Krievija vēsta, ka vēlētāju aktivitāte bijusi augsta, sasniedzot 83%.
Ukrainas varas iestādes gan pavēstījušas, ka referendums ir noticis nelikumīgi. Tās norāda, ka vēlēšanās izmantoti 1999.gada vēlētāju saraksti, līdz ar to, iespējams, ka „balsojušas”, tā saucamās, „mirušās dvēseles”. Tāpat tiek norādīts, ka daļa vēlētāju bijuši Krievijas pilsoņi.
Krievijas mediji arī vēsta, ka vēlēšanās piedalījušies 30%-50% tatāru. Šīs kopienas līderi gan iepriekš pauda, ka vēlēšanās nepiedalīsies.
Paredzams, ka jau pirmdien Krimas pašpārvalde Maskavā varētu iesniegt oficiālu lūgumu uzņemt Krimu Krievijā.
Krievijas Domes apakšpalāta uzsver, ka Krimas pievienošana Krievijai notiks „ļoti tuvā nākotnē”. „Krimas referenduma rezultāti skaidri parādīja, ka Krimas pilsoņi savu nākotni redz Krievijā,” sacīja Krievijas Domes parlamenta priekšsēdētājs Sergejs Ņeverovs.
Krimā notikušo referendumu oficiāli atzinusi Sīrija, Ziemeļkoreja, Venecuēla, kā arī pati Krievija.
Jau ziņots, ka svētdien Ukrainas Krimas Autonomajā Republikā notika neatzītais referendums par pievienošanos Krievijai. Sestdien Krievija bloķēja ANO Drošības padomes rezolūciju pret Krimā svētdien iecerēto referendumu. Krimā referendums notiek saspringtā atmosfērā, jo pussalā kopš 28.februāra darbojas bruņoti vīri formās tērpos bez atpazīšanas zīmēm. Daži no viņiem medijiem nemaz neslēpj, ka ir Krievijas karavīri, taču oficiāli Maskava noliedz sava karaspēka klātbūtni Krimā un apgalvo, ka tie esot Krimas pašaizsardzības vienību dalībnieki. Viņi ieņēmuši vairākus stratēģiskus objektus, tai skaitā Simferopoles lidostu.
