Protestētāji, kuru vidū ir Krimas tatāri, laužas iekšā parlamentā un pagalmā izmet mēbeles, ar kurām bija bloķētas izlauztās durvis.
Trešdien pie parlamenta notika divas protesta akcijas, starp kuru dalībniekiem sākās sadursmes. Vienā pusē bija prokrieviskie spēki, otrā – Krimas tatāri. Prokrieviskie spēki prasīja atjaunot Krimas konstitūciju, saskaņā ar kuru Krimai ir sava neatkarīga iekšpolitika un prezidents.
Lai identificētu savu piederību, Krimas iedzīvotāji sev ap rokām sēja vai nu Krimas tatāru un Ukrainas karoga krāsas, vai arī Krievijas trikoloru un Georga lentītes: Krimas tatāri ir Krimas pamatnācija, kas 1944. gada 18. maijā tika pretlikumīgi deportēta. “Es ceru, ka krievi mūs šeit nepametīs. Es esmu krimiete. Raugoties uz to, kas notiek Rietumukrainā, es negribu, lai manus dēlus nospiež uz ceļiem rietumnieki. Es negribu, lai man apkārt stāv bruņoti cilvēki, un es negribu, lai mani spiež runāt ukrainiski,“ saka Krimas krieviete Valentīna.
No vienas puses, Krimas lielākoties prokrieviskais parlaments ieņēmis samierniecisku pozīciju, taču no otras - arī brīdina, ka lielais brālis Krievija pilnībā malā nestāv.
Krievija nemēģina izmantot spēku, lai mainītu situāciju Ukrainā. Tā nav gatava pārkāpt Ukrainas suverenitāti un nepretendē uz Ukrainas teritorijām, taču tajā pašā laikā Krievija ir gatava palīdzēt saviem tautiešiem, kuri ir apdraudēti,” saka partijas „Krievu vienotība” pārstāvis Sergejs Aksjonovs.
Par Krievijas aktivitātēm saistībā ar notiekošo Krimā, kur dislocēta Melnās jūras kara flote, liecina arī trešdien sasauktā augstāko militāro amatpersonu sanāksme. Pēc tās tika paziņots par vērienīgām mācībām Krimai tuvajos militārajos apgabalos, lai it kā pārbaudītu karavīru gatavību krīzes situācijām, kas apdraudot Krievijas militāro drošību.
„Liela daļa krievu Krimā apmetās pēc Krimas tatāru deportēšanas un viņi joprojām ne tikai uzskata sevi par krieviem, bet arī jūtas piederīgi Krievijas valstij. Viņi vēlas, lai Krima būtu Krievijas sastāvā,” saka Krimas tatāru kopienas pārstāvis Refats Čubarovs.
Krimas tatāru skaits no sākotnējiem gandrīz 80% iedzīvotāju 19. gadsimtā noslīdēja līdz nepilniem 30% starpkaru periodā un mazāk par procentu pēc Staļina deportācijām. Tikmēr krievu skaits Krimā no dažiem procentiem pieauga līdz 70% 1960. gados un pašlaik veido aptuveni 58% no Krimas iedzīvotāju kopskaita.
Vēstīts, ka Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis Eiropas Savienību. Pēc tam pakāpeniski ielās izgāja arvien vairāk demonstrantu, līdz sākās pirmās kaujas.
Janvāra sākumā kaujas pierima. Taču mēneša otrajā pusē cīņas starp miliciju, specvienību „Berkut” un protestētājiem prasīja pirmos upurus. Visasiņainākās kaujas notika aizvadītajā nedēļā, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki. Opozīcija uzsver, ka protestē pret korupciju un sociālo nevienlīdzību valstī.
Pēc trīs asinsizliešanas dienām sestdien Augstākā Rada atlaida prezidentu, kurš pameta Kijevu un viņa atrašanās vieta pašlaik nav zināma. Prezidenta ārkārtas vēlēšanas paredzētas 25.maijā.
