīja sašutumu musulmaņu pasaulē, publicējot pravieša Muhameda karikatūras.
Tresdien uzbrukuma Francijas žurnāla redakcijai arī ievainoti desmit cilvēki, un vairāki no viņiem ir kritiskā stāvoklī.
Īstu asinspirti skandalozā žurnāla „Charlie Hebdo” redakcijā sarīkoja trīs cilvēki, kas bija bruņojušies ar Kalašņikova automātiem un granātmetēju. Daži stāsta, ka viņiem bija tipisks džihādistu apģērbs un melnas maskās, citi – ka melnas jakas ar kapucēm. Pēc apšaudes teroristi sagrābuši kādu auto un bēgot vēl notriekuši gājēju.
„Mēs gribējām aizskriet paskatīties, kas notika, taču, kad sapratām, ka tur šauj, paslēpāmies. Mums vispār neienāca prātā „Charlie Hebdo”, domājām, ka tā ir laupīšana vai kas tamlīdzīgs. Un tad ātri parādījās policijas sirēnas,” stāstīja notikušā aculieciniece Natala Brosē.
„Es redzēju cilvēkus uz jumta, kas filmēja. Tas es ieraudzīju piebraucam „Citroen C3” – jaunu mašīnu. Tā neizskatījās pēc teroristu auto,” atcerējās aculiecinieks Šārls.
Patlaban Parīzē aizvien turpinās vērienīga teroristu meklēšanas operācija. Visā valstī tika izsludināts augstākais terorisma draudu līmenis un sarīkota valdības ārkārtas sēde. Pēc uzbrukuma redakciju apmeklējis arī prezidents Fransuā Olands.
„Ārkārtīgi barbarisks uzbrukums tika pastrādāts šeit Parīzē pret laikrakstu, kas ir vārda brīvības izpausme, pret žurnālistiem, kas parādīja, ka var strādāt Francijā, lai aizstāvētu savas idejas un lai viņiem būtu šī brīvība, ko sargā valsts,” uzvēra Olands.
Iespējams, uzbrukums ir saistīts ar izdevuma pēdējo numuru, kas gaismu ieraudzījis trešdien. Tajā publicētas rakstnieka Mišela Velbeka prognozes par to, ka 2022.gadā Francijā būs prezidents – islāmists un Parīzē tiks svinēti nevis Ziemassvētki, bet gan Ramadāns. Turklāt mazāk nekā stundu līdz uzbrukumam žurnāla oficiālajā tviterkontā parādījusies “Islāma valsts” līdera Abu Bakra Al Bagadi karikatūra.
Žurnāls arī iepriekš izsmējis islāma ekstrēmistus un punblicējis pravieša Muhameda karikatūras. Par to 2011.gada novembrī nezināmie uzbrucēji sadedzināja izdevuma redakciju, iemetot tās logā pudeli ar degmaisījumu. Žurnāla galvenais redaktors 47 gadus vecais Stefans Šarbonjē, kurš trešdien uzbrukumā gājis bojā, jau iepriekš saņēmis izrēķināšanās draudus un viņam bija noteikta policijas aizsardzība.
Parīzē dzīvojošā latviete Solveiga Simonova LTV „Panorāmai” stāstīja, ka trešdien Parizē valda satraukums un šoks, pazīstamie francūži ir šoka stāvoklī, pilsētā valda skumjas un neizpratne. Arī Francijas medijos runāts vien par šo uzbrukumu, francūži saka, ka tas ir uzbrukums vārda brīvībai, kas Francijā ir svarīga un līdz šim tika respektēta. Šajā brīdī jūtama vienotības sajūta, cilvēki izgāja ielās, lai pieminētu bojāgājušos.
