Putins: Pamieram spēkā jāstājas pusnaktī uz piektdienu
Krievija un Turcija, kas arī piedalījās šajās sarunās un kas konfliktā aizstāv pretējās puses, garantējušas pamiera ievērošanu. Pamiers spēkā stāsies pusnaktī no ceturtdienas uz piektdienu, 30.decembri.
Pamiers gan nestāsies spēkā attiecībā uz "Daīš" un "Jabhat Fateh al - Sham", kas ir bijušais "Nusra Front", kā arī atsevišķiem mēreniem grupējumiem.
Krievija skaidro, ka pamieru apņēmušies ievērot aptuveni 60 000 nemiernieku karavīru.
Izveidota arī speciāla telefona līnija starp Krievijas un Turcijas bruņoto spēku virspavēlniecību, lai sekotu līdzi notiekošajam zonās, kur pēc pusnakts vairs nedrīkstētu atskanēt šāvieni.
"Ir parakstīti trīs dokumenti. Pirmais ir dokuments par uguns pārtraukšanu Sīrijas Arābu Republikā starp Sīrijas valdības spēkiem un bruņotajiem opozīcijas spēkiem. Otrs ir dokuments par dažādiem kontroles mehānismiem, lai uguns būtu pārtraukta. Trešais dokuments - paziņojums par gatavošanos miera noregulējumu Sīrijā," sacīja Putins pēc tam, kad bija ticies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un aizsardzības ministru Sergeju Šoigu.
Putins norādīja, ka pamiera panākšana ir Krievijas, Turcijas un Irānas panākums.
Vienlaikus viņš norādīja, ka panāktā vienošanās ir "trausla".
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda cerību, ka jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pievienosies Krievijas atbalstītajai iniciatīvai.
Prezidenta Bašara al Asada Sīrijas valdība paziņojusi, ka no pusnakts pārtrauks visas militārās operācijas, un par piekrišanu ugunspārtraukšanai paziņojusi arī opozīcijas Nacionālā koalīcija.
Ziņas par pamieru uztver piesardzīgi
Tomēr jau izskanējusi informācija, ka panākta vienošanās tikai ar septiņiem nemiernieku grupējumiem, lai gan to ir vairāk. Tas kārtējo reizi apdraud iespēju, ka uguns tiešām tiks pārtraukta.
Turklāt ceturtdien Bašara al Asada gaisa spēku uzlidojumā nemiernieku kontrolētai teritorijai Austrumgūtā nogalināti vismaz četrdesmit cilvēki, tostarp vairāki bērni.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība"), Latvijas Radio komentējot panākto vienošanos, bija piesardzīgs. Viņš atgādina, ka arī iepriekš izskanējušas ziņas par pamieru Sīrijā. Taču konflikts Sīrijā ir ļoti dziļš, tāpēc nav pārliecības, ka panāktā vienošanās par pamieru būs noturīga. Tiesa, tas noteikti ir labāk par karu, atzina ministrs.
Arī ārlietu eksperts Toms Rātfelders norāda, ka vienošanās ir notikusi tikai starpo pro-Asada bloku. "Šis pamiers ir rezultāts spēku samēra izmaiņām pēc Alepo ieņemšanas. Pro-Asada bloks ir sajutis, ka ir spēka zirga mugurā (..)," sacīja Rātfelders. Turklāt Krievija šajā gadījumā cenšas uzlabot savu apsūbējušo starptautisko tēlu. Vaicāts, vai šajā pamierā ir iespējamas jaunas sadursmes, viņš atteica: "Pilnīgi noteikti. (..) Ir iespējamas sadursmes starp Turcijas un kurdu spēkiem," norādīja Rātfelders.
Viņš arī neslēpj, ka būs problēmas Astanā janvārī sapulcināt visas karojošās un ieinteresētās puses. Līdz ar to ir apšaubāmi, vai patiešām būs iespējams patiess miers.
Politikas analītiķi ar interesi vēro, kā mainās Turcijas un Krievijas attiecības.
Abu valstu valdībām līdz šim bijuši visai dažādi uzskati par to, kā būtu jāattīstās notikumiem Sīrijā, proti, vai prezidentam Bašaram al Asadam ir jāpaliek pie varas. Taču tagad viss liecina, ka Turcija izmanto gadījumu paklusēt, arī brīdī, kad, Krievijas militāristu atbalstīti, Asada spēki sāka intensīvu no Turcijas robežām nebūt ne tik tālās Alepo pārņemšanu, lai atkarotu to opozīcijai.
Ziņots, ka Krievija, Turcija un karojošās puses jau vairākas dienas centās panākt pamieru. Paredzams, ka janvārī Kazahstānas galvaspilsētā Astanā varētu notikt sarunas, kurās visas ieinteresētās puses varētu vienoties par konflikta noregulējumu.
Jau ziņots, ka Sīrijas armija paziņojusi, ka atguvusi pilnīgu kontroli par stratēģiski un simboliski nozīmīgo Alepo pilsētu. Tā ir prezidenta Bašara al Asada režīma nozīmīgākā uzvara vairāk nekā piecus gadus ilgušajā karā un vienlaikus lielākais trieciens nemiernieku kaujinieku spēkiem.
Konflikts Sīrijā sākās 2011. gada martā pēc lielākoties neapbruņotu cilvēku protestiem, taču ātri pārauga visu valsti pārņēmušā pilsoņu karā. ANO uzskata, ka kopumā tajā gājuši bojā vairāk nekā 400 000 cilvēku un puse valsts iedzīvotāju – 11 miljoni bijuši spiest pamest savas mājas.
Infografika: Sīrijas konflikts – kas, par ko un ar kādu atbalstu karo
